Pirmās latviešu viesstrādnieku grupiņas Gērnsijas salā sāka ierasties pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, ko izraisīja samērā lielais bezdarbs dzimtenē, kā arī neadekvātā darba apmaksa. Sākotnēji ieceļotājus nodarbināja dārzkopībā un darbā ņēma vien precētas sievietes. Tikai vēlāk viņām atļāva darbā uzaicināt ģimenes locekļus. Darbs bija smags, līdz pat 60–80 stundām nedēļā, gandrīz bez brīvdienām deviņu mēnešu garumā, tad – trīs mēnešu atvaļinājums dzimtenē. Darba alga Gērnsijā bija lielāka, kas deva iespēju sūtīt naudu mājiniekiem, kā arī pakāpeniski atmaksāt bankās ņemtos kredītus. Vēlākajos gados ieceļotājus nodarbināja arī hoteļu uzkopšanas darbos, restorānos un kafejnīcās. Lielāks skaits latviešu ar ģimenēm Gērnsijā ieradās pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Bija arī mainījusies Gērnsijas valdības un darba devēju attieksme pret latviešiem, atzīstot viņu darba tikumu un darbaspējas.

Jau 2005.–2007. gadā Gērnsiju dēvēja par “mazo Latviju”, jo sezonas laikā te dzīvoja un strādāja ap 6000–7000 Latvijas pilsoņu. Lai gan darba slodze bija liela, tomēr pamazām latvieši sāka rūpēties par dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām.

2006. gada 5. jūnijā nodibināja Gērnsijas Latviešu asociāciju (GLA). 2015. gada 2. oktobrī to reģistrēja kā labdarības organizāciju, kuras mērķis ir rūpēties par latviešu sabiedriskās dzīves organizēšanu Gērnsijā. Asociācijas paspārnē kādu laiku darbojās latviešu nedēļas skoliņa “Cielaviņa” un koris. GLA organizē Latvijas Valsts neatkarības svētku un Lāčplēša dienas svinēšanu un kopīgu līgošanu Jāņos. Aktīvi darbojas arī latviešu grāmatu klubs. Latviešu kopienai Gērnsijā goda konsules Lilitas Krūzes vadībā izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas vēstniecību Apvienotajā Karalistē Londonā, Latviešu nacionālo padomi Lielbritānijā (LNPL), kā arī ar Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu Lielbritānijā. Ziemassvētkos un Lieldienās šeit ierodas viesmācītāji, lai noturētu dievkalpojumus latviešu valodā. Nereti viesojas arī Latvijas mākslinieki.

Pateicoties sadarbībai ar vēstniecību un LNPL, ir bijusi laba iespēja parādīt saliniekiem latviešu kultūru un vēsturi, Gērnsijas lidostā iekārtojot Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošās izstādes. 2017. gada 3. aprīlī stājās spēkā jauns Population Management likums. Simtiem latviešu bija spiesti doties projām, tomēr daudzi palika. Daļa no viņiem Gērnsijā dzīvo jau otrajā paaudzē. Daudzi latvieši no darba ņēmējiem kļuvuši par darba devējiem, attīstot uzņēmējdarbību restorānu un kafejnīcu, skaistumkopšanas salonu un tirdzniecības nozarēs.

2019. gadā iznāca Latvijas goda konsules Gērnsijā Lilitas Krūzes grāmata “Latvieši Gērnsijā”, kurā apkopoti latviešu stāsti par dzīvi un darbu Gērnsijā. Grāmatas tulkojums angļu valodā “Latvians in Guernsey” publicēts 2020. gada jūlijā.