Nākamajā dienā pēc ziņojuma iesniegšanas G. Astra tika izsaukts uz VDK un tur uzrakstīja paskaidrojumu par to, kā viņš ticies ar ASV diplomātiem 1958.–1959. gadā, ticies un sarakstījies ar ASV dzīvojošo latvieti Gaidu Priedīti u. c. VDK interesējošiem jautājumiem. Tās pašas dienas vakarā sākās kratīšana G. Astras dzīvoklī, kas turpinājās visu nakti un tās laikā G. Astram tika "izņemtas" dažādas grāmatas un periodiskie izdevumi (pārsvarā tie, kas izdoti līdz Latvijas okupācijai, vācu okupācijas laikā vai pēckara laikā ārzemēs), kā arī virkne fotogrāfiju, dažādi darba dokumenti un vēstules. Pēc kratīšanas, 23. februāra rītā G. Astra tika arestēts. Paralēli šiem notikumiem VDK prasīja paskaidrojumus arī no citiem G. Astras kolēģiem, paziņām un sievas. Visbeidzot 25. februārī VDK sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs majors Andrejevs pieņēma lēmumu par krimināllietas ierosināšanu. Īsumā tādi ir neapstrīdamie un dokumentāri pierādāmie fakti par šīs lietas sākumu.

Tomēr ir pamats uzskatīt, ka faktiski VDK vāca "materiālu" par Gunāru Astru jau vairākus gadus pirms šīs lietas ierosināšanas. Gan no paša G. Astras paskaidrojuma, gan arī no citiem krimināllietā esošajiem dokumentiem ir zināms, ka G. Astra jau 1958. gada janvārī un arī vēlāk bija ticies ar dažiem ASV vēstniecības darbiniekiem (vai varbūt citiem cilvēkiem, kas uzdevās par ASV diplomātiem), ar vismaz vienu trimdas latvieti – Gaidu Priedīti – un pēc tam ar viņu sarakstījies. Tā kā PSRS varas institūcijas vienmēr ar pastiprinātām aizdomām un ļoti nelabvēlīgi skatījās uz PSRS iedzīvotāju kontaktiem ar citu valstu pārstāvjiem (ja vien tie nenotika stingrā VDK vai citu varas institūciju uzraudzībā), tad nevar izslēgt, ka VDK sāka interesēties par G. Astru jau 1958. gadā. Patiesības labad gan jāatzīst, ka dokumenti, kas tieši pierādītu VDK interesi par G. Astru 50. gadu beigās pagaidām nav atrasti.

Sākumā G. Astram tika inkriminēti "pretpadomju izteikumi", "pretpadomju rakstura literatūras glabāšana un izplatīšana" kā arī "pornogrāfisku fotoattēlu izgatavošana" (lēmumā par saukšanu pie atbildības "pornogrāfisku fotoattēlu izgatavošana" vairs nav pieminēta), taču vēlāk – 1961. gada 20. jūlijā šī apsūdzība tika papildināta un G. Astram sāka inkriminēt arī spiegošanu. Nav īsti skaidrs kādēļ spiegošanu Astram sāka inkriminēt tikai 5 mēnešus pēc aresta, lai gan VDK rīcībā jau no paša izmeklēšanas sākuma (ja ne agrāk) bija informācija par G. Astras kontaktiem ar ASV diplomātiem. Visticamāk tas saistīts ar otra apsūdzētā E. Tuhela sniegtajām liecībām, taču pagaidām šis jautājums paliek atklāts.

