1. Hercoga Jēkaba vēstule hercogienes Luīzes Šarlotes kambarjunkuram Francam Hermanim fon Putkameram. Jelgavā, 1651. g. 16. oktobrī. LVVA, 554. f., 2. apr., 2982. l., 1. lp.

Putkamers bija nosūtīts diplomātiskā misijā uz Nīderlandi. Cita starpā viņam bija jāpanāk atbilde no Vestindijas un Ostindijas kompānijām uz hercoga Jēkaba priekšlikumiem par kopīgiem darījumiem aizjūras teritorijās. Jēkabs norādīja, ka piekrišanas gadījumā holandieši iegūšot lielu labumu, jo hercogs plānoja pārdot aizjūras preces Holandē. Noraidījums nekalpošot Jēkabam par šķērsli, un viņš jebkurā gadījumā sūtīšot savus kuģus uz Ostindiju un Vestindiju.

2. Kurzemes hercoga būvējamais forts Sv. Andreja salā Gambijas upes grīvā. 1651. g. Tinte, akvarelis. LVVA, 7363. f., 3. apr., 111. l., 553. lp.

Pirmie hercoga kuģi, kas 1651. g. oktobra beigās sasniedza Gambijas upes grīvu, bija Crocodill (Krokodils) un Wallfisch (Valzivs). Ekspedīciju vadīja holandiešu kapteinis Pēteris Šulte (Schulte), kurš pazina Gvinejas piekrasti, un Kuldīgā dzimušais majors Joahims Denigers (Denniger). Lielākā daļa karavīru un jūrnieku bija vervēta Kopenhāgenā. Forta projekta autors acīmredzot ir kāds no kurzemnieku ekspedīcijas dalībniekiem. Šis zīmējums pētniekiem iepriekš nav bijis pazīstams, taču vēstures literatūrā sastopams līdzīgā stilā darināts jau uzbūvētā forta attēls.

3. Mācītāja Gotšalka Ebelinga vēstule hercogam Jēkabam. Gambijas salā Āfrikā, 1652. g. 20. martā. LVVA, 554. f., 3. apr., 521. l., 157.-158. lp.

Ebelings vēsta par hercoga kuģa Crocodill sastapšanos ar Anglijas karaļa radinieka Pfalcas prinča un Kamberlendas hercoga Ruprehta (Ruprecht von der Pfalz; Rupert of the Rhine, Duke of Cumberland, vēstulē saukts par Robertu) kuģiem Gambijas upes grīvā, kas kā kaperi medīja angļu parlamentāriešu un spāņu kuģus. Ruperts bija atklājis kurzemniekiem, ka divās Gambijas upes pietekās dabūjams zelts, tāpēc Ebelings ieteica hercogam atsūtīt dažus stiprus kuģus un jahtas kuģošanai pa upi. Vienlaikus mācītājs apvainoja “Krokodila” kapteini Pēteri Šulti hercoga interešu nodevībā, iespējams, tāpēc, ka abu starpā valdīja nesaskaņas.

Atšķirībā no Šultes, kurš 1652. g. vasarā atgriezās Kurzemē, mācītājs Ebelings palika Gambijā, kur drīz vien mira. Jāpiezīmē, ka vēstures literatūrā ieviesusies nepareiza uzvārda forma – Eberling.

4. Kurzemes hercoga faktorija un forts Sv. Andreja salā Gambijas upes grīvā. 17. gs. 50. gadu sākums. Tinte. LVVA, 7363. f., 3. apr., 111. l., 549. lp.

Plānā ieskicēta situācija Sv. Andreja salā pēc forta uzbūvēšanas. Fortam ir četri bastioni ar diviem lielgabaliem katrā, apkārtnē ierīkota noliktava, tirdznieciskā aģenta, kapteiņa un karavīru mītnes, kā arī krāsns maizes cepšanai. Tāpat uzbūvēta baznīca, kurai blakus atrodas kapsēta un mācītāja māja, kā arī iezīmēta iespējamā sāls ieguves vieta.

Apskatāmais plāns līdz šim pētniekiem nav bijis pazīstams.

5. Hercoga Jēkaba rīkojums par Jakoba Dimolīna (du Molin, du Moulin, Mollihn) iecelšanu par Gambijas kolonijas direktoru. Jelgavā, 1652. g. 6. septembrī. LVVA, 554. f., 2. apr., 2982. l., 3. lp.

