1. Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Biroja lēmums. 1940. gada 18. novembris.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 1.apr., 7.l., 161.lp. Oriģināls.

Ar šo lēmumu LK(b)P Centrālās komitejas Birojs nolēma piekrist Latvijas PSR Pagaidu Augstākās padomes priekšlikumam par vēlēšanu komisijas sastāvu. Jāņem vērā, ka visi tā laika LK(b)P Centrālās komitejas Biroja locekļi paši bija Latvijas PSR Pagaidu Augstākās padomes deputāti, līdz ar to faktiski viņi paši izvirzīja priekšlikumu un paši arī tam piekrita.

2. PSRS Tautību padomes vēlēšanu Latvijas PSR komisijas fotogrāfija. 1940. gada decembris.
Atpūta. 06.12.1940., Nr.840, 9.lpp. Žurnāls eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

Fotogrāfijā redzami visi šīs vēlēšanu komisijas locekļi, izņemot tās priekšsēdētāju Pēteri Plēsumu.

3. Fragmenti no LK(b)P CK Biroja protokola Nr.17. 1940. gada 23. novembris.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 1.apr., 7.l., 162.lp. Oriģināls.

No dokumenta 1. punkta redzams, ka galīgo lēmumu (apstiprinājumu) par vēlēšanu komisiju sastāvu pieņēma nevis Latvijas PSR Pagaidu Augstākā padome vai Republikāniskā vēlēšanu komisija, bet gan LK(b)P CK Birojs. Cita starpā no dokumenta 3. punkta redzams, ka tajā pat sēdē partijas vadība izlēma nosūtīt mācībās uz PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Augstāko skolu virkni cilvēku (to skaits dokumentā nav minēts). Minētā skola gatavoja "kadrus" PSRS represīvajām iestādēm.

4. Priekšvēlēšanu kampaņas un sapulču fotogrāfijas. 1940. gada novembris – decembris.
Šo fotogrāfiju autori nav zināmi.
Atpūta. 22.11.1940., Nr.838, 12.-13.lpp.; Atpūta. 06.12.1940., Nr.840, 12.lpp.; Atpūta. 20.12.1940., Nr.842, 9.lpp.; Atpūta. 27.12.1940., Nr.1, 9.lpp. Žurnāli eksponēti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

Pēc "vēlēšanu" izsludināšanas sākās arvien pieaugoša "vēlēšanu" propagandas kampaņa. "Darba kolektīvu" vārdā tika izvirzīti deputātu kandidāti, dažādi Komunistiskās partijas propagandisti rīkoja neskaitāmas sapulces, aģitācijas sanāksmes utt., kurās stāstīja par to, cik svarīgi piedalīties vēlēšanās.

5. Rīgas pilsētas 2/27 vēlēšanu iecirkņa komisijas sarīkojumu vakara protokols Nr.2. 1940. gada 15. decembris.
Latvijas Valsts arhīvs, 791.f., 1.apr., 6.l., 65.lp. Oriģināls.

Eksponētais protokols parāda – kā noritēja priekšvēlēšanu kampaņa iecirkņu līmenī. Cita starpā no dokumenta redzams cik masveidīgi šajā laikā Latvijā tika ievazāts Staļina personības kults – pat salīdzinoši maznozīmīgā vietēja līmeņa sarīkojumā, kuru apmeklējuši tikai aptuveni 50 cilvēki, Staļins un citi PSRS vadītāji tika vēlēti "goda prezidijā". Dažādos dokumentos šādu "goda prezidiju" vai citu "goda" amatu sastāvs ir atšķirīgs, taču nemainīgi kā pirmais allaž tika minēts Staļins. Cita starpā no protokola redzams, ka pati deputātu kandidāte Marta Duškina šajā sarīkojumu vakarā nav bijusi. Tas parāda šīm "vēlēšanām" raksturīgu situāciju, ka daudzos gadījumos paši deputātu kandidāti uz tikšanos ar vēlētājiem vai citiem vēlēšanu kampaņas pasākumiem neieradās.

6. Vēlēšanu iecirknis strādnieku klubā. 1940. gada decembris.
Atpūta. 13.12.1940., Nr.841, 12.-13.lpp. Žurnāls eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

PSRS Augstākās padomes vēlēšanu propagandā ietilpa arī vēlēšanu iecirkņu noformējums – tie tika izdekorēti ar Ļeņina un Staļina attēliem, komunistu simboliem, dažādiem lozungiem utt. Tiesa gan, šajās fotogrāfijās ir redzami tikai attēli no īpaši, propagandas nolūkos iekārtota vēlēšanu iecirkņa vairāku nacionalizētu uzņēmumu strādnieku klubā. Ne visi vēlēšanu iecirkņi bija iekārtoti tik plašās, greznās un izdekorētās telpās. No arhīva dokumentiem ir redzams, ka citur vēlēšanu iecirkņi bija iekārtoti pat patrepēs un garīgi slimo ārstēšanas iestādēs, taču to attēlus presē nepublicēja.

