SENĀTA APVIENOTĀ SAPULCE
Senāta Apvienotā sapulce bija visu trīs Senāta departamentu kopēja institūcija, kuru veidoja visi senatori.
No 1919.gada 15.jūlija senatori ik nedēļu vairākas reizes sanāca uz kopējām sapulcēm, galvenokārt lai apspriestu saimnieciskus un organizatoriskus jautājumus un arī lai izstrādātu ar tiesām saistītus likumus un noteikumus.
Līdz 1919.gada 2.oktobrim Senāts bija noturējis vairākas kopējas rīcības sēdes, bet žurnālu par tām sācis vest tikai ar 1919.gada 10.septembri.
Sākumā kopējās rīcības sēdēs un Apvienotās sapulces tiesas sēdēs priekšsēdētāja pienākumus izpildīja tā departamenta priekšsēdētājs, no kura lieta nāca izspriešanā vai uz kuru attiecās apspriežamais jautājums. Bet 1920.gada 3.jūnijā Senāts par kopējo sēžu priekšsēdētāju ievēlēja gados vecāko senatoru Kristapu Valteru, lai būtu atbildīga persona šo sēžu sagatavošanā un sasaukšanā. Kad 1921.gadā senatoru skaits bija pietiekams, K.Valters palika par Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju un turpināja vienlaikus vadīt arī Administratīvo lietu departamentu.
1919.1940.gadā Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatā bijuši ievēlēti senatori Kristaps Valters, Miķelis Gobiņš, Kārlis Ozoliņš un Aleksandrs Gubens.
Senāta Apvienotā sapulce izšķīra sarežģītākās un strīdīgākās Senātā saņemtās lietas, pavisam tā izlēmusi vairāk par 650 lietām.
Senāta Apvienotā sapulce pati ievēlēja savu priekšsēdētāju, departamentu priekšsēdētājus un Augstākās disciplinārtiesas locekļus, kā arī vakanču gadījumā izraudzīja jaunus senatorus. Pēc tieslietu ministra priekšlikuma tā deva arī savu atzinumu, lai norādītu likuma pareizu un vienādu iztulkošanu.
1936.gada Tiesu iekārtas likuma 60.pantā bija noteikta šāda Senāta Apvienotās sapulces kompetence:
60. (119 3.a) Senāta apvienotā sapulce, bez Senāta iekārtā norādītiem gadījumiem, sastādās:
1) lai izšķirtu uzraudzības lietas par tiesu iestādēm un tiesu resora amatpersonām, izņemot prokurātūras amatpersonas (172.p.);
2) lai lūkotu cauri vispārīgās instrukcijas (108. un 109.p.), pieņemtu sevišķās instrukcijas Senāta kasācijas departamentiem, kā arī lai grozītu tiesu iestāžu sevišķās instrukcijas (113., 114.p.);
3) lai izšķirtu sūdzības un protestus pret Tiesu palātas lēmumiem, privātadvokātu lietās, kuras norādītas 345.pantā;
4) lai apspriestu tieslietu ministra priekšā liktos jautājumus, kurus pārvaldības vai tiesu iestādes izšķir nevienādi, vai kuri, likumus piemērojot, rada šaubas (185.p.) (d);
5) lai dotu atzinumu par vajadzību revidēt tiesu iestādes caur kasācijas departamentu senātoriem (182.p.);
6) lai ievēlētu Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāju, departamentu priekšsēdētājus un augstākās disciplīnārtiesas locekļus (58., 59., 61.p.);
7) lai pārbaudītu, vai senātori 171.panta 3.daļā norādītā gadījumā ieņem kādu neatļautu blakus amatu;
8) lai noklausītos noteikumus, kas attiecas uz kādu tiesu iestādi vai uz tiesu iestādēm vispār;
9) lai apspriestos par kandidātiem uz brīvo senātora amatu (147.p.), par senātoru palikšanu amatā pēc maksimālā vecuma sasniegšanas (155.p.) un no dienesta aizejošo senātoru un virsprokurātūras amatpersonu ieskaitīšanu goda tiesnešos (165.p.);
10) lai nolemtu, kurš no senātoriem var dabūt brīvlaiku (129.p.);
11) lai lemtu par tiesu amatpersonu atlaišanu no dienesta uz 157.60.panta pamata un par atvaļinājumu piešķiršanu pēc 163.panta 1.punkta;
12) lai lūkotu cauri Senāta kasācijas departamentu ikgadējos pārskatus (120.p.);
13) lai izspriestu tās lietas un jautājumus, kas norādīti Kriminālprocesa likumu (1926.g. izd.) 275., 280., 283., 1031., 1032., 1035., 1038. un 1044.pantā un Civilprocesa nolikuma (1932.g. izd.) 346., 779., 1426. un 1429.pantā;
14) visos citos gadījumos, kad Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētājs atzīst par vajadzīgu, izspriežamā jautājuma svarīguma dēļ, sasaukt Senāta apvienoto sapulci.
SENĀTA APVIENOTĀS SAPULCES SĒŽU ŽURNĀLI
SENĀTA APVIENOTĀS SAPULCES SPRIEDUMI
© Latvijas Nacionālais arhīvs, 2018.
