Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs šķīrās no šīs pasaules 1642. g. 16. augustā. Dzīves pēdējās dienās viņš pilnībā nodeva varas grožus savam brāļadēlam Jēkabam. Taču, lai kļūtu par pilntiesīgu valdnieku, Jēkabam bija jālūdz Polijas-Lietuvas valdnieka piekrišana, kā tas bija noteikts 1639. g. investitūras noteikumos, kā arī jāuzsāk solītās katoļu baznīcas būve Jelgavā (Kuldīgā būvdarbi noritēja jau kopš 1641. g. jūnija). Lai arī Frīdriha nāve nebija pēkšņa, tomēr tā izraisīja zināmu nedrošību hercogistē, jo līdz oficiālai Jēkaba apstiprināšanai no Polijas-Lietuvas puses vara formāli atradās hercoga valdības padomnieku rokās. Tādēļ augusta beigās Jēkabs aizbrauca no Jelgavas un uzturējās Zemgales muižās. Situāciju sarežģīja arī tas, ka kopš 1638. g. nebija noticis neviens landtāgs, lai gan hercogistes muižniecība bija lūgusi to sasaukt. Līdz ar to virspadomnieki un arī Jēkabs uztraucās, ka varētu izcelties kādi nemieri vai notikt iebrukums no ārpuses. Lai novērstu iespējamos draudus, baznīcās no kanceles līdz ar paziņojumu par Frīdriha nāvi nolasīja arī Polijas karaļa Vladislava IV 1639. gadā izsniegto solījumu rūpēties par hercogistes drošību, bet politiskajās draudzēs rīkoja muižnieku sanāksmes. Savukārt piļu garnizoniem un mežsargiem uzdeva būt gatavībā atvairīt eventuālos uzbrukumus.
Lai arī sākotnēji hercogs Jēkabs atteicās sasaukt landtāgu, pirms hercogistes iedzīvotāji nebūs zvērējuši viņam uzticību, tomēr muižniecības spiediena ietekmē, kam pievienojās arī Polijas karaļa sūtīta komisija, viņš prasībai piekāpās. Novembrī dažu dienu laikā muižniecības pārstāvji izstrādāja sarakstu ar sūdzībām, ko iesniedza hercogam un par kurām izraisījās asas diskusijas starp valdības padomniekiem un muižniekiem. Beidzot ar poļu komisāru starpniecību izdevās panākt izlīgumu – tā saukto komisijas lēmumu jeb kompozīcijas aktu, kuru Jēkabs un muižniecības deputāti parakstīja 1642. g. 29. novembrī. Tajā pat dienā karaļa komisāri Jelgavas pilī svinīgā ceremonijā nodeva hercogisti Jēkaba pārvaldīšanā, bet viņš no savas puses deva rakstisku solījumu (Reversales) ievērot visas līdzšinējās muižniecības privilēģijas, tikko noslēgto vienošanos un hercogistes satversmi jeb Valdības formulu.
1. Jēkaba paziņojums par hercoga Frīdriha nāvi. 1642. g. augustā [datuma vieta tukša]. Melnraksts. LVVA, 554. f., 3. apr., 39. l., 8. lp.
Oficiālajā tekstā, kas izplatīts 1642. g. 20. augustā, teikts, ka hercogs Frīdrihs miris 16. augustā ap vieniem dienā, kamēr tiesas sekretāra Godfrīda Fabriciusa piezīmēs lasām, ka Frīdrihs nomiris 15. augustā, taču politisku apsvērumu dēļ nolemts par vecā hercoga nāvi uzreiz neziņot. Instrukciju sūtnim pie Polijas karaļa, kam bija jālūdz hercoga Jēkaba apstiprināšana amatā, Jēkabs bija parakstījis jau 14. augustā, tas ir, vēl Frīdriham dzīvam esot.
2. Tukuma virspilskunga Heinriha fon Pletenberga (Plettenberg) vēstule kancleram Kristofam Firksam (Fircks). Tukumā, 1642. g. 11. septembrī. LVVA, 554. f., 1. apr., 254. l., 12. lp.