Iespējams, ka G. Astras apsūdzību "spiegošanā" un "dzimtenes nodevībā", zināmā mērā var izskaidrot ar tā laika politisko kontekstu. Sešdesmito gadu sākumā "Aukstais karš" daudzos pasaules reģionos bija pāraudzis īstā karā – PSRS izvērsa ekspansiju Āzijā, Āfrikā un pat Amerikas piekrastē – Kubā. PSRS sniegtā atbalsta dēļ Fidela Kastro nodibinātajam režīmam Kubā, strauji sāka pasliktināties PSRS attiecības ar ASV, kas jau pirms tam bija asas. Šajos apstākļos PSRS vadītājiem, militārpersonām un arī VDK darbiniekiem raksturīgā spiegu meklēšanas mānija saasinājās arvien vairāk. Rezultātā tolaik gandrīz katrā ārzemniekā (it sevišķi ja tas nāca no ASV vai citas NATO dalībvalsts) VDK saskatīja spiegu, bet katru PSRS pilsoni, kas ar viņiem komunicēja bez varas iestāžu uzraudzības, par potenciālu "Dzimtenes nodevēju".

Latvijā šādu paranoju vēl jo vairāk veicināja t. s. "nacionālkomunistu" atstādināšana no amatiem, kas bija sākusies 1959. gadā un LKP CK pirmā sekretāra Arvīda Pelšes īstenotā politika – bezierunu paklausība PSRS centrālo varas iestāžu diktētajām prasībām, kā arī cīņa pret "buržuāzisko nacionālismu", kas praksē izpaudās kā pastiprināta Latvijas rusifikācija. Tā kā Gunārs Astra vairākkārt bija citu cilvēku klātbūtnē izrādījis savu neapmierinātību par varas iestāžu rīcību un arī to komentējis, tad tas acīmredzot arī bija faktiskais viņa aresta iemesls. Šādos apstākļos 1961. gadā notika G. Astras "noziegumu izmeklēšana", pēc tam arī lietas iztiesāšana Baltijas kara apgabala Kara tribunālā un 15 gadu ilga ieslodzījuma piespriešana Gunāram Astram.

Kopumā šajā izstādes sadaļā ievietoti 25 dokumenti vai to fragmenti no 1961. gada izmeklēšanas un tiesas procesa materiāliem pret Gunāru Astru. Lai šos dokumentus būtu vieglāk pārskatīt, tie sadalīti 5 tematiskās apakšgrupās:

1. apakšgrupa "Arests un lietas ierosināšana" ietver 4 dokumentus – A. Baltkāja ziņojumu (iesniegumu) VDK, G. Astras paskaidrojumu VDK, viņa aizturēšanas protokolu un lēmumu par krimināllietas ierosināšanu.

2. apakšgrupa "Kratīšanas un lietiskie pierādījumi" ietver 10 dokumentus – ar kratīšanu G. Astras dzīvoklī saistītos dokumentus (lēmumu par kratīšanas izdarīšanu, kratīšanas protokolu, kratīšanā izņemto mantu apskates protokolu un šo mantu fotogrāfijas), kā arī dokumentus, kas saistīti ar kratīšanās izņemto materiālu ekspertīzi.

3. apakšgrupa "Apsūdzība" ietver 4 dokumentus – lēmumus par G. Astras saukšanu pie atbildības apsūdzētā statusā, apsūdzības papildināšanu, apsūdzības uzrādīšanu un apsūdzības rakstu.

4. apakšgrupa "Tiesas process" ietver 4 dokumentus – vairākus fragmentus no tiesas sēdes protokola ar prokurora un advokāta runām, kā arī G. Astras pēdējo vārdu, fragmentus no tiesas sprieduma, kā arī dokumentus, kas faktiski gan attiecas jau uz pēctiesas laiku, taču parāda, ka notiesātie atteikušies no tiesībām spriedumu pārsūdzēt.

5. apakšgrupa "Citi saistītie dokumenti" ietver 3 dokumentus – Kara tribunāla priekšsēdētāja vietnieka ziņojumu LKP CK sekretāram Augustam Vosam, VDK Augstākās skolas pieprasījums nosūtīt tai G. Astras un E. Tuheļa lietu mācību nolūkiem, kā arī lēmums par G. Astras reabilitāciju šajā lietā.