Par rakstnieku, dzejnieku un žurnālistu apzināšanu Lielbritānijā radās rakstniekam Pēterim Aigaram, kas tolaik darbojās “Londonas Avīzē”. Viņa aicināti 1963. gada 10. martā kopā sanāca 7 preses darbinieki, kas nolēma dibināt Latviešu preses darbinieku kopu, kas darbotos pie Latviešu preses biedrības centrālās valdes ASV, un ievēlēja pagaidu valdi. Pirmā biedru sapulce notika 1963. gada 6. jūlijā DVF namā Londonā. Ievēlēja pilntiesīgu valdi. Par valdes priekšsēdi ievēlēja Pēteri Aigaru. Pēc viņa nāves 1971. gadā par valdes priekšsēdi kļuva Austra Liepiņa. Kopu dibinot, tajā bija 17 biedri, bet 1987. gadā – 35. Kopas budžetu veidoja biedru maksas, ziedojumi un ieņēmumi no sarīkojumiem. Kopas biedru starpā bija rakstnieki, dzejnieki, publicisti, žurnālisti, laikrakstu un citu izdevumu redaktori un līdzstrādnieki.
Kopas mērķi un uzdevumi:
1. Veicināt un uzturēt Latvijas neatkarības laika preses darba pamata principus.
2. Rūpēties, lai trimdas latviešu presē netiktu pārkāpti žurnālistikas darba ētikas principi.
3. Rūpēties par jaunu preses darbinieku piesaistīšanu preses darbam, veicinot interesi par žurnālistiku un laikrakstiem jaunākajā paaudzē.
4. Veicināt un atbalstīt latviešu kultūras dzīvi Lielbritānijā, rīkojot literārus sarīkojumus latviešu rakstnieku, dzejnieku un publicistu atceres un godināšanas gadījumos attiecīgiem referātiem, darbu lasījumiem un pārrunām.
5. Veicināt politisko vērtējumu izpratni latviešu presē, rīkojot politiska rakstura referātus ar sekojošām pārrunām.
6. Visiem iespējamiem līdzekļiem atbalstīt latviešu laikrakstu un citu izdevumu abonēšanu un lasītāju skaita palielināšanu.
Lai īstenotu šos mērķus, kopā īpaši aktīvi darbojās Pēteris Aigars, Jānis Frišvalds, Margarita Ausala, Zigrīda Daškevica, Terēze Lazdiņa, Austra Liepiņa, Jānis Rolavs, Austris Veichelis, Indulis Kažociņš. Lai piesaistītu jaunāko paaudzi, kopas biedri bieži piedalījušies ELJA Anglijas nodaļas semināros ar referātiem un praktiskiem norādījumiem. Semināros vienmēr pievērsta liela uzmanība pareizas un tīras latviešu valodas lietošanai. Sākot ar 1968. gadu, kopa izdeva 1 vai 2 reizes gadā “Preses biļetenu” ar ziņām par biedru darbību, par LPB CV rīkojumiem un lēmumiem, ar rakstiem par aktuālām žurnālistikas problēmām. Rīkoti piemiņas vakari, veltīti Linardam Taunam, Janim Rozentālam, Rūdolfam Blaumanim, Edvardam Virzam, Jānim Jaunsudrabiņam, Atim Kronvaldam. Bieži šo vakaru programmas veidošanā iesaistīti jaunieši. Literārajos vakaros aicināti piedalīties autori ar savu darbu lasījumiem. Diezgan regulāri rīkotas Preses balles. Svinīgi ar citu latviešu organizāciju līdzdalību atzīmēta LPB Goda biedra un Anglijas kopas mūža biedra Eduarda Līča simtgade 1984. gada 25. martā, ko jubilārs pats atzīmēja ar dzeju grāmatas “Gadi un dzeja” izdošanu. Kad E. Līcis 103 gadu vecumā aizgāja mūžībā, Austra Liepiņa un Zigrīda Daškevica nokārtoja viņa mantojuma lietas, sakārtoja archīvu, ko nodeva Kultūras vērtību krātuvei “Straumēnos”. Kopa izdeva E. Līča grāmatu “Atmiņas par laikiem un ļaudīm”.
Kopa vienmēr rīkoja tikšanās vakarus ar autoriem, kas ieradās viesos Anglijā no citām zemēm, piemēram, kritiķi Jāni Rudzīti, redaktoru Fredu Launagu, rakstnieces Indru Gubiņu un Ainu Zemdegu. 1988. gadā, atsaucoties Valentīnas Lasmanes aicinājumam, kopa savāca 560 mārciņas Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes uzstādīšanai Somijā. Plāksnes atklāšanas svinībās 1988. gada 4. septembrī piedalījās Austra Liepiņa. 1988. gadā par LPB Goda biedru ievēlēja rakstnieku Gunāru Janovski. 90. gados LPB AN vadīja Zigrīda Daškevica un 2000. gada 11. oktobrī par LPB priekšsēdi ievēlēja Jāni Frišvaldu, pēc viņa Ingrīdu Lāčkāju. Vairums kopas biedru iesaistījās arī citu latviešu sabiedrisko organizāciju darbā – LNPL un DVF – vadībā, latviskās izglītības un audzināšanas darbā.
Viesu grāmatā, kas sākta 1964. gada 2. martā, atzīmētas 77 sanāksmes ar kopskaitā pāris tūkstošu viesiem. 47 sarīkojumi veltīti rakstniekiem vai dzejniekiem, 12 – sabiedriskām problēmām, 14 – citiem jautājumiem (līdz 1994. g.).
Sākoties Trešajai Atmodai Latvijā, aktivizējās kopas sadarbība ar viesiem no Latvijas. Viena no pirmajām viešņām bija dzejniece Māra Zālīte. Turpmāk regulāri viesos aicināja arī citus kultūras, mākslas un zinātnes darbiniekus ar priekšlasījumiem un filmu izrādēm. Beidzamais “LPB Biļetens” izdots 2008. gada aprīlī, pēc tam, kad pie LPB ciemojās Sandra Kalniete. Tad bija 32 biedri. Ar to arī kopa beidza darbību.
Latviešu grāmatu klubs. Priekšlasījums par jaunajiem latviešu dzejniekiem Austri un Uldi Grašiem, Pāvilu Johansonu un Juri Kronbergu. 1973. gada 14. oktobris.