Jēkaba Ketlera (Jacob Kettler) teju 40 gadu ilgās valdīšanas laiks tiek uzskatīts par hercogistes “zelta laikmetu”, taču zinātnisku, vēstures avotos balstītu pētījumu par šo periodu joprojām ir ārkārtīgi maz. Latvijas vēstures tēlojumā diez vai atradīsies otra tāda tēma, kur patiesība būtu tik ļoti savijusies ar fantāzijām.

Kurzemes hercogs Jēkabs dzimis Kuldīgā 1610. g. 28. oktobrī. Pēc tam kad Jēkaba māte Prūsijas hercoga meita Sofija (1582–1610) mira no dzemdību komplikācijām, viņa tēvs – pirmā Kurzemes hercoga Gotharda jaunākais dēls Vilhelms (1574–1640) – otrreiz vairs neapprecējās, bet vienīgo dēlu 1612. g. nosūtīja pie mātes radiem uz Vāciju. Kurzemē Jēkabs atgriezās 1624. g. pēc tēvoča hercoga Frīdriha (1569–1642) aicinājuma. Vilhelms tobrīd dzīvoja trimdā Pomerānijā, jo pēc konflikta ar hercogistes muižniecību 1616. g. bija zaudējis tiesības uz troni. Tā kā Frīdriha laulībā ar Pomerānijas-Volgastes princesi Elizabeti Magdalēnu (1580–1649) bērnu nebija, Frīdrihs panāca, ka 1633. g. Polija-Lietuva atzina Jēkabu par troņmantnieku. 1638. g. Jēkabs kļuva par hercoga Frīdriha līdzvaldnieku, bet 1642. g. pēc Frīdriha nāves – par pilntiesīgu valdnieku.

Jēkabs mēģināja nostiprināt hercoga varu, izmantojot ekonomiskos līdzekļus. Tādēļ jau kopš pirmajiem valdīšanas gadiem viņš mērķtiecīgi iesaistījās starptautiskajā komercijas tīklā, izvēršot tirdzniecību ar savu muižu ražojumiem un cenšoties novirzīt uz Kurzemi lielu daļu tranzīttirdzniecības, kas gāja no austrumu reģioniem. Jēkabs nenogurstoši veidoja savu floti, ierīkoja dažādu nozaru manufaktūras un iesaistījās pasaules kolonizācijas procesā. Taču visi viņa nodomi un uzņēmumi tika sagrauti, kad 1658.–1660. g. hercogistes teritorijā norisinājās karadarbība, bet Jēkabs nonāca zviedru gūstā. Pēc atbrīvošanas hercogs atsāka savas aktivitātes, tomēr pirmskara līmeni vairs nesasniedza. Viņš mira 1681. g. 31. decembrī, atstājot savam vecākajam dēlam Frīdriham Kazimiram nebūt ne to vienkāršāko politisko un ekonomisko mantojumu.

Bagātīgais LNA LVVA vēstures liecību krājums ļauj ne vien izsekot dažādām hercoga Jēkaba kā valdnieka darbības jomām, bet arī sniegt ieskatu hercoga ģimenes dzīvē un atsegt atsevišķus viņa personības aspektus. Izstādē skenētā formā tiek rādīti gan zinātniskajā apritē jau iekļuvuši avoti, gan arī jaunatradumi, kas ļāva noskaidrot līdz šim nezināmus vēstures faktus.

IZMANTOTIE VĒSTURES AVOTI

LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs

• Baltijas vēstures dokumenti (7363. fonds)
• Kurzemes bruņniecības arhīvs (640. f.)
• Kurzemes hercogu arhīvs (554. f.)
• Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības kolekcija (5759. f.)
• Latvijas vēstures institūta dokumentu kolekcija (4060. f.)
• Muižnieku dzimtu arhīvi (1100. f.)
• Pergamentu un papīra dokumenti (5561. f.)
• Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības kolekcija (4038. f.)
• Rīgas maģistrāta Ārējais arhīvs (673. f.)
• Karšu un plānu kolekcija (6828. f.)
• Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižu dokumenti (6999. f.)

Prūsijas Slepenais Valsts arhīvs Berlīnē (Geheimes Staatsarchiv Preußischer Kulturbesitz)

Stokholmas Kara arhīvs (Krigsarkivet i Stockholm)

Bauskas pils muzeja krājums

Interneta resursi