5. Lēmums par kratīšanu. 1983. gada 5. janvāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 2. sēj., 109. lp. Oriģināls.

Viens no dokumentiem, kas sagatavoja formālo pamatu 1983. gada represiju kampaņai. Lēmums par kratīšanu pie G. Astras pieņemts tajā pašā dienā, kad tika pieņemts arī lēmums par krimināllietas ierosināšanu, kā arī lēmumi par kratīšanām A. Lēvalda, J. Rožkalna, J. Vēvera u.c. cilvēku dzīves vietās.

6. Fragmenti no kratīšanas protokola. 1983. gada 6.–7. janvāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 2. sēj., 110., 111., 117., 126., 127.-129. lp. Oriģināls.

Kratīšana G. Astras dzīvoklī notika divu dienu garumā. Tā sākās 6. janvārī plkst. 7.25 no rīta un turpinājās visu dienu līdz pat 21.30 vakarā (pavisam: 14 stundas). Pēc tam daļa no dzīvojamām telpām tika aizzīmogotas un G. Astras ģimene bija spiesta pārnakšņot virtuvē uz grīdas. Nākamajā rītā plkst. 8.50 kratīšana tika atsākta un beidzās 13.00. Tātad kopumā G. Astras ģimene uz divām dienām faktiski bija pilnībā "izslēgta" no normāla dzīves ritma.

Šīs kratīšanas laikā notika kāds savdabīgs incidents. Kratīšanas laikā pie G. Astras ciemos bija ieradies Jānis Kacens un, lai arī prokurora sankcija kratīšanai bija izdota tikai attiecībā uz G. Astras dzīvokli, izkratīts tika arī J. Kacens (tiesa gan, "neatliekamos gadījumos" LPSR Kriminālprocesa kodekss paredzēja iespēju kratīšanu arī izdarīt bez prokurora sankcijas, ar noteikumu, ka 24 stundu laikā par šādu kratīšanu tiek paziņots prokuroram).

Kā redzams no dokumenta, kratīšanā G. Astram tika izņemta dažāda literatūra (pārsvarā izdota līdz 1940. gadam, vācu okupācijas laikā, vai arī ārzemju izdevumi), foto tehnika un filmas, kā arī skaņu ieraksti. Zīmīgi, ka kratīšanā tika izņemts pat tajā laikā populārais Valda Artava dzejolis "Iet pa ielu Milda Plukša".

7. Kratīšanā pie G. Astras un citās kratīšanās izņemtie materiāli.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 12. sēj., 13. sēj., 14. sēj., 15. sēj. Oriģināli.

Atšķirībā no 1961. gada lietas, kurā lietiskie pierādījumi bija nofotografēti, 1983. gada lietā daļa no lietisko pierādījumu oriģināleksemplāriem ir saglabāti un iekļauti pašā lietā. Tie ir kratīšanās pie Gunāra Astras, Gunāra Freimaņa, kā arī citiem cilvēkiem izņemtie materiāli, kas kvalificēti kā "pretpadomju sacerējumi" un ir apkopoti šīs krimināllietas četros sējumos. Par sējumiem gan tie uzskatāmi tikai nosacīti, jo faktiski tās ir nelielas kastes, kas izgatavotas lietas sējuma izmērā. Šajās kastēs ir saliktas pierakstu klades, bloknoti, fotofilmas un pārfotografētas grāmatas. Piedāvājam aplūkot dažus no minētajiem materiāliem.

Pirmajā attēlā redzams 12. sējuma kopskats. Nākamajā attēlā redzams piezīmju klades pirmais atvērums ar G. Astras pārtulkotās t. s. "Baltijas Hartas" teksta sākumu. "Baltijas Hartu" sastādīja un parakstīja vairāk kā 40 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju. 1979. gada 23. augustā tā tika izsūtīta dažādām PSRS varas institūcijām, kā arī ārvalstu valdībām ar mērķi pievērst uzmanību, ka 40 gadus kopš Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanas trīs Baltijas valstis joprojām ir okupētas. 1980. gada pavasarī G. Astra šā uzsaukuma tekstu pārtulkoja latviski un fakts, ka viņš to tulkojis arī tika iekļauts Gunāra Astras apsūdzībā.

3. attēlā redzams krimināllietas 13. sējumā ievietoto lietisko pierādījumu saraksts. Nākamajā attēlā redzams 13. sējuma kopskats. 5. un 6. attēlā redzama fotofilmiņa ar A. Solžeņicina grāmatas "Gulaga arhipelāgs" tekstu. G. Astra bija grāmatu pārfotografējis un filmiņu devis citiem cilvēkiem grāmatas fotokopiju izgatavošanai. PSRS okupācijas laikā grāmatu pārfotografēšana bija bieži izmantots veids kā izplatīt literatūru, kuru Padomju Savienībā nepublicēja, jo tāds mūsdienās ikdienišķs teksta pavairošanas veids kā kopēšana bija praktiski nepieejams. Tajās retajās vietās, kur pavairošanas aparāti vispār bija, tie tika stingri kontrolēti un īpašos reģistrācijas žurnālos bija jāatzīmē – kas, ko, cik daudz un kādam mērķim kopē.

7. attēlā redzams krimināllietas 14. sējumā ievietoto lietisko pierādījumu saraksts. Nākamajā attēlā redzams 14. sējuma kopskats. 9. attēlā redzama 1983. g. 22. martā kratīšanā pie viena no lieciniekiem izņemtās A. Baloža grāmatas "Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā" fotokopija. Šeit iespējams redzēt – kā izskatījās no fotogrāfijām izgatavota grāmata. Tam laikam raksturīgi, ka šī grāmata tika uzskatīta par "pretpadomju literatūru" un bija viens no lietiskajiem pierādījumiem G. Astras lietā. 10. un 11. attēlā redzami papīrā ietīti fotofilmiņu fragmenti, no kuriem izgatavota iepriekšējā attēlā redzamās grāmatas fotokopija.

Tajā pat laikā šī A. Baloža grāmata un vairākas citas G. Astram kratīšanā izņemtās grāmatas, kuras VDK kvalificēja kā "pretpadomju literatūru", bija pieejamas (lai arī ļoti ierobežotam cilvēku lokam) LKP CK Partijas vēstures institūta bibliotēkā. Šajā bibliotēkā uzkrāto literatūru varēja izmantot gan institūta darbinieki, gan arī partijas augstākās amatpersonas. Tātad, literatūru, par kuru arestēja, tiesāja un ieslodzīja cietumos "vienkāršos" cilvēkus, brīvi un bez bailēm par represijām varēja lasīt Komunistiskās partijas augstākās "nomenklatūras" darbinieki. 12. un 13. attēlā redzams šīs A. Baloža grāmatas eksemplārs, kurš G. Astras tiesāšanas laikā atradās LKP CK Partijas vēstures institūtā.

8. Fragmenti no apskates protokola. 1983. gada 4.–28. februāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 8. sēj., 4., 5., 76. lp. Oriģināls.

Protokolā aprakstīta literatūra, fotogrāfijas, vēstules, skaņu ieraksti u.c. priekšmeti, kas tika izņemti 1983. gada 6. un 7. janvāra kratīšanā G. Astras dzīvoklī. No visām izņemtajām grāmatām, skaņu ierakstiem u.c. materiāliem izrakstīti tieši tie citāti, kuros vismaz kaut kādā veidā iespējams saskatīt "pretpadomju saturu".

Lai arī protokols rakstīts latviski, tomēr vairākās tā vietās uzkrītoši redzami rusicismi. Piemēram, vārdkopā "apskatē nodibināts" ir tiešs tulkojums no attiecīga krievu valodas termina: "oсмотром установлено", lai gan latviski pareizāk būtu "apskatē noskaidrots", vai "apskatē konstatēts".

9. Lēmums par aresta uzlikšanu pasta-telegrāfa korespondencei. 1983. gada 7. janvāris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 7. sēj., 87.–88. lp. Oriģināls.