Rīkojumā hercogs uzskaitīja Dimolīna funkcijas un pilnvaru apjomu, piešķirot viņam jurisdikcijas tiesības civillietās un krimināllietās, kā arī uzdodot pilnīgu kontroli pār hercoga tirdzniecisko aģentu darbību. Tāpat Jēkabs norādīja, ka kurzemnieki nedrīkst izrādīt agresiju, taču uzbrukuma gadījumā jāaizstāvas līdz pēdējam vīram. Gambijā Dimolīnam bija jāpavada trīs gadi, par ko viņam pienācās 120 dālderu mēnesī liela alga.

Dimolīna ekspedīcijā piedalījās kuģi Patientia (Pacietība) un „Krokodils”, kas ieradās Dānijā 1652. g. oktobra beigās. Dimolīns un pārējie ekspedīcijas dalībnieki pavadīja Dānijā deviņas nedēļas, gatavojot kuģus ceļam, tomēr vētru un provianta trūkuma dēļ bija spiesti atgriezties Kurzemē, nesasniedzot Gambiju. Dimolīnu tiesāja, un gandrīz divus gadus viņš pavadīja cietumā Kuldīgas pilī.

6. Kuģa Patientia komandas un karavīru raksts hercogam. [Farēru salās], 1653. g. 25. aprīlī. LVVA, 554. f., 2. apr., 2982. l., 40. lp.

Dimolīna ekspedīcijas kuģi izbrauca no Ēresunda 1653. g. 25. janvārī un pēc bangojošā jūrā aizvadītām desmit nedēļām, aprīļa sākumā piestāja Farēru salās. Šeit turpinājās nesaskaņas starp Dimolīnu un pārējiem virsniekiem, kas bija sākušās vēl Dānijā, bet pilnvērtīgas pārtikas trūkuma dēļ sāka dumpoties arī kuģu komandas un savervētie karavīri.

Vēstulē, kuru parakstīja 87 personas, norādīts, ka viņi pieprasījuši kapteinim doties uz Kurzemi, jo sviests, maize, zivis un citi produkti jau beigušies un nav iespēju papildināt krājumus, bet ar atlikušajiem miltiem un pupām vien tik tālā ceļā nevarot doties. Tāpat beidzies arī alus, bet no ūdens dzeršanas daudzi slimo un ir pat mirušie. Viņi labprāt kalpotu hercogam, taču ne šādos apstākļos.

Patientia atgriezās Ventspilī 1653. g. maijā, bet jau drīz vien no jauna izbrauca uz Gambiju, taču nu jau bez Dimolīna, pret kuru ierosināja tiesas prāvu.

7. Gambijas forta projektskice. 17. gs. 50. gadi. LVVA, 7363. f., 3. apr., 111. l., 551. lp.

Kopā ar zīmējumiem, kuros redzama reālā situācija Sv. Andreja salā Gambijā, dokumentu krājumā atrodas arī skice, kur parādīts iespējamais salas nocietinājuma variants. Diemžēl nav zināms, vai tas tapis pirms hercoga forta būvdarbu sākuma, bet palicis nerealizēts, vai arī bija domāts kā jau esošā forta pārbūves projekts.

Arī šis zīmējums līdz šim pētniekiem nebija pazīstams.

8. Faktora Henrija Mombera vēstule hercogam Jēkabam. Amsterdamā, 1657. g. 28. februārī. Kopija. LVVA, 7363. f., 3. apr., 439. l., 11. lp.

Mombers atkārtoja jau 17. februāra vēstulē izteikto ierosinājumu pārdot kuģus Prudentia (Apdomīgums) un Patientia. Viņš uzskatīja, ka kokmateriālu eksportu hercogam būtu izdevīgāk veikt ar holandiešu kuģiem no Rīgas ostas. Bez tam Mombers ziņoja, ka Amsterdamā ienācis kāds kuģis, kura kapteinis stāstījis par Gambijā sastapto hercoga kuģi Concordia (Saskaņa). Tas pavadījis ceļā vairāk nekā pusgadu, un liela daļa ekipāžas, ieskaitot kapteini un stūrmani, miruši.

