Deportācija no Jelgavas apriņķa notika pēc līdzīga scenārija kā visā Latvijas teritorijā. 1941. gada jūnija sākumā Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki sagatavoja arestējamo un izsūtāmo personu uzskaites lietas un citus apcietināšanas un izsūtīšanas dokumentus.
Par galveno apsūdzības dokumentu pret arestētajiem cilvēkiem noderēja Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieku sagatavotā "Izziņa par kompromitējošiem materiāliem un dokumentiem, kas to apstiprina".
Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta Jelgavas apriņķa daļa izveidoja īpašas operatīvās grupas, kas izsūtīšanai paredzēto cilvēku dzīvesvietās veica arestēšanu, kratīšanu, mantas aprakstīšanu un nogādāja aizturētos līdz ešelonam. Viņiem aktīvi palīdzēja kompartijas Jelgavas apriņķa komitejas darbinieki un aktīvisti.
No Jelgavas apriņķa – Auces, Dobeles un Jelgavas pilsētas, kā arī 41 pagasta – tika izsūtīts 741 cilvēks (371 vīrietis un 370 sievietes). Daļu no šiem cilvēkiem arestēja. Kopumā no Jelgavas apriņķa deportējamajiem arestēja 227 cilvēkus (224 vīriešus un 3 sievietes). No Jelgavas apriņķī arestētajiem 205 cilvēkus ieslodzīja Vjatlagā (Vjatkas labošanas darbu nometne) Kirovas apgabalā; 13 ieslodzīja Noriļlagā (Noriļskas labošanas darbu nometne) Krasnojarskas novadā; septiņus ieslodzīja Novosibirskas cietumā, bet pa vienam ieslodzīja Usoļlagā (Usoļjes labošanas darbu nometne) Molotovas apgabalā un Siblagā (Sibirijas labošanas darbu nometne) Novosibirskas apgabalā. 14 no šiem ieslodzītajiem 1942. gadā tika nošauti, vēl 185 cilvēki mira ieslodzījumā. No nometnēs ieslodzītajiem izdzīvoja un vēlāk tika atbrīvoti vien 25 cilvēki, par vēl triju arestēto tālāko likteni dokumentāru liecību trūkst.
Lielāko daļu no izsūtītajām Jelgavas apriņķa ģimenēm nometināja Krasnojarskas novada Manas, Partizanskas, Sajānu un Ujaras rajonā. Atsevišķas ģimenes vai cilvēkus izsūtīja arī uz Krasnojarskas novada Igarkas pilsētu, Berjozovskas, Bogučanu, Boļšojulujas, Jarcevas, Jeņiseiskas, Kanskas, Kazačinskas, Kozuļkas, Pirovskas, Pudinas, Sovetskas, Suhobuzimskas un Tasejevas rajonu, Taimiras (Dolganu-Ņencu) nacionālā apvidus Hatangas rajonu, kā arī uz uz Kazahijas PSR Karagandas apgabala Četas un Karkaralinskas rajonu.
No Jelgavas apriņķa izsūtītajiem specnometinājuma vietās un ceļā nomira 121 cilvēks. Vairums cilvēku no specnometinājuma tika atbrīvoti 20. gs. 50. gadu vidū. Ir ziņas, ka divi cilvēki bija atstājuši savu nometinājuma vietu pirms viņu oficiālas atbrīvošanas, bet par 24 no Jelgavas apriņķa izsūtīto cilvēku likteni precīzu ziņu nav.
