No Vācijas nometnēm Lielbritānijā bija ieradušās daudzas ģimenes ar bērniem skolas vecumā un bija aktuāls jautājums par vasaras nometņu rīkošanu latviskās audzināšanas veicināšanai. Bija arī nepieciešama vieta invalīdu aprūpei. LNPL Izglītības nozares vadītājs prāvests Jāzeps Savickis 1953. gada 16. martā ziņoja, ka piemērota vieta nometnēm un vecāku atvaļinājumu pavadīšanai atrodama Almelijas ciema tuvumā Herefordšīrā. Tai pašā gadā ar pašvaldību tika noslēgts nomas līgums un jau 18. jūlijā sākās pirmā bērnu vasaras nometne prāvesta B. Feddera vadībā. Īpašumam deva Latviešu mājas nosaukumu. Mājas pārziņa pienākumus līdz 1976. gadam pildīja Jānis Skujevics. Mājas mātes pienākumus uzņēmās Marija Ķeņģe, ilggadīga DVF vanadžu priekšniece, bijusī kaucmindiete. Viņa Latviešu mājā ieviesa Latvijas lauku sētas noskaņu.
Latviešu māju Almelijā nomāja LNPL un izstrādāja mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas noteikumus, tāpēc pie LNPL izveidoja mājas komiteju. Par komitejas Goda priekšsēdi ievēlēja sūtni Kārli Zariņu. Gadu gaitā Latviešu māja Almelijā kļuva par nozīmīgu latviešu sabiedrības pulcēšanās vietu. Tur pajumti atrada 50 pastāvīgie iedzīvotāji – kara invalīdi, darba nespējīgie un vecie ļaudis. Bērnu un jauniešu vasaras nometnes, LNPL sesijas, skautu salidojumi, Jāņu svinēšana, dažādi semināri, 3x3 nometnes, ELJA’s Londonas nodaļas rīkoti kongresi un Jaungada semināri - tas viss notika Latviešu mājā Almelijā. 1984. gadā LNPL izdeva Jāņa Andrupa rediģētu rakstu krājumu “Latviešu māja Almelijā”.
Jau sākuma gados LNPL vēlējās pirkt Almeliju par īpašumu, tomēr pašvaldība nepiekrita. 80. gadu vidū pārrunas atsākās un tagad vienošanās tika panākta. 1988. gada 21. decembrī LNPL kļuva par Latviešu mājas īpašnieci. Cena bija 175 000 mārciņu. Šim notikumam par godu 1989. gada 23. aprīlī notika lielas svinības ar devīzi “Latviešu māja ir mūsu!” Svinībās piedalījās Rīgas kino uzņemšanas grupa ar Ansi Epneru, kas visu notiekošo filmēja.
Diemžēl, 1991. gadā britu valdība bija mainījusi pabalstu piešķiršanas likumu. Sākās grūtības jaunu pastāvīgo iemītnieku piesaistei, to skaits nemitīgi saruka un iemaksas vairs nesedza mājas uzturēšanas izmaksas. 1997. gada jūlijā LNPL Ārkārtas sesijā nolēma Latviešu māju Almelijā pārdot. Iegūtos līdzekļus LNPL izlietoja latviešu sabiedrības labā - tie bija aizdevumi DVF nama remontam, pārbūves darbiem Rovfantā, laikraksta “Brīvā Latvija” subsidēšanai.
DV Centrālās valdes sēde. Almelija, 1974. gada 27.‒29. jūnijs. Harija Blezūra skaņu ieraksts.
Almelijai ‒ 25 gadi. 1978. gada 11. jūnijs. LNPL un Almelijas mājas priekšsēža Augusta Abakuka uzruna.
Latvijas ev. luterāņu, Katoļu un Pareizticīgo baznīcas pārstāvju apsveikumi Almelijas 25 gadu jubilejā. 1978. gada 11. jūnijs.