7. Aizputes pilsētas II vēlēšanu iecirkņa telpu apraksts. 1941. gada 11. janvāris.
Latvijas Valsts arhīvs, 791.f., 2.apr., 2.l., 3.lp. Oriģināls.

Pirms "vēlēšanām" vietējām vēlēšanu komisijām, cita starpā, bija jāsniedz ziņojumi par vēlēšanu iecirkņu iekārtojumu. No šī apraksta redzams, ka visu dekorāciju starpā neiztrūkstoši vajadzēja būt Staļina un citu PSRS vadītāju attēliem.

8. Vēlēšanu plakāti.
Plakāts "1941. g. 12. janvārī visi uz vēlēšanām" eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma.
Latvijas Valsts arhīvs, 791.f., 1.apr., 6.l., 108.lp.

Pirmais plakāts "1941. g. 12. janvārī visi uz vēlēšanām" tapis 1941. gada sākumā, tā autors ir gleznotājs Oskars Norītis (1909-1942). Savukārt otrais plakāts informē par vēlētāju un deputātu kandidātu savstarpējās iepazīšanās vakaru.

9. Lozungi PSRS Augstākās padomes vēlēšanām. 1940. gada beigas.
Cīņa. 21.11.1940., Nr.137, 1.lpp. Laikraksts eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

1941. gada janvāra "vēlēšanu" propagandas saukļi bija publicēti LK(b)P laikrakstā "Cīņa". Tie liecina, ka PSRS Augstākās padomes vēlēšanas tika izmantotas, lai Latvijā pastiprināti ievazātu Staļina personības kultu – no 17 šajā dokumentā redzamajiem vēlēšanu lozungiem sešas reizes bija pieminēts Staļins. Zīmīgi arī, ka šajos lozungos, cita starpā, divas reizes ir lietots propagandas termins "Staļina Konstitūcija", taču ne reizes nav lietots oficiālais nosaukums – "Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija" vai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcija".

10. Žurnāla "Atpūta" 1941. gada 10. janvāra numurs.
Atpūta. 10.01.1941., Nr.3, 1.-3., 12., 13., 16., 17.lpp. Žurnāls eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

Pēdējās dienās pirms vēlēšanām informācija par tām tika propagandēta gandrīz visos preses izdevumos, tajā skaitā arī žurnālā "Atpūta", kas bija viens no tā laika vispopulārākajiem preses izdevumiem. Ļoti simbolisks ir jau pats žurnāla vāka noformējums: uz tā redzami vēlētāji pie vēlēšanu urnas, virs kuras ir liels Staļina attēls, kas it kā aicina balsot. Tālākajās lapās redzamas gan vēlēšanu aģitācijas plakātu kolāžas, vēlēšanu iecirkņu dekorācijas, fotogrāfijas no priekšvēlēšanu sapulcēm un citiem aģitācijas pasākumiem, gan arī raksti par deputātu kandidātiem. Ļoti zīmīga ir 3. lpp. redzamā fotogrāfija ar parakstu: "Vēlēšanu propagandists – gaidīts viesis katrā dzīvoklī", kā arī attēls, kurā propagandists iepazīstina kādas mājas iedzīvotājus ar vēlēšanu nolikumu. Tas ir tipisks komunistu propagandas piemērs, jo no LK(b)P dokumentiem ir zināms, ka vēlēšanu propagandisti dažkārt netika dzīvokļos vai mājās vispār laisti iekšā, dzīti no dzīvokļiem ārā un ir informācija, ka atsevišķos gadījumos viņiem pat tika uzrīdīti suņi, taču par šādiem gadījumiem informācija presē netika publicēta.

11. Vēlēšanu norise fotogrāfijās. 1941. gada 12. janvāris.
Atpūta. 17.01.1941., Nr.4, 16.-17.lpp. Žurnāls eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas "Periodika.lv″ krājuma;
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, 101438N; 7630P.

Šo fotogrāfiju autori nav zināmi. Pirmajā attēlā redzamas žurnālā "Atpūta" publicētās fotogrāfijas par vēlēšanu norisi. Nākamajos divos attēlos redzama bijušās LR Ārlietu ministrijas ēka ar vēlēšanu aģitācijas plakātiem. 1941. gada janvārī šī ēka jau bija nodota LK(b)P Centrālās komitejas rīcībā. Savukārt trešajā fotogrāfijā redzams skats no kāda Rīgas vēlēšanu iecirkņa.

12. Rīgas pilsētas vēlēšanu iecirkņa Nr.74 balsošanas protokols. 1941. gada 12. janvāris.
Latvijas Valsts arhīvs, 791.f., 1.apr., 11.l., 83.-83.op.lp. Oriģināls.

Šādi izskatījās PSRS Augstākās padomes Savienības padomes vēlēšanu protokols. No dokumenta redzams, ka šajā iecirknī 12 cilvēki bija uzdrošinājušies svītrot deputātu kandidātu vārdus, lai gan tādā veidā riskēja, ka pret viņiem tiks vērstas represijas.

13. Rīgas lauku vēlēšanu apgabala komