IEVADS
Digitalizēto arhīva dokumentu kopā Ieskats Latvijas Senāta dokumentos pieejami materiāli no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva 1535. fonda Latvijas Senāts.
Tā ir neliela daļa no šī fonda materiāliem, kas atspoguļo Latvijas Senāta (kasācijas instances) darbu 1918.1940.gadā.
Pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas ierosinājuma 2016.gadā digitalizēta daļa no Senāta Spriedumu biroja dokumentiem, bet 2018.gadā Latvijas Senāta Apvienotās sapulces tiesas un rīcības sēžu žurnāli.
Šie materiāli aktuāli ne tikai Augstākajai tiesai kā Latvijas Senāta darba turpinātājai, bet arī citām tiesu varas institūcijās un tiesu sistēmai kopumā, lai izpētītu vēstures faktus un nodrošinātu tiesu sistēmas darbības pamatprincipu pēctecību. Tāpat materiāli noderēs Latvijas valsts un tiesību vēsturnieku darbā.
Saskaņā ar avotu publicēšanas principiem digitālie attēli kārtoti atbilstoši lapu oriģinālajai secībai lietās. Princips ievērots arī gadījumos, kad lapas lietā kārtotas kļūdaini, piemēram, lietā Spriedumu biroja instrukcija (LVVA, 1535.f., 11.apr., 159.lieta) 23. un 24.lapa sajauktas vietām.
Par Latvijas Senātu
Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918.gada 18.novembī Latvijas Tautas padome jau 1918.gada 6.decembrī pieņēma Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, kas noteica jaunās valsts tiesu sistēmu. To veidoja miertiesas, apgabaltiesas, Tiesu palāta un Latvijas Senāts.
Par kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu, kas izspriež lietas koleģiālā sastāvā un iedalās trīs departamentos Civilās kasācijas, Kriminālās kasācijas un Administratīvajā departamentā.
Visu departamentu kopēja institūcija bija Senāta Apvienotā sapulce.
No 1938.gada Senātā darbojās Spriedumu birojs, kura pamatuzdevums bija pārredzēt un sistematizēt Senāta praksi.
Pēc Latvijas okupācijas Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs 1940.gada 11.novembrī pieņēma dekrētu par Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju. Senātu likvidēja 1940.gada 26.novembrī.
