Virtuāla izstāde - Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā

“Prāgas pavasara” vēji Latvijā visvairāk skāra kultūras dzīvi. 1967. gadā un 1968. gada pirmajā pusē Latvijā izdevās uzvest dažas lugas un uzņemt kinofilmas, kuras sabiedrība bija gaidījusi. Tajās dominēja jaunās paaudzes varonis, kurš pretstatīts vecajai – staļinisma perioda paaudzei. Dzejoļos tieši zemteksti vēstīja par latviešu apspiestību un gadsimtus ilgiem Krievijas impēriskajiem centieniem Baltijā.

Vārda brīvības asni biedēja LKP vadību. 1968. gada26. martā notikaLKP CK biroja sēde. Lai nepieļautu brīvdomību, birojs panāca Laimoņa Pura lugas “Redzēt jūru” izrāžu pārtraukšanu, kā arī citu lugu un filmu aizliegšanu. “Redzēt jūru” kritizēja tajā skanošo, samērā brīvdomīgo izteikumu dēļ. Asi tika norāts rakstnieks Alberts Bels par prasību atcelt cenzūru.

Bieži literātu darbos LKP saskatīja Čehoslovākijas notikumu atbalsis. Tā dzejnieces Vizmas Belševicas 1969. gada dzejoļu krājumu “Gadu gredzeni”, kurā traģiskais latviešu stāvoklis tika parādīts it kā tālā senatnē, LKP CK Partijas komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīsis atzina par Čehoslovākijas notikumu sekām. V. Belševicai vairākus gadus aizliedza publicēties.

Cilvēka brīvam vārdam vara spēja pretī likt vienīgi kailu ideoloģiju. Pārliecināšanai režīms izmantoja propagandistus un masu informācijas līdzekļus. Arī ārzemju tūristus vajadzēja ideoloģiski “apstrādāt”. 1968. un 1969. gadā ČSSR tūristus par PSRS “brālīgo palīdzību” pārliecināt gan neizdevās.

Dzejniece Vizma Belševica (1931–2005) 20. gs. 70. gados. Vizma Belševica savā dzejā pauda latviešu izjūtas okupācijas apstākļos. Līdz ar to viņa iemantoja varas neuzticību. Pēc dzejoļu krājuma “Gadu gredzeni” iznākšanas vairākus gadus nepublicēja viņas dzejoļus un pat tulkojumus. Tikusi izvirzīta Nobela prēmijai literatūrā.

Es rakstu, un no vārdiem nepil asinis,
Un loksni nededzina burtu sīvums dzelots.
Tu, Jēzu Kristu, man pār plecu lasi,
Cik dievbijīgi tev par slavu melots.
Pār mums nāks tava valstība, ak, Kristu,
Viens dievs unvaloda. Un tauta arī viena.
Es latvju zemi redzu krusta naglām sistu
Pie tavas svētās lēnprātības sienas.

Fragments no Vizmas Belševicas dzejoļa “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” no dzejoļu krājuma “Gadu gredzeni”. Rīga, 1969.

Uzstājas LKP CK partijas komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīsis (pirmais no kreisās). 1969. gada 8. janvāris.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 45213N. Fotogrāfs Ž. Graubics.

LKP CK partijas komisijas priekšsēdētāja Roberta Ķīša uzstāšanās debatēs LKP CK XI plēnumā 1969. gada 11. jūnija sēdē “Par radio, televīzijas, preses un kino lomas paaugstināšanu republikas darbaļaužu komunistiskajā audzināšanā”: “..Vizmas Belševicas dzejoļi ir Ēzopa valodas paraugs, kur vārdi piemeklēti tā, lai tautu aizvestu no skaidras domas uz minējumu miglu. Lai tauta klausās un min... Buršanās par Livonijas motīvu radās 1968. gadā, kā to norāda pati autore. Mēs zinām, ka šajā gadā saasinājās cīņa starp sociālistisko un buržuāzisko ideoloģiju, starp proletārisko internacionālismu un buržuāzisko nacionālismu. Šo cīņu sevišķi saasināja Čehoslovākijas notikumi, kad ēterā skanēja kontrrevolūcijas vaimanas, kad tika piemeklētas vēsturiskās analoģijas, lai Varšavas līguma valstu karaspēka ievešanu Čehoslovākijā attēlotu kā svešzemju uzbrukumu, kā zaudējumu čehu un slovāku brīvībai. Un tieši šajās dienās mūsu dzejniece ķērās pie Livonijas hronikas atdzīvināšanas. Ar nākotnes un pagātnes darbības vārdiem viņa uzrakstīja savus lāstus svešzemniekiem.”
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 4. l., 42.–43. lp.