9. Kurzemes hercoga Gambijas atbalsta punktu komandiera kapteiņa Oto Štīla (Stiel, Styl) ziņojums. Londonā, 1661. gada 13. decembrī. Noraksts. LVVA, 554. f., 2. apr., 2982. l., 56.-57. lp.

Par to, kad Kurzemē dzimušais Oto Štīls kļuva par gubernatoru Gambijā ziņas ir pretrunīgas, bet droši zināms, ka tas notika pēc Joahima Denigera, kurš bija ieradies Gambijā otrreiz, nāves.

Ziņojums vēstī par notikumiem 1659.–1661. g., kad, izmantojot Jēkaba nonākšanu zviedru gūstā, holandieši un angļi pārņēma hercoga valdījumus Gambijā. Vispirms 1659. g. Vestindijas kompānijas (VIK) Amsterdamas kameras pārstāvji pierunāja Sv. Andreja salas forta garnizonu doties prom, apgalvojot, ka hercoga gūsta dēļ tie uz algas saņemšanu varot necerēt. Dumpīgie karavīri arestējuši Štīlu un nodevuši fortu holandiešiem, tāpēc arī viņš bijis spiests doties uz Holandi. Tur saņēmis ziņu, ka fortu izlaupījuši franču kaperi. Pēc tam fortu pārņēma VIK Groningenas kamera, kas atdeva to atpakaļ kurzemniekiem. Štīls atgriezās Gambijā 1660. g. jūnijā, taču pēc trim nedēļām fortam uzbruka VIK Amsterdamas kameras kuģi, piespiežot Štīlu padoties. Neguvuši vietējo atbalstu, holandieši pēc mēneša fortu atkal pameta. Štīls turpināja darboties līdz 1661. g. martam, kad Gambijas upes grīvā ieradās Lielbritānijas karaļa kuģu eskadra ar admirāli Robertu Holmsu priekšgalā, kas pārņēma fortu, bet kurzemniekiem nācās vēlreiz atstāt Andreja salu – nu jau uz visiem laikiem.

10. Uz Tobāgo nosūtīto hercoga kuģu saraksts. Ap 1661./1662. g. Autors nezināms. LVVA, 554. f., 1. apr., 287. l., 128. lp.

Saraksts ir viena no retajām autentiskajām liecībām par kurzemnieku aktivitātēm Tobāgo salā hercoga Jēkaba pirmajā valdīšanas posmā, kas atrodas LVVA. Tas vēsta: 1654. g. 20. maijā Tobāgo sasniedza Vilems Mollens ar kuģi Wallfisch (Valzivs) un kapteinis Johans Brants ar Wappen der Herzogin von Kurland (Kurzemes hercogienes ģerbonis), atvedot 120 karavīru un ap 80 brīvo ļaužu ģimeņu. Pēc Mollensa kādu laiku gubernators bija Karons (Caron). Tam sekoja Volferts fon Klotings (Clotting) ar 130 karavīriem, kurus atveda 1656. g. septembrī kuģis Constantia (Pastāvība) ar kapteini Jakobu Albertsu. 1655. g. augustā bija [vēlreiz] nosūtīts kapteinis Johans Brants, taču viņš iebraucis Anglijā un kuģi pametis. 1657. g. jūlijā nosūtīts Andreass Boms (Bohm) ar kuģi Pax (Miers) un kapteini Martinu Martensu. 1657. g. decembrī nosūtīts Klāss Debrīns (de Brien) ar galioti Die Dame (Dāma), vedot pārtikas kravu. Vilems Mollens nosūtīts 1658. g. augustā ar galioti Der Cavalier (Kavalieris), kurā iekrauts proviants.

