SENĀTA SPRIEDUMU BIROJS
Digitalizēto arhīva dokumentu kopā Ieskatā Latvijas Senāta dokumentos pieejami materiāli no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva 1535. fonda Latvijas Senāts, kas pamatā atspoguļo Senāta Spriedumu biroja veikumu no 1939. gada vidus līdz 1940. gada nogalei.
No 1919. gada novembra līdz 1940. gada 22. novembrim Latvijas Senāta Civilais kasācijas departaments izskatīja apmēram 18 426 civillietas. Latvijas Valsts vēstures arhīva 1535. fonda 3. aprakstā ir uzrādītas 16 973 civillietas, kas izskatītas no 1919. gada līdz 1939. gada 1. janvārim (statistikas pārskatos 16 882 lietas). Tiesu darbības pārskatā (Valdības Vēstnesis, Nr. 126, 1940, 7. jūn.) redzams, ka 1939. gadā izskatītas 1186 civillietas, daļa no šiem spriedumiem atrodama arhīvā Spriedumu biroja materiālos (1535. fonda 8. apraksta arhīva lietas nr. 2030 CKD spriedumi no februāra līdz decembrim), bet 1940. gadā pēc arhīva materiāliem izskatītas vismaz 638 lietas (tostarp 1535. fonda 8. apraksta arhīva lietas nr. 3137 CKD spriedumi no janvāra līdz jūlijam; sk. arī šeit nepubliskotās arhīva lietas nr. 355503).
Lai apgūtu un sistematizētu šo tiesu praksi, Ministru kabinets 1938. gada 29. martā pieņēma un Valdības Vēstnesī Nr. 76 (1938, 2. apr.) izsludināja papildinājumu Tiesu iekārtā. Likumā iestrādāja 61.1-61.11 pantu par Spriedumu biroju, kura uzdevums bija dot iespēju saskaņot un pārredzēt Senāta praksi. Likuma papildinājums tapa pēc padziļinātas Rietumeiropas valstu tiesu līdzīgu institūciju izpētes, kuru personīgos apmeklējumos veica Latvijas Patstāvīgās Starptautiskās tiesas organizācijas pārstāvis senators Kārlis Ducmans. Detalizētu ieskatu biroja darbā sniedz Instrukcija Senāta Spriedumu birojam, kuras projekts un anotacija ir 1535. fonda 11. apraksta 159. lietā.
Senāta Spriedumu biroja instrukcijas 7. punkts noteica, ka, lai sagādātu iespēju saskaņot un pārredzēt Senāta praksi, spriedumu birojs ierīko un ved sistematizētus krājumus šai praksē izpaustām tiesiskām atziņām vai tēzēm, kam ir principiāla nozīme un juridisks svars vai interese. Šādus sistematizētus krājumus iekārtoja tā, lai būtu ik pēc vajadzības uzejams tiesisko atziņu un tēžu sakars ar likumiem un citiem tiesību avotiem, kā arī lai varētu konstatēt, kad un kādos Senāta spriedumos un lēmumos šīs tiesiskās atziņas vai tēzes izsacītas un likumi un citi tiesību avoti pielietoti (1535. fonds, 8. apraksts, 3942. lieta; 7. apraksts, 26. lieta; 9. apraksts, 43. lieta Tēzes tiesu darbības jautājumos 1938-1940. g.).
Tēzēs tiesu darbības jautājumos atziņas no 1938.-1940. gada Senāta spriedumiem izkārtotas dažādu normatīvo aktu secībā, augšā labajā pusē doti zīmvārdi (atslēgvārdi), kuri izriet no atziņas; kreisajā pusē ar sarkanu zīmuli ir divu veidu norādes C. konkrētā atziņā ir citāts no attiecīgā sprieduma, p. vārdu secība sprieduma atziņā ir pārkārtota, nemainot teikuma būtību. Šo atzīmju mērķis ir dot tēzes meklētājam iespēju konstatēt, vai tās teksts pilnīgi vai gandrīz sakrīt ar sprieduma tekstu, vai arī tēze satur spriedumā izteiktas domas brīvu atstāstījumu, tādēļ, lai izceltos, trešais apzīmējums a (atstāstījumiem) ir zilā krāsā. Ar zīmuli rakstīti zīmvārdi atrodami arī uz daudziem spriedumiem.
Visu Senāta departamentu atziņas saistībā ar 1864. g. Civillikuma piemērošanu no Ievada līdz 3298. pantam atrodamas 42. arhīva lietā, turpinājums ir 39. lietas 240. lp., sākot ar 3303. līdz 4507. pantam. Arhīva darbības regulējums liedz mainīt dokumentu izkārtojumu arhīva lietas ietvaros, tādēļ, atbilstoši oriģinālam, pilns Spriedumu biroja atziņu kopums par 1864. g. Civillikuma piemērošanu ir iegūstams no divām arhīva lietām.
Arhīva 40. lieta sākas ar apkopojumu par to, kādas tiesu atziņas neskata kasācijas kārtībā, 110. lp. tēzes par 1938. g. Civilprocesa likuma piemērojumu (līdz 280. pantam), 153. lp. Karaklausības un citiem likumiem, tostarp 217. lp. Likuma par laulību, 239. lp. Notariāta nolikumu.
Arhīva 41. lietu ievada tēzes, kas izriet no Likuma par Civillikuma spēkā stāšanās laiku un pārejas laika noteikumiem, bet 10. lp., piemēram, dotas trīs atziņas no Apvienotās sapulces 1938. g. sprieduma Nr. 18 saistībā ar Civillikuma 64. panta otrās daļas piemērošanu, kas izmantotas Civilā kasācijas departamenta 1939. g. kopsēdes lietā Nr. 2, uz ko norāda atzīme teksta labajā pusē; 149. lp. turpinās tēzes par Civilprocesa likuma piemērošanu (no 907. panta).
Civilā kasacijas departamenta kopsēžu (7 senatoru sastāvā) lietu reģistrs 1934.1939. g. norāda uz lietām, kurās kāds no senatoriem vai virsprokuratūras amatpersonām atzina par vēlamu grozīt līdzšinējo praksi departamentā (1535. fonds, 8. apraksts, 75. lieta).
Ieskatu Latvijas Senāta darbībā sniedz arī 1940. gada janvāra Administratīvā departamenta spriedumi (1535. fonds, 9. apraksts, 37. lieta), Kriminālā kasācijas departamenta 1940. gada janvāra spriedumi (1535. fonds, 7. apraksts, 19. lieta) un, pamīšus ar citiem spriedumiem un dokumentiem, 58 Apvienotās sapulces 1923.1935. g. spriedumi 1533. fonds, 1. apraksts, 634. lieta; kā arī 1940. gada Apvienotās sapulces lietas Nr. 6 senatoru atzinums par Tieslietu ministra Instrukciju miertiesnešiem (1535. fonds, 10. apraksts, 176. lieta) un sprieduma projekts lietā Nr. 29 par advokāta statusu konkursa valdes priekšsēdētāja amatā un konkursa slēgšanas procesā (1535. fonds, 10. apraksts, 197. lieta).
Šis 3500 arhīva lapu digitālais variants ir tikai niecīga daļa no arhīvā esošā bagātīgā Latvijas Senāta materiālu kopuma, kas sniedz ieskatu tiesas darba ikdienā.
Augstākās tiesas konsultante
likumu piemērošanas jautājumos
Mg.iur., phil. Zinaida Indrūna
SENĀTA SPRIEDUMU BIROJA MATERIĀLI
Spriedumu biroja tēzes tiesu darbības jautājumos 1938 - 1940© Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016-2023.
