ELJA Anglijas nodaļu nodibināja kongresā 1955.gada 5. jūnijā Notinghamā. Kā delegātu uz ELJA 2. kongresu Augustdorfā Vācijā izraudzīja Gunāru Tamsonu, kā Anglijas nodaļas pilnvaroto. Līdz ELJA 2.kongresam AN jau bija apzināti ap 150 jauniešu, kas jau aktīvi darbojās tautas deju grupās, koros, sporta kopās un skautu vai gaidu grupās. Tāpēc sasauca ELJA AN 2.kongresu 1956. gada 29.-30.septembrī Bradfordā. Kongresā pieņēma lēmumus:

1. Ievēlēt ELJA AN valdi, lai veicinātu jaunatnes sadarbību.
2. Latviešu centros dibināt ELJA AN kopas.
3. Aicināt jaunatni atbalstīt palīdzības darbu tautiešiem dzimtenē un izsūtījumā.

Par galvenajiem darbības mērķiem noteica uzdevumus: vienot latviešu jaunatni, uzturēt nacionālu garu, veicināt kulturālus un audzinošus pasākumus, rīkot Anglijā 2 reiz gadā jaunatnes sarīkojumus.

Valdē ievēlēti: Gunārs Tamsons (priekšsēdis), Valdis Auers (vice-priekšsēdis), kā arī Gunārs Rožkalns, Elizabete Bulle, Daila Fafrote, Ojārs Lediņš (sakarnieks ar LNPL), Zigurds Pētersons (sakarnieks ar DVF).

Nākamajos darba gados izveidojās 8 ELJA AN kopas: Bradfordā, Koventrijā, Līdsā, Korbijā, Notinghamā, Viltšīrā, Kardifā un Londonā. Katrai kopai bija sava valde. Lai aktīvā darbībā piesaistītu vairāk jauniešu, ELJA AN 4.kongresā 1958. gadā nolēma veidot interešu sekcijas, bet noraidīja priekšlikumu veidot politisko sekciju. Šajā kongresā nolēma veidot ceļojošo piemiņas balvu, godinot traģiski bojā gājušo Ojāru Lediņu 1957.g.26.maijā. Pirmo reizi balvu 1962. gadā saņēma Londonas kopa. Veiksmīgs bija ELJA AN lēmums iesaistīt savus biedrus LNPL darbā, un 1961. g. vēlēšanās LNPL ievēlēja: Z. Daškevicu, Kr. Krūmiņu, M. A. Zariņu, T. Zariņu. Šis lēmums palika spēkā arī turpmāk. Ja sākuma gados ELJA AN biedri bija 20 -30 gadu veci un izglītību guvuši vēl Latvijā vai Vācijā bēgļu nometnēs, tad 60. gados ienāca paaudze, augusi un izglītojusies Anglijā. Vairākas kopas beidza darboties, jo studiju dēļ daudzi mainīja dzīves vietas. Materiālajai situācijai uzlabojoties, jauniešiem bija lielākas iespējas sadarboties ar citām nodaļām kopējos sarīkojumos. 1968. tika sarīkots Vispasaules jauniešu kongress.

60. gadu jauno kreiso kustības maz ietekmēja ELJA AN jauniešus, viņi vairāk bija ieinteresēti sabiedriski kulturālos pasākumos. Tomēr 1970.gadā Rovfantā AN sarīkoja politisko semināru, kurā piedalījās Atis Lejiņš un Imants Freimanis no Zviedrijas un Indulis Kažociņš, J. Ranka, P. Aigars un J. Sapiets no Anglijas.

70. gadu sākumā vērojams atslābums ELJA AN darbībā. Daļēji tas izskaidrojams ar biedru skaita samazināšanos, arī ar pārslogoto sarīkojumu programmu. Bez kārtējiem kongresiem, vēl bija Vispasaules jauniešu kongresi, Baznīcas dienas, Jaunatnes svētki, Vasaras kursi Eiropas apmērā. 1973. gadā pat radās doma par nodaļas likvidēšanu. Tomēr 1974. gada kongresā valdes locekļi uzņēmās organizatoru pienākumus pa 4 apgabaliem. Par tradīciju kļuva gadu mijā rīkot seminārus Latviešu mājā Almelijā. Jauniešu informācijai nolēma izdot periodisku izdevumu “Jaunietis”. Atsaucību neguva aicinājums iesaistīties sakaru veidošanā ar tautiešiem Latvijā. 1974.gada Jaungada seminārā galvenā tēma bija sakari ar Latviju, ieradās ļoti mazs dalībnieku skaits.

Sākot ar 1975./76. gadu nodaļas pilnsapulces ar valdes vēlēšanām notika Jaungada semināra laikā un turpinājās līdz pat 90. gadu sākumam.

1986./87. gada Jaungada pilnsapulcē nolemts ELJA Anglijas nodaļu pārdēvēt par ELJA Lielbritānijas nodaļu. 1994. gada 17.-18.septembrī ELJA LN kopā ar LNPL sarīkoja Politisko semināru.

2004. gada 12. augustā Rīgā notika ELJA`s 50 gadu darbības atceres svinības.