11. Tobāgo salas karte. 1654. g. Tinte, akvarelis. LVVA, 7363. f., 3. apr., 111. l., 545. lp.

Karti zīmējis kāds no hercoga Jēkaba sūtītajiem pirmajiem kolonistiem, kas Tobāgo ieradās 1654. g. maijā. Atbraucēji salu nosauca par Jauno Kurzemi (Neew Coerlande). Karte orientēta dienvidu–ziemeļu virzienā, paskaidrojumi rakstīti holandiešu valodā. Tā tapusi laikā līdz 11. augustam, kad Mollens rakstīja Jēkabam, ka nosūta viņam nelielu karti. Salas konfigurācija ir visai nosacīta, redzams, ka kurzemnieki to vēl pilnībā nebija izpētījuši, tomēr Mollens apgalvoja, ka salā neesot neviena eiropieša. Kā vienīgā apdzīvotā vieta salā uzrādīts Jēkaba forts (Jacobo foort) un Ventspils ciems (dorch Windoo) vēlākā L. Kurzemes līča krastā. Acīmredzot, kurzemniekiem ierodoties Tobāgo, tajā vairs nebija neviena no 17. gs. 20.–30. gados pastāvējušās holandiešu kolonijas iemītniekiem, bet Flisingenas tirgotāju Lamsinsu sūtītie kolonisti ieradās ne ātrāk par 1654. g. rudeni.

Karte līdz šim nav bijusi pazīstama pētniekiem un ir senākā droši datētā Tobāgo karte.

12. Tobāgo salā ierīkotā Jēkaba forta plāns. 1654. g. Tinte, akvarelis. LVVA, 7363. f., 3. apr., 111. l.

Plāns uzskicēts Tobāgo salas kartes otrā pusē. Tas rāda pirmos soļus kolonijas ierīkošanā. Fortu aptvēra vaļņi, kuros izbūvēts viens bastions. Iekšpusē uzrādītajā ēkā noturēti dievkalpojumi. Ārpusē atradās noliktavas, plantācija un kapsēta. Vaļņos plīvoja hercogistes karogi.

Jāatzīmē, ka LVVA dokumentos nav atrodams neviens tiešs vai netiešs apstiprinājums tam, ka kurzemnieki būtu apmetušies Tobāgo pirms 1654. g., kā tas nereti lasāms vēstures literatūrā.

13. Uz Tobāgo nosūtītās ekspedīcijas vadītāja Andreasa Boma (Bohm) un hercoga faktora Frīdriha Pepinga (Pöpping) parakstīta kvīts. Helsingērā, 1657. g. 9./19. septembrī. LVVA, 554. f., 1. apr., 1026. l., 23. lp.

Kuģis Pax ar kapteini Martenu Martensu un bijušo Ventspils krasta fogtu Andreasu Bomu kā komandieri uz klāja izbrauca no Ventspils 1657. g. jūlijā. Septembrī Helsingērā Pax uzņēma deviņus no kuģa Concordia noņemtus lielgabalus, kā arī divas mucas Maijo salā iegūtās sāls un 13½ mārciņas svina atsvaru lietošanai Tobāgo. Faktors Pepings apliecināja, ka šīs lietas uz kuģa esot nepieciešamas. Bez tam no hercoga kuģa Constantia, kas atgriezās no Tobāgo, uz Pax pārkrāva ūdens mucas.

14. Hercoga Jēkaba patenta un rīkojuma forma. 1661. g. 10. [janvārī]. LVVA, 554. f., 1. apr., 265. l., 47. lp.

Patents adresēts dāņu ierēdņiem, informējot, ka hercogs norīkojis attiecīgo personu [N.N.] savervēt Kopenhāgenā un Ēresunda (Sund) piekrastē karavīrus nosūtīšanai uz Ameriku, un lūdz nelikt šķēršļus savervēto karavīru nokļūšanai līdz kuģiem. Rīkojums paredz hercoga izvēlētai personai doties ar kuģi no Ventspils uz Tobāgo, piestājot Ēresundā, kur saskaņā ar izsniegto patentu jāvervē karavīri, jāpieņem no tiem uzticības zvērests hercogam un jāizsniedz katram divu mēnešu alga.

Minētie dokumenti liecina par hercoga Jēkaba vēlmi pēc iespējas ātrāk atjaunot savu koloniju Tobāgo, kuru 1659. g. bija pārņēmuši holandieši. Taču realitātē pagāja vēl vairāki gadi, līdz kāds hercoga kuģis sasniedza salu.

15. Drosta Melherta Kūlmana (Kuhlman) solījums. [Jelgavā], 1663. g. 5. oktobrī. LVVA, 554. f., 3. apr., 389., 3. lp.

Atsevišķos gadījumos nosūtīšanu uz kolonijām izmantoja arī kā soda mēru. Par to liecina, piemēram, drosta jeb hercoga galda klājēja Kūlmana parakstītais zvērests. Dienesta laikā viņš bija piesavinājies alu un citus pārtikas produktus, kurus nav spējis apmaksāt. Par to Kūlmanu apcietināja, taču pēc tam, kad landhofmeistars bija iestājies par viņu pie hercoga, viņu atlaida no aresta ar nosacījumu, ka viņš dosies uz Gambiju, Tobāgo vai kur citur pēc hercoga pavēles un atstrādās nodarītos zaudējumus. Kūlmans solījās būt uzticīgs hercogam un kārtīgi pildīt karavīra pienākumus.

16. Līgums starp hercogu Jēkabu un Anglijas karali Kārli II. [Londonā], 1664. g. 17. novembrī [v. st.]. Noraksts. LVVA, 554. f., 3. apr., 6. l., 81., 83. lp.

Atgriezies no gūsta, hercogs Jēkabs tūlīt uzsāka diplomātiskās aktivitātes, lai atjaunotu savas tiesības uz kolonijām. Taču vienīgais, ko viņam izdevās panākt, bija 1664. g. 17. novembrī noslēgtais līgums ar Anglijas karali Kārli (Čārlzu) II. Tajā hercogs atteicās no saviem Gambijas fortiem angļu labā, par to Jēkabam bija ļauts brīvi tirgoties karaļa domīnijās Gvinejas piekrastē, maksājot karalim parasto 3 % muitu. Tāpat Kārlis II pasludināja, ka piešķir Jēkabam Tobāgo lietošanā ar noteikumu, ka tā tiks kolonizēta tikai ar hercoga un karaļa pavalstniekiem, bet visai salas tirdzniecībai bija jānotiek caur Kurzemes un Anglijas ostām vai Dancigu. Lielas praktiskas nozīmes šim līgumam gan nebija.

17. Hercoga Jēkaba rīkojums (memoriāls) kuģa kapteinim Moricam Kastensam (Castens). Jelgavā, 1668. g. 3. septembrī. LVVA, 554. f., 1. apr., 850. l., 3. lp.

Memoriāls ir papildinājums tajā pašā dienā tapušajai hercoga pavēlei Kastensam doties ar kuģi Isslandsfahrer (Islandes Braucējs) uz Ēresunda šaurumu, kur viņam bija jāsalīgst komanda braukšanai uz Tobāgo, kā arī jāpalīdz kapteinim Hansam Georgam Valtmanam (Waltmann) savervēt Kopenhāgenā 40 vīrus garnizonam. Nonākot Tobāgo, Kastensam bija jāizsēdina Valtmans ar karavīriem salā, bet pašam jādodas uz Barbadosu, kur jāapmaina degvīna krava pret tabaku, cukuru, ingveru, indigo, kokvilnu u. tml. precēm, kuras jānogādā Ēresundā. Ja kuģī vēl būtu vieta, viņam ļauts uzņemt arī kādu svešu kravu pret fraktu. No Barbadosas Kastensam ar laivu bija jāpārsūta uz Tobāgo kādas trīs govis, bulli un dažus teļus.

Taču ekspedīcija nenoritēja, kā bija iecerēts. Kastenss un Valtmans konfliktēja savā starpā, bet kurzemnieku fortu Tobāgo kontrolēja holandieši, kuri apgalvoja, ka esot to nopirkuši no iepriekšējiem kolonistiem. Tā kā Valtmana spēki bija par vājiem, lai fortu iekarotu, visi devušies uz Barbadosu. Tur atklājies, ka lielākā daļa degvīna mucu ir tukšas. Kā vēlāk liecināja Kastenss, degvīns ceļā izlijis, jo mucas esot bijušas nekvalitatīvas. Līdz ar to ekspedīcija nesa hercogam lielus zaudējumus, bet Tobāgo joprojām valdīja holandieši.

18. Instrukcija majoram Johanam Deleham (de Lech) un leitnantam Robertam Benetam (Banet, Bennet, Benet), kurus hercogs nosūtīja uz Tobāgo. Jelgavā, 1670. g. 1. novembrī. Apstiprināts noraksts. Sākumlapa. LVVA, 554. f., 1. apr., 2621. l., 12.–18 lp.