Pletenbergs ziņo, ka saskaņā ar hercoga prasību sarīkojis vietējo muižnieku sanāksmi, kuras laikā visi esot izrādījuši lielu patriotismu un vēlmi aizsargāt Tēvzemi. Tāpat sanāksmē izteikts lūgums pēc iespējas ātrāk sasaukt hercogistes landtāgu.
3. Polijas karaļa Vladislava IV raksts Kurzemes virspadomniekiem. Novemjasto, 1642. g. 8. oktobrī. LVVA, 554. f., 1. apr., 254. l., 12. lp.
Karalis vēsta, ka hercoga Jēkaba ievadīšanai amatā un dažādu jautājumu risināšanai nosūta uz Kurzemi īpašu komisiju, kuras sastāvā ir Pērnavas vojevoda Jans Zavadzkis (Zawadzki), Lietuvas lielkņazistes notārs Staņislavs Naruševičs (Naruszewicz), Tērbatas vojevodistes tiesnesis Kristofs Lode un karaļa sekretārs Heinrihs Dēnhofs (Dönhof). Komisija ieradās Jelgavā 1642. g. 10. novembrī un palika līdz decembra sākumam.
4. Fragments no Jelgavas pilstiesas sekretāra Godfrīda Fabriciusa apraksta par 1642. g. notikumiem. LVVA, 554. f., 3. apr., 436. l., 10. lp.
Viens no priekšnoteikumiem, lai Jēkabs iegūtu hercoga troni, bija katoļu baznīcas uzbūvēšana Jelgavā. Šā jautājuma risināšanai 1642. g. 23. oktobrī ieradās Žemaitijas bīskaps Georgs Tiškevičs (Tyszkiewicz). Nākamajā dienā Jēkabs izrādīja bīskapam baznīcas būvei atvēlēto vietu, kas aizņēma mirušajam Tilmanim Maršalam (Marschall) piederošo tukšo gruntsgabalu un vēl vienu laukumu pie Grēcinieku ielas (Sünder Straße, vēlāk Annas, tag. Raiņa), solot nākamajā pavasarī uzsākt būvdarbus.
5. Jelgavas katoļu baznīca. Jūliusa Dēringa (Döring) zīmējumi, 19. gs. vidus. LVVA, 5759. f., 2. apr., 1107. l., 124. lpp.
Pagaidām Sv. Georga jeb Jura vārdā nosauktā dievnama celšanas laiks precīzi nav zināms, bet 1645. g. 25. janvārī Jelgavas rāte vēstulē hercogienei Elizabetei Magdalēnai piemin, ka katoļu baznīcas būvdarbi esot jau iesākti un hercogam tie jāturpina, lai nekristu Polijas kroņa nežēlastībā. Līdz ar to neatbilst patiesībai Dēringa minētais baznīcas pabeigšanas gads 1644. Tāpat nav pareizas internetā sastopamās ziņas par hercoga Frīdriha it kā 17. gs. 30. gados būvēto katoļu baznīcu.
Jelgavas katoļu baznīcas ēkas un priesteru uzturēšana palika hercoga ziņā, kurš noteica, ka atalgojums katoļu mācītājam jāsaņem no hercoga Svirlaukas muižas (Bergfriede). Garīgajā ziņā baznīca bija pakļauta Žemaitijas bīskapam.
6. Hercogam iesniegto muižnieku sūdzību sākumlapa. Jelgavā, 1642. g. 18. novembrī. Noraksts. LVVA, 554. f., 1. apr., 1629. l., 1. lp.
