Deportācija no Rīgas apriņķa notika līdzīgi kā visā Latvijas teritorijā. 1941. gada jūnija sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta darbinieki sagatavoja arestējamo un izsūtāmo personu uzskaites lietas un citus apcietināšanas un izsūtīšanas dokumentus.

Galvenais apsūdzības pamatojuma dokuments pret arestējamajiem un izsūtāmajiem cilvēkiem bija Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieku sagatavotā "Izziņa par kompromitējošiem materiāliem un dokumentiem, kas to apstiprina".

Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāta Rīgas apriņķa daļa izveidoja īpašas operatīvās grupas, kuras izsūtīšanai paredzēto cilvēku dzīvesvietās veica arestēšanu, kratīšanu, mantas aprakstīšanu un nogādāja aizturētos līdz ešelonam. Īpašajām operatīvajām grupām palīdzēja Rīgas apriņķa komunistiskās (boļševiku) partijas komitejas darbinieki un aktīvisti.

No Ogres, Siguldas, Slokas un 49 Rīgas apriņķa pagastiem 1941. gada 14. jūnijā izsūtīti pavisam 742 cilvēki (379 vīrieši un 363 sievietes). Lielākā daļa no Rīgas apriņķī arestētajiem tika ieslodzīti Vjatlagā (Vjatkas labošanas darbu nometnē) Usoļlagā (Usoļjes labošanas darbu nometnē) un Sevurallagā (Ziemeļurālu labošanas nometnē), 54 no apriņķī 1941. gada 14. jūnijā arestētajiem nometnēs tika nošauti, 127 cilvēki no nometnēs ieslodzītajiem mira no bada un slimībām. No Rīgas apriņķa izsūtītās ģimenēs tika nosūtītas speciālajā nometinājumā uz Krasnojarskas novada dažādiem rajoniem (Biriļusu, Dzeržinskas, Kanskas, Kozuļkas, Nazarovas, Ņižnijingašas u. c.) un Novosibirskas novada Parabeļas, Kolpaševas, Kargasokas u. c. rajoniem.

No Rīgas apriņķa izsūtītajiem (un no nometnes atbrīvotajiem) speciālā nometinājuma vietās nomira 168 cilvēki, no speciālā nometinājuma atbrīvoti pavisam 368 cilvēki, par 25 nav precīzu ziņu.