Savā instrukcijā jeb rīkojumā hercogs Jēkabs uzdeva abiem virsniekiem kopīgi pārvaldīt Tobāgo, kā arī visiem spēkiem attīstīt komerciju un plantācijas. Garnizona kareivjiem bija paredzēts trīs gadus ilgs dienests – vienu gadu rēķināja turp un atpakaļceļam, bet divus gadus bija jāpavada uz vietas. Tāpat Johanam Deleham un Robertam Benetam bija jāapseko sala un jāsastāda sīks ziņojums. Kolonistiem Jēkabs piešķīra ticības brīvību, atļaujot noturēt luterāņu, katoļu un kalvinistu dievkalpojumus, taču vergus, kurus hercogs plānoja tur ievest, vajadzēja pievērst luterticībai. Ar vietējiem iedzīvotājiem hercogs pavēlēja sadzīvot mierā un ieročus izmantot tikai aizstāvoties.

Instrukcija liecina, ka Jēkabs centās pildīt 1664. g. līguma noteikumus par Tobāgo kolonizēšanu, jo Delehs bija kurzemnieks, bet Benets – skots. Eksistē vairāki dokumenti, kuros hercogs izteica vēlmi vervēt kolonistus Lielbritānijā. Par to, ka Jēkabs būtu sūtījis uz Tobāgo latviešus, dokumentālu liecību nav.

Pilns instrukcijas teksts un tulkojums latviešu valodā publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2018. gada 3/4. numurā. Pieejams LNA mājaslapā pie digitāliem resursiem.

19. Tobāgo salas karte. Ap 1687. g. Fotokopija no 20. gs. 30. gadiem. LVVA, 554. f., 1. apr., 2621. l., 89. lp.

No visām 17. gs. tapušajām kartēm šī uzskatāma par vienu no topogrāfiski precīzākajām. Par kurzemnieku klātbūtni liecina kartē lasāmie vietvārdi – Jēkaba forts (Jacobi-fort), Beneta līcis (Benets bay), Monka forts (Moncks Fort). Beneta līča nosaukums saistāms ar Roberta Beneta vārdu, taču nav skaidrs, vai viņš sasniedzis Tobāgo jau 70. gadu sākumā, kad bija nosūtīts kopā ar majoru Delehu. Deleha kuģis Möwe (Kaija) ar kapteini Asmusu Melleru (Möller) un 150 Anglijas ostā Ņūkāslā uzņemtajiem karavīriem 1671. g. februārī vētras dēļ nonāca pie Granādas salas, kur to aizturēja franču varas iestādes. Gan Delehs, gan karavīri atgriezās Eiropā, taču par Benetu šajā laikā nekādu ziņu nav. Otrreiz uz Tobāgo Benetu nosūtīja 1679. g. beigās, un šoreiz ceļojums bija veiksmīgs. Benets ierīkoja jaunu fortu netālu no iepriekšējā Jēkaba forta. Savukārt Monka forta nosaukums cēlies no skotu izcelsmes pulkveža Franca Monka vārda, kurš bija pēdējais hercoga Jēkaba ieceltais Tobāgo gubernators.

20. Hercoga Jēkaba vēstule Anglijas karaļa brālēnam princim Rupertam. Jelgavā, 1677. g. 3. augustā. Melnraksts. LVVA, 5759. f., 2. apr., 1326. l., 34. lp.

Vēstulē hercogs Jēkabs izteica nožēlu, ka Tobāgo joprojām saimnieko holandieši, bet no aptuveni desmit turp kopš [1664. g.] līguma noslēgšanas sūtītiem hercoga kuģiem lielākā daļa mērķi nav sasnieguši pirātu uzbrukumu un paša ļaužu nodevības dēļ. Jēkabs vērsās ar lūgumu, lai Ruperts pamudinātu Kārli II vērsties pret Lamsinsiem un palīdzēt hercogam nostiprināt savas tiesības uz salu. Tāpat hercogs lūdza Ruperta atbalstu pasu iegūšanai Kurzemes kuģiem, kuras būtu parakstījis Jorkas hercogs un Āfrikas kompānija, jo citādi hercoga kuģi spiesti griezties atpakaļ, nesasniedzot Gambijas piekrasti.

Neraugoties uz 1664. g. līgumā garantētajām tiesībām tirgoties Gambijā, angļu Āfrikas tirdzniecības kompānijas pārstāvji liedza hercoga kuģiem apmeklēt viņu kontrolētās ostas, aizbildinoties ar nepareizi noformētām kuģu pasēm. Minētās kompānijas galva bija karaļa brālis Jorkas hercogs Džeimss Stjuarts.

21. Aģenta Abrahama Marina vēstule hercogam Jēkabam. Londonā, 1680. g. 17. februārī [v. st.]. LVVA, 5759. f., 2. apr., 1326. l., 43.–44. lp.

Atbildot uz hercoga 27. janvāra vēstuli, kurā Jēkabs apstiprinājis savu apņēmību cīnīties par Gambijas pilnīgu atgūšanu, Marins rakstīja, ka jau divreiz runājis par to ar karali un arī iesniedzis vairākus lūgumrakstus, taču pagaidām tikai saņēmis solījumu, ka jautājums tikšot izskatīts. Princis Ruperts gan esot ieteicis uz karali necerēt, bet vērsties pie Jorkas hercoga, kurš pārzina Gambijas lietas. Viņu gaidot ierodamies visdrīzākajā laikā. Bez tam vēstulē Marins pēc hercoga lūguma uzskaitīja algas, kādas saņem karaliskās flotes jūrnieki.

Hercogs Jēkabs centās vienoties ar Angliju par savu kādreizējo Gambijas īpašumu atgūšanu līdz pat pēdējiem dzīves mirkļiem. Diemžēl viņa pūliņi nevainagojās panākumiem.

22. Līgums starp Kurzemes hercogu Jēkabu un Anglijas karaļa pavalstnieku kapteini Džonu Poincu (Poyntz). Londonā, 1681. g. 20. septembrī [v. st.]. Noraksts. LVVA, 554. f., 3. apr., 388. l., 2.-5. lp.

Līgumu noslēdza Jēkaba aģents Londonā Abrahams Marins pēc hercoga parakstīta pilnvarojuma. Saskaņā ar līgumu Poincs un viņa kompanjoni apņēmās trīs gadu laikā nosūtīt uz Tobāgo 1200 kolonistu, kam bija jākultivē sala Kurzemes hercoga paspārnē, kopumā saņemot 120 000 akru zemes. Neraugoties uz to, ka Jēkabs ratificēja līgumu 1681. g. 24. oktobrī, nesaskaņas par atsevišķiem jautājumiem turpinājās, piemēram, līdzās hercoga gubernatoram angļi vēlējās iecelt tādu arī no sava vidus. Hercoga Jēkaba nāve 1681. g. 31. decembrī, kā arī Anglijas valdības liktie šķēršļi noveda pie tā, ka līgums palika tikai uz papīra, kaut gan Poincs vēl ilgus gadus mēģināja panākt tā realizāciju.

Jāsaka gan, ka šīs idejas bija visai fantastiskas, jo Tobāgo nemaz nebija tik daudz platības, cik bija noteikts līgumā.

23. Hercoga Jēkaba vēstule pulkvedim Francam Monkam. Jelgavā, 1681. g. 6. septembrī. Melnraksts. LVVA, 554. f., 3. apr., 449. l., 57.-58. lp.

Hercogs, atbildot uz Monka vēstuli no Dānijas, izteica cerību, ka pulkvedis tur vairs ilgāk nekavēsies, bet dosies uz Tobāgo. Tāpat Jēkabs skaidroja, ka ir izsludinājis meklēšanā Robertu Benetu un aizmuguriski piespriedis tam nāves sodu, jo pēc hercoga ziņām Benets pametis salu bez jebkāda iemesla: pārtikas pieticis vēl vismaz pusgadam un arī vietējie mežoņi neesot traucējuši. Jēkabs arī iesniedzis lūgumu Anglijai izdot viņam 12 garnizona vīrus, kurus Benets Barbadosā pārdevis verdzībā – katru par 10 dālderiem, kā arī angļiem nodotās hercoga preces un lielgabalus. Jēkabs pavēlēja Monkam izturēties draudzīgi pret apkārtējo salu iemītniekiem un piekopt ar tiem aktīvu tirdzniecību. Arī pret gaidāmajiem angļu kolonistiem, kam bija jāierodas saskaņā ar līgumu, kuru hercogs gatavojās noslēgt ar angļu kapteini Džonu Poincu, Monkam bija jāizturas laipni un jāierāda tiem zemes pamīšus starp hercoga plantācijām.

Francs Monks sasniedza Tobāgo 1681. g. beigās vai 1682. g. sākumā, t. i., ap hercoga Jēkaba nāves laiku.

24. Hercoga Jēkaba instrukcija savam pilnvarotajam Spānijas karaļa galmā Kristofam Hāgedornam baronam Destrē (Christoff Hagedorn, Baron d’Estroy). Jelgavā, 1675. g. 13. augustā. Noraksts. LVVA, 554. f., 1. apr., 724. l., 1.-2. lp.

Ilgus gadus Jēkabs mēģināja no Spānijas iegūt kompensāciju par kuģi Gekröntes Elendt (Kronētais alnis), kuru 1645. g. pie Dinkerkas bija sagūstījuši spāņu kaperi tā iemesla dēļ, ka kapteinis bija holandietis. 1661. g hercogs zaudētā kuģa un preču vērtību ar procentiem rēķināja jau uz 80 000 dālderu un kopš 70. gadiem kā atlīdzību pieprasīja Spānijai piederošo Trinidadas salu.

Instrukcijā hercogs uzdeva Hāgedornam izlūgties audienci pie Spānijas karaļa, lai pateiktos par izteikto solījumu samaksāt hercogam kompensāciju, tiklīdz atradīsies kādi naudas līdzekļi, un ierosināt, lai naudas vietā karalis Jēkabam piešķirtu tiesības uz Tobāgo tuvumā esošo Trinidadas salu līdz tam laikam, kad hercogs kompensēs savus zaudējumus. Jēkabs solījās nenodot Trinidadu kādai citai varai, kā arī netraucēt darboties salā nedz jezuītiem, nedz katoļu baznīcai kā tādai.

Līdz pat pēdējiem dzīves mēnešiem hercogs cerēja, ka Spānija apmierinās viņa prasību, tomēr cerības tā arī nepiepildījās.

25. Kurzemes hercoga kuģi Gambijas un Tobāgo piekrastēs. Izkopējumi no 17. gs. vidus kartēm. LVVA, 7363. f., 3. apr., 111. l., 545., 553. lp.

Zīmējumos labi saskatāmi karogi, kurus nesa hercoga kuģi. Sarkanā un baltā krāsa simbolizēja lēņa kungu – Poliju-Lietuvu, bet dažos karogos vēl bija izšūts hercogistes ģerbonis. Dokumentos nav atrodams neviens pieminējums, ka hercoga karogos jebkad būtu attēlots melns krabis, taču šādu karogu Kurzemes hercogistei piedēvēja 18. gs. pirmajā trešdaļā Eiropā publicētās kuģu karogu lapas. Jaunākie zinātniskie atklājumi liecina, ka hercoga Jēkaba valdīšanas pēdējos gados ticis izveidots Tobāgo ģerbonis, kurā bija attēlots zilonis (Elephant). Turklāt 1680. g. dokumentos minēts arī kuģis ar šādu pat nosaukumu, kuru pēc īsa laika pārdēvēja par “Tobāgo ģerboni” (Wappen von Tobago). Tādējādi par krabja esamību hercogistes simbolikā skaidrības joprojām nav. Nekāda sakara ar Kurzemes hercogisti nav arī melnajam vēzim, kas acīmredzot transformējies no krabja, bet popularitāti ieguvis pēc mākslas filmas “Melnā vēža spīlēs” (Rīgas Kinostudija 1975. g., rež. A. Leimanis) izrādīšanas.

Jāatzīmē, ka kolonijās pie hercogam piederošo fortu vārtiem kā īpašuma un pazīšanās zīmi parasti piesita šilti ar uzgleznotu hercogistes ģerboni, bet tur dienējošie karavīri un kolonisti deva uzticības zvērestu Kurzemes hercogam. Tādēļ tos visus neatkarīgi no tautības un dzimšanas vietas dēvēja par kurzemniekiem. Acīmredzot šis apzīmējums radīja pamatu leģendai, ka hercogs Jēkabs esot uz Tobāgo nosūtījis daudz latviešu.