Lēmums par aresta uzlikšanu G. Astras pasta sūtījumiem tika pieņemts tajā pat dienā, kad tika pabeigta kratīšana viņa dzīvoklī. Tātad, lai gan Astra 1983. gada vajāšanas kampaņas sākumā arestēts netika, tomēr, kā redzams no šī dokumenta, viņa darbība un sakari tika pastiprināti kontrolēti. Korespondences arests tika atcelts tikai 14. oktobrī, t. i., mēnesi pēc G. Astras aresta.

Labumu no šīs kontroles VDK neguva praktiski nekādu, jo vienīgais uz šā lēmuma pamata izņemtais lietā esošais dokuments bija Gunāra Rodes sūtītais Ziemassvētku apsveikums G. Astram. Ļoti iespējams, ka citu sūtījumu šajā laikā Astram nebija, jo gan pats G. Astra, gan viņa domubiedri un paziņas nevarēja nezināt, ka pasta sūtījumus ir viegli kontrolēt.

10. Karaspēka daļas Kriminālistikas laboratorijas eksperta slēdziens. 1983. gada 16. marts.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 9. sēj., 112. lp. Oriģināls.

Tulkojums latv.val.

Aizvērt Pārvietot

Kratīšanā G. Astras dzīves vietā bija izņemta virkne vēstuļu. Lai gan pašu šo vēstuļu saturā VDK neko "noziedzīgu" neatrada, tomēr tās visas tika nodotas ekspertīzei uz Kriminālistikas laboratoriju, lai atrastu tajās slēpto tekstu. Kā redzams no eksperta slēdziena, vēstulēs slēptā teksta nebija.

Zināmā mērā šis dokuments parāda, cik skrupulozi politiskā lietā VDK meklēja jebkādus materiālus, ar kuriem varētu pierādīt G. Astras "pretpadomju aģitāciju" vai nolūku "graut un vājināt padomju varu".

11. Lēmums par papildus grafiskās ekspertīzes noteikšanu. 1983. gada 12. oktobris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 10. sēj., 153.–154. lp. Oriģināls.

Laikā, kad lietas izmeklēšana jau tuvojās beigām, VDK, lai noskaidrotu dažu kratīšanās izņemto ar roku rakstīto dokumentu tekstu autoru vai pārrakstītāju, nolēma iegūt vairāku personu rokrakstu paraugus. Raksturīgi, ka VDK aizdomās par šo dokumentu rakstīšanu turēja Valtu Titavu, taču rokraksta paraugus nolēma iegūt ne tikai no viņa, bet arī no G. Astras un citiem viņa radiniekiem. Rodas iespaids, ka VDK mēģināja "vākt materiālu" arī pret citiem G. Astras radiem. Lai arī citi dokumenti, kas apstiprinātu šādu tēzi nav atrasti, tomēr savādāk grūti izskaidrot VDK vēlmi iegūt vairāku Gunāra Astras radinieku rokrakstu paraugus.

12. Protokols par rokraksta paraugu iegūšanu. 1983. gada 12. oktobris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 10. sēj., 155. lp. Oriģināls.

Kad VDK izmeklētājs, pamatojoties uz iepriekš minēto lēmumu (skat. iepriekšējo dokumentu), prasīja G. Astram dot rokraksta paraugu, viņš atteicās rakstīt un vispār "piedalīties jebkādās izmeklēšanas darbībās".

13. Fragmenti no lēmuma par krimināllietā izņemto materiālu izvietošanu. 1983. gada 21. oktobris.
LVA, 1986. f., 1. apr., 45322. l., 16. sēj., 194., 202. lp. Oriģināls.

Ar šo lēmumu daļa no G. Astram piederošajām mantām, kas bija izņemtas kratīšanā, tika iznīcinātas, citas atdotas atpakaļ, magnetofona lentēs izdarītie ieraksti izdzēsti un lentes atdotas atpakaļ, bet 2 grāmatas atdotas Valsts bibliotēkai.