Pēc tam kad 12. novembrī poļu komisiju Jelgavas pilī svinīgi uzņēma hercogistes valdība un hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna, tika uzsāktas sarunas starp valdības padomniekiem, no vienas puses, un Kurzemes muižniekiem, no otras, kuri prasīja, lai pirms Jēkaba ievadīšanas amatā tiktu izskatīts viņu izstrādātais sūdzību saraksts. Tas sastāvēja no 59 punktiem un aptvēra plašu jautājumu loku valsts pārvaldes, baznīcas, tiesu un ekonomikas jomās, kas lielākoties bija vērsti uz muižniecības privileģētā stāvokļa saglabāšanu. Ar savām sūdzībām pie valdības vērsās arī pilsētnieki, taču muižniecības spiediena ietekmē pilsētnieku sūdzību izskatīšanu atlika uz vēlāku laiku. Vienlaikus norisinājās arī hercoga pārstāvju sarunas ar poļu komisāriem.
7. Komisijas lēmuma jeb Kompozīcijas akta (Acta Compositionis, commissorialischer Vergleich) sākumlapa. Jelgavā, 1642. g. 29. novembrī. Noraksts. LVVA, 554. f., 1. apr., 1589. l., 136. lpp.
Tā kā hercoga padomnieki un muižniecības pārstāvji nespēja vienoties par lielu daļu no iesniegtajiem punktiem, tad galīgo lēmumu atstāja komisāru ziņā, kas tad arī atspoguļojas dokumenta nosaukumā. Tā oriģināls nav saglabājies, bet esošajos norakstos punktu skaits ir atšķirīgs – lielākajā daļā no tiem izdalīti 50. Virkne noteikumu precizēja valsts pārvaldes sistēmu, piemēram, nosakot, ka turpmāk par hercoga rezidenci uzskatāma tikai Jelgava. Līdz ar to Kuldīga zaudēja hercogistes otras galvaspilsētas statusu. Bez tam izlīgums apstiprināja, ka ekonomika (Oeconomica) tāpat kā iepriekš paliek vienīgi hercoga ziņā, tādējādi rūpes par hercogistes administratīvā aparāta uzturēšanu pilnībā atstājot hercogam.
8. Pavalstnieka uzticības zvēresta forma. Jelgavā, 1642. g. 28. novembrī. LVVA, 554. f., 3. apr., 27. l., 43. lp.
Kaut arī kā zvēresta nodošanas datums uzrādīts 28. novembris, reāli tas notika nākamajā dienā, kad Jelgavas pilī norisinājās hercoga Jēkaba svinīgā ievadīšana amatā. Tajā piedalījās arī uz landtāgu ieradušies muižnieki, pilsētu pārstāvji, galminieki un dažādas amatpersonas. Pēc tam kad poļu komisijas vadītājs Jans Zavadzkis savā runā bija aicinājis hercogistes iedzīvotājus mīlēt un cienīt Jēkabu, hercoga virssekretārs Bartolds Meijers, saukts Rautenfelss (Meyer gen. Rautenfels) nolasīja uzticības zvēresta tekstu, kuru tad nodeva visi klātesošie. Pārējie hercogistes muižnieki zvērestu nodeva sev tuvākajās pilīs 1643. g. janvārī.
9. Hercoga Jēkaba rīkojums Jelgavas virspilskungam (Oberhauptmann) Hermanim Dēnhofam (Dönhof). Jelgavā, 1642. g. 5. decembrī, nododamā zvēresta teksts un 1642. g. 13. decembrī zvērējušo Jelgavas iedzīvotāju saraksta fragments. Noraksti. LVVA, 554. f., 3. apr., 27. l., 53.-54. lp.
Decembra sākumā Jēkabs pavēlēja sarīkot uzticības zvēresta nodošanu pilsētu un miestu iedzīvotājiem, to vidū arī jelgavniekiem. Ceremonija notika 13. decembrī Jelgavas rātsnamā virspilskunga Dēnhofa un Jelgavas pilstiesas sekretāra Fabriciusa klātbūtnē. Vispirms zvērēja divi rātskungi, kuri nebija bijuši pilī 29. novembrī, tad pilsētas eltermaņi un vecajie, kam sekoja birģeri – saskaņā ar kvartāliem. Atsevišķi zvērēja baznīcu un skolu kalpotāji, tirgotāju zeļļi un atraitnes.
