Pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā bēgļu gaitās bija ieradušies ne tikai latvieši, bet arī daudzi tūkstoši igauņu un lietuviešu. 1947. gada sākumā Londonā Baltijas valstu sūtņu ierosmē tika nodibināta Baltiešu padome (BP) (The Baltic Council). Par tās pirmo priekšsēdi ievēlēja Latvju biedrības Lielbritānijā priekšsēdi architektu K. Valdmani. Padomes uzdevums bija veicināt triju Baltijas tautu tuvināšanos trimdā, rīkot kopīgus piemiņas un atceres sarīkojumus, protesta akcijas. 1947. gada 17. maijā Vestminsteras katedrāles zālē notika pirmais baltiešu salidojums ar Baltijas valstu sūtņu piedalīšanos. Rudenī sarīkoja pirmo baltiešu mākslinieku koncertu un daiļamatniecības darbu izstādi. Turpmāk šādi sarīkojumi notika regulāri. Rīkoja arī kopīgas balles, organizēja sporta sacensības. Nereti kopīgus tuvināšanās vakarus rīkoja ne tikai Londonā, bet arī Bradfordā, Lesterā un citās pilsētās. Īpaši jāatzīmē ikgadējā kopīgā Aizvesto piemiņas dienas atzīmēšana ar dievkalpojumiem un mūzikas priekšnesumiem.

Jau kopš 50. gadu sākuma delegāti no Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) piedalījās BP sēdēs kopā ar delegātiem no igauņu un lietuviešu pārstāvībām. 1956. gada 22. aprīlī BP kopā ar citu Austrumeiropas tautu pārstāvjiem sarīkoja plašu, līdz šim lielāko protesta akciju sakarā ar PSRS valdības pārstāvju vizīti Lielbritānijā. Piedalījās ap 20 000 dalībnieku. 1966. gada 11. jūnijā BP, atzīmējot 25 gadus kopš deportāciju sākuma, sarīkoja piemiņas sanāksmi ar koncertu. 1968. gada 22. septembrī Vestminsteras katedrāles zālē padome sarīkoja svinības, atzīmējot visu trīs Baltijas valstu neatkarības proklamēšanas 50. gadadienu.

80. gados BP sāka rīkot īpašas baltiešu nedēļas nogales ar mērķi vienot baltiešu jauniešus un informēt par stāvokli Baltijas valstīs. Padome aktīvi iesaistījās Brīvības un miera kuģa brauciena popularizēšanā un līdzekļu vākšanā. 1989. gada 8. septembrī LNPL vicepriekšsēdis Guntis Bērziņš BP delegācijas sastāvā piedalījās sarunās ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Padomju nodaļas vadītāju par notikumu attīstību Baltijas valstīs.

BP sagatavoja un izdeva 10 000 ilustrētu brošūru krāsu drukā par Baltijas valstīm, pieprasījums pēc tām bija tik liels, ka drīz vien metienu vajadzēja atkārtot. Tika sagatavotas rezolūcijas par situāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijā un tās iesniegtas Eiropas Padomē. BP organizēja arī vēstuļu akcijas ar mērķi iepazīstināt gaidāmo vēlēšanu deputātu kandidātus, kā arī esošā parlamenta locekļus ar stāvokli Baltijā – okupācijas neatzīšanu, cilvēktiesībām, dabas piesārņošanu.

Kad 1991. gadā Baltijas valstis atguva neatkarību, mainījās arī BP loma. Tagad tās mērķis bija sniegt Baltijas valstīm palīdzību ekonomiskās, politiskās un kultūras dzīves attīstībā un demokrātisko struktūru stiprināšanā, kontaktu veidošanā starp Baltijas valstīm un Apvienoto Karalisti. BP bija organizācija, kas pārstāvēja Baltijas valstu pilsoņu intereses Lielbritānijā, nevis Baltijas valstu kā tādu intereses. Turpmākajos gados BP gatavoja jaunus informatīvos materālus par Baltijas valstīm, uzsverot cīņu par Krievijas karaspēka izvešanu. Mainīja BP saukli no “Estonia – Latvia ‒ Lithuania” uz “Representing the Estonian, Latvian and Lithuanian Communities in Great Britain”. 90. gadu nogalē BP aktīvi iesaistījās cīņā par Baltijas valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO. Šajā nolūkā atkal tika organizētas vēstuļu akcijas parlamenta locekļiem un sabiedrības pārstāvjiem ar aicinājumu atbalstīt Baltijas valstu centienus.

2003. gada 9. novembrī BP sarīkoja pirmo Jauno baltiešu mūziķu koncertu, turpmākajos gados tie notikuši regulāri līdz pat šodienai. Kopš 2004. gada reizi divos gados tiek organizēti baltiešu simpoziji, lai diskutētu par aktuālām Baltijas valstu problēmām. Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanas Eiropas Savienībā BP rūpju lokā nonāca jautājumi, kas saistīti ar nesenajiem iebraucējiem no Baltijas, ar t. s. diasporu, – tie ir jautājumi par strādājošo drošību, korupciju, veselības aprūpi, iesaisti sabiedriskajā dzīvē, bērnu izglītību, sestdienas/svētdienas skolām un skolotāju problēmām.