Rakstnieks Alberts Bels, kurš, Čehoslovākijas notikumu ietekmēts, aicināja Latvijā atcelt cenzūru.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 46556N. Fotogrāfs I. Ozoliņš.

Rakstnieks Alberts Bels, kurš, Čehoslovākijas notikumu ietekmēts, aicināja Latvijā atcelt cenzūru.

Rakstnieka Alberta Bela uzstāšanās rakstnieku sapulcē ar partijas aktīva piedalīšanos 1968. gada 9. decembrī:
“Sarežģītajā laikā, kad no Maskavas vasarā traucās ar tankiem, es tomēr riskēju un atlidoju ar lidmašīnu..

..Šeit runāja, ka cilvēkiem nav informācijas. Patiešām rakstniekiem ir maz informācijas. Kur lai viņi ņem informāciju? Prese raksta vienu un to pašu, pie tam neobjektīvi. Vienā dienā raksta, ka Dubčeks tāds, otrā dienā – pretēji..

..Mums nav institūta, kas pētītu sabiedrisko domu. Tiesa, pastāv šāds institūts, bet tas strādā slepeni. Tas ir Avdjukēviča institūts [domāta Valsts drošības komiteja]. Bet mēs [rakstnieki] nesaņemam viņu slēdzienus. Es domāju, ka partijas CK biedri saņem secinājumus no šīs iestādes, un viņi varētu arī mums kaut ko pateikt. Mēs – rakstnieki – būtu viņiem par to ļoti pateicīgi.

..Jautājums par cenzūru. Es uzskatu, ka cenzūra – tas ir ļoti kaitīgs institūts, tā ir rakstnieka dzimtbūšana. ..es domāju, ka valsts nesagrūs, ja Latvijas republikā cenzūra tiks atcelta 40 gadus agrāk nekā Krievijā, jo arī dzimtbūšana Latvijā tika atcelta 40 gadus agrāk.”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 47. l., 49.–52. lp.

Pēc Alberta Bela drosmīgās uzstāšanās republikas rakstnieku sanāksmē ar partijas aktīva piedalīšanos 1968. gada 9. decembrī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas birojs 1969. gada 4. martā nolēma:

1. uzskatīt A. Bela runu par politiski kaitīgu, vērstu pret partijas vadību literatūrā un mākslā;

2. uzskatīt par neiespējamu atļaut A. Belam turpināt mācības PSRS Ministru padomes Kinematogrāfijas komitejas Scenāristu un kinorežisoru augstākajos kursos kā politiski nenobriedušam;

3. Latvijas Padomju rakstnieku savienības pirmajam sekretāram Albertam Jansonam, PSKP biedram no 1943. gada, par neprincipiālu uzstāšanos republikas rakstnieku sanāksmē, kurā viņš nedeva pretsparu politiski kaitīgajai A. Bela runai un ņēmās aizstāvēt vairākus idejiski kaitīgus Auziņa, Kaltiņas [dzejnieki] un dažu citu autoru dzejoļus, kas pareizi tika kritizēti sapulcē, izteikt rājienu ar ierakstu uzskaites kartītē.

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 35. l., 14.–15. lp.

Rakstnieku savienības valdes sekretārs Alberts Jansons (pirmais no labās) sarunā pēc dzejas stundas pie Raiņa pieminekļa 1968. gada 10. septembrī.
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, inv. nr. 96632. Fotogrāfs I. Kākulis.

Rakstnieku savienības valdes sekretārs Alberts Jansons (pirmais no labās) sarunā pēc dzejas stundas pie Raiņa pieminekļa 1968. gada 10. septembrī.

Rakstnieka, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāta Alberta Bela runa Latvijas PSR Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēdē 1990. gada 4. maijā:
“..es aicinu PSRS valdību – izbeidziet turēt nācijas aiz rokām, izbeidziet žņaugt mazās valstis, izbeidziet kūdīt cilvēkus pret cilvēkiem! Zeme ir liesmās, ekoloģiskās katastrofas ugunsgrēks jau rīt ielauzīsies mūsu mājās. Es aicinu PSRS valdību atzīt Staļina tirānijas visus valgus par sapuvušiem. Nesieniet ciešāk! Atraisiet mezglus! Atbrīvosimies no netaisnības murgiem, kas vēl valda pār mūsu tautām! Tāpēc mēs pieprasām neatkarību! Dievs, dodi mums izturību!”
http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm (10.05.2008)

Rakstnieka Arvīda Griguļa uzstāšanās pret Imanta Auziņa dzejoli “Pļi! 1905” rakstnieku sapulcē ar partijas aktīva piedalīšanos 1968. gada 9. decembrī.
“..Šis dzejolis “Pļi” ir par 1905. gadu, kurā pilnībā sajaukta 1905. gada būtība. Auziņš to pasniedz kā cīņu starp latviešu un krievu tautu. Tam nav nekā kopīga ar patiesību. 1905. gadā bija šķiru cīņa, kad latviešu proletariāts uzstājās pret carismu un vācu baroniem...
Bet ar šiem dzejoļiem uzstājas, tiem aplaudē, tos uzskata par nacionālo lepnumu, tie saindē mūsu jaunatni, padara mūsu jaunatnes dzīvi grūtu, parādot, ka it kā tās attīstību apspiež kāda cita nācija...”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 67. l., 104.–106. lp.

Arvīds Grigulis uzstājas rakstnieku sanāksmē 20. gs. 60. gados.
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs (Latvija), inv. nr. 167218

Arvīds Grigulis uzstājas rakstnieku sanāksmē 20. gs. 60. gados.

Dzejnieks Imants Auziņš, kurš iemantoja varas dusmas par savu dzejoli “Pļi! 1905”, Dzejas dienu pasākumā pie dzejnieka Raiņa pieminekļa 1968. gada 10. septembrī.
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs (Latvija), inv. nr. 95626. Fotogrāfs I. Kākulis.

Dzejnieks Imants Auziņš, kurš iemantoja varas dusmas par savu dzejoli “Pļi! 1905”, Dzejas dienu pasākumā pie dzejnieka Raiņa pieminekļa 1968. gada 10. septembrī.

Mūs iedzina zemē
Cara Krievijas īsākais viedoklis:
“Pļi!” –
...
Pļi! Jo Baltijai būs mūžīgi
būt Krievijas impērijas sastāvdaļai..

Fragments no Imanta Auziņa dzejoļa “Pļi! 1905”. No krājuma “Skumjais optimisms”, Rīga, 1968.

Laikrakstā “Padomju Jaunatne” publicētais Imanta Ziedoņa dzejolis.

Rakstnieks Arvīds Grigulis uzstājās pret Imanta Ziedoņa laikrakstā “Padomju Jaunatne” publicēto dzejoli rakstnieku sapulcē ar partijas aktīva piedalīšanos 1968. gada 9. decembrī:
“Kamēr laikraksta “Padomju Jaunatne” atbildīgais redaktors Voldemārs Krustiņš atradās Padomju armijā un kā politiskais darbinieks izpildīja savus pienākumus Čehoslovākijā, laikrakstā tika publicēts dzejolis “Raudiet par miltiem, raudiet par auzu pārslām, raudiet par iesalu, jo pietrūka rauga”. Pēc dzejoļa publicēšanas man nācās tikties ar cilvēkiem laukos, un bija grūti paskaidrot, ka šim dzejolim nav nekāda sakara ar Čehoslovākijas notikumiem un to novērtējumu. Jo ir taču tā, ka ir raugs, bet neiznāk ne maize, ne alus..”
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 67. l., 102. lp.

LKP CK pirmais sekretārs Augusts Voss uzstāšanās laikā 60. gadu beigās.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 62969N.

LKP CK pirmā sekretāra Augusta Vosa izteikums LKP CK biroja 1968. gada 26. marta sēdē:
“..Es uzskatu par labu un pareizu, ka vienas lugas – “Redzēt jūru” iestudējuma apspriešana pārvērtās par republikā sastopamo ideoloģisko diversiju plašāku apspriešanu. Šis virziens [diversijas] ir zināms. ..Šo virzienu izklāstīja Jahimovičs ārzemēs nokļuvušajā vēstulē [domāta disidenta I. Jahimoviča 1968. gada janvāra vēstule par cilvēktiesību ievērošanu]. Šo virzienu viņš ieņēma, izplatot dokumentus utt. Šī līnija ir izklāstīta Priedes lugā. Šis virziens ir lugā “Redzēt jūru”, filmās “Tēvs” un “Četri balti krekli”. Tie visi ir vienas ķēdes posmi. Šis virziens nāk no imperiālistiskās pasaules un ir imperiālistiskās propagandas auglis..”
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 43. l., 235. lp.

LKP CK biroja 1968. gada 26. marta lēmums “Par Latvijas PSR Kultūras ministrijas trūkumiem teātru repertuāra veidošanā”. Tajā par “ideoloģiski kaitīgās” Laimoņa Pura lugas “Redzēt jūru” uzvešanu Akadēmiskajā Drāmas teātrī Kultūras ministram Vladimiram Kaupužam izsaka rājienu un no Kultūras ministrijas pieprasa pastiprinātu teātru kontroli. Biroja lēmuma rezultātā Latvijā pārtrauc un aizliedz vairākas teātru izrādes un kinofilmas.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 43. l., 191.–192. lp.

Akadēmiskais Drāmas teātris iestudē L. Pura lugu “Redzēt jūru”. No kreisās – lugas autors Laimonis Purs, režisors – Jūlijs Bebrišs, aktieris Jānis Kubilis.
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (Latvija), inv. nr. 577013 a. D. Gedzjuna foto.

L. Pura lugas “Redzēt jūru” pirmizrāde 1968. gada 15. februārī. L. Pura lugas “Redzēt jūru” varonis Anrijs Klocēns (aktieris Uldis Dumpis – pa labi) Pēterim Lapiņam (aktieris Jānis Kubilis): “..Ticība! Latvieši savā būtībā nav ticīgi. Visādas ticības viņiem vienmēr uzspieda citi..”
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (Latvija), inv. nr. 252706. D. Gedzjuna foto.

L. Pura lugas “Redzēt jūru” pirmizrāde 1968. gada 15. februārī. L. Pura lugas “Redzēt jūru” varonis Anrijs Klocēns Pēterim Lapiņam: “..Ticība! Latvieši savā būtībā nav ticīgi. Visādas ticības viņiem vienmēr uzspieda citi..”

LKP otrais sekretārs Nikolajs Beluha (pirmais no kreisās) LKP CK plēnuma dalībnieku vidū 20. gs. 60. gados.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 4878 I. Fotogrāfs S. Daņilovs.

LKP otrais sekretārs Nikolajs Beluha (pirmais no kreisās) LKP CK plēnuma dalībnieku vidū 20. gs. 60. gados

LKP otrā sekretāra Nikolaja Beluhas izteikums LKP CK biroja 1968. gada 26. marta sēdē:
“..Partijas pirmorganizācijās jārada tāda atmosfēra, ka filmas un jebkuras izrādes, kuras ir pret partijas līniju, saņem pašu principiālāko partijas novērtējumu. Tas ir visu partijas institūciju un ideoloģisko iestāžu pienākums. Tas ir katra komunista pienākums. Mums jāuzdod tonis.. Šī luga [“Redzēt jūru”] ir ne tikai pretpadomju. Tai ir arī spilgti izteikts nacionālistisks raksturs, un tā nodara milzīgu ļaunumu tautu draudzībai.”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 43. l., 229. lp.

LKP CK sekretāra Jurija Rubeņa izteikums par L. Pura lugu “Redzēt jūru” LKP CK biroja 1968. gada 26. marta sēdē:
“..Es domāju, ka mēs visi labi saprotam, ka šīs parādības nav nejaušas. Šīs parādības zināmā mērā saistās ar notikumiem Polijā, Čehoslovākijā. Tās ir arī "Amerikas Balss" rezonanses rezultāts..”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 43. l., 233. lp.

LPSR Augstākās Padomes deputāts, Valsts radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Īverts.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 9042-I. Fotogrāfs J. Tihonovs.

Laikraksta „Cīņa” redaktora Ilmāra Īverta izteikums LKP CK biroja 1968. gada 29. jūlija sēdē “Par mūsdienu latviešu padomju mākslas literatūras stāvokli un dažiem pasākumiem tās tālākā attīstībā”.
“..Es apskatījos PSRS Rakstnieku savienības biļetenu. Tur krasi uzbrukts dažu Maskavas rakstnieku neveselīgajam noskaņojumam. Bet pie mums tam nepievērš uzmanību. Mums jārūpējas, lai mums nerastos tādi rakstnieki kā Ludviki Vaculiki un Jani Prohāzki..” [Domāti Čehoslovākijas rakstnieki Ludviks Vaculiks un Jans Prohāzka].
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 32. apr., 49. l., 155. lp.

LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja Jāņa Kalnbērziņa izteikums LKP CK biroja 1968. gada 26. marta sēdē:
“Ļoti raksturīgi, ka šī luga [“Redzēt jūru”] ir pretpadomju un vērsta pret tautu draudzību, pret krievu tautu. Tas nav nejauši. Tāpat kā iepriekšējos gados tas saistīts ar to, kas notiek aiz Padomju Savienības robežām. Notikumi aiz robežas iespaido nenoturīgākos rakstniekus un dramaturgus.. Luga parādīta 9–10 reizes. Taisās vēl rādīt. Katra izrāde beidzas ar demonstrāciju teātrī. Vēl tikai trūkst, ka demonstrācija izietu ielās..”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 43. l., 229.–230. lp.

Gunārs Priede vada ekskursiju pa Rīgu Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes studentiem. 1968. gada rudens.
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs (Latvija), inv. nr. 341638.

Gunārs Priede – dramaturgs, kura luga “Smaržo sēnes”(1967) pēc uzrakstīšanas aizliedza uzvest.
Gunārs Priede vada ekskursiju pa Rīgu Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes studentiem.

Skats no Gunāra Priedes lugas “Smaržo sēnes” uzveduma LPSR Valsts Jaunatnes teātrī. Lugu aizliedza 1967. gadā, un to varēja uzvest tikai 1988. gadā. Lugā “Smaržo sēnes” parādīta ideālu un padomju realitātes neatbilstība.
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs (Latvija), inv. nr. 584581.

Skats no Gunāra Priedes lugas “Smaržo sēnes” uzveduma LPSR Valsts Jaunatnes teātrī.

LPSR VDK priekšsēdētāja Longina Avdjukēviča izteikums par G. Priedi un viņa lugu “Smaržo sēnes” LKP CK biroja 1968. gada 26. marta sēdē:
“..Viņš ir nogājis no pareizajām sliedēm, kā šeit saka. Kādēļ? Viņam taču ir pieņemami darbi. Bet viņš kļuvis no pieņemama dramaturga par cilvēku, kurš savus darbus pretstata mūsu īstenībai. Vajag painteresēties. To, ko sakām, Priede nedzird. Ap viņu sāk pulcēties daudzi naidīgi noskaņoti cilvēki.”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 43. l., 215. lp.

Kadrs no Rīgas kinostudijas filmas “Četri balti krekli”(1967), kas uzņemta pēc Gunāra Priedes lugas “Trīspadsmitā”. Lugā parādīta dumpīgā jaunatne, kas protestē pret cenzūru.
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs (Latvija), inv. nr. 500389.

Kadrs no Rīgas kinostudijas filmas “Četri balti krekli”(1967), kas uzņemta pēc Gunāra Priedes lugas “Trīspadsmitā”. Lugā parādīta dumpīgā jaunatne, kas protestē pret cenzūru.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka Pētera Strautmaņa izteikums par kinofilmu “Četri balti krekli” LKP CK biroja 1968. gada 26. marta sēdē: “..Lūk, šie “Četri balti krekli”. Šeit princips tāds pats. Radošajā darbībā izbēgt no valsts iestāžu kontroles. Parādīt, ka biedri, kas sēž augšā un kontrolē, visi ir muļķi un nejēgas. Mēs neesam pret nejēgu kritiku, ja tādi ir vadošajās organizācijās.. Bet nevar kritiku attiecināt uz padomju valsts pamatiem visā valsts mērogā. Tad tas kļūst šausmīgi..”

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 43. l., 225. lp.

LPSR MP Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka Edmunda Ratnieka informācija LKP CK sekretāram Aleksandram Drīzulim un LPSR MP priekšsēdētāja vietniekam Viktoram Krūmiņam par čehoslovāku tūristu ierašanos Rīgā 1970. gadā.
Tajā raksturots atsevišķu tūristu grupu pretpadomju noskaņojums un citēti pretpadomju izteikumi un provocējoši jautājumi gidiem. Viena no tūristu grupām vakaros sēdējusi pie Brīvības pieminekļa, kur 1969. gadā pašaizdedzinājās Iļja Rips, apgalvojot, ka “šajā pašsadedzināšanās vietā mums bija savs klubs”. Informācijā teikts, ka čehoslovāku tūristu grupu uzturēšanos Rīgā pārvalde kontrolēs īpaši.
Latvijas Valsts arhīvs, 270., 1c. apr., 2034. l., 67.–73. lp.

Čehoslovākijas tūristu grupa Rīgas dzelzceļa stacijā. 20. gs. 60. gadi
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 15943N. Fotogrāfs N. Šiklovs.

Čehoslovākijas un PSRS sadraudzības brauciena dalībnieku svinīga sagaidīšana Rīgas dzelzceļa stacijā.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 73810.

Čehoslovākijas un PSRS sadraudzības brauciena dalībnieku svinīga sagaidīšana Rīgas dzelzceļa stacijā.

LKP Liepājas komitejas pirmais sekretārs Jānis Vagris.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 5957 I. Fotogrāfs V. Ēvaldsons.

LKP CK IX plēnuma “Par PSKP CK Politbiroja ārpolitisko darbību” 1968. gada 26. novembra sēdes stenogrammas fragments. Sēdē uzstājās Liepājas partijas komitejas pirmais sekretārs Jānis Vagris un runāja par to, ka Čehoslovākijā, aktivizējoties iekšējai kontrrevolūcijai, tika apdraudēts sociālisms, ka Čehoslovākijas partijas un valsts vadītāji ar radušos situāciju netika galā un ka militārā palīdzība, ko sniedza PSRS, bija pareiza un savlaicīga.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 32. apr., 6. l., 101. lp.

Padomju karaspēka daļā izvietotie radiopārraižu traucēšanas torņi. Rietumu radiopārraides Latvijas teritorijā pastiprināti sāka traucēt pēc 1968. gada Čehoslovākijas notikumiem.
Latvijas Valsts arhīvs, 2197. f., 1-v. apr., 31. l., 3. lp.

Padomju karaspēka daļā izvietotie radiopārraižu traucēšanas torņi. Rietumu radiopārraides Latvijas teritorijā pastiprināti sāka traucēt pēc 1968. gada Čehoslovākijas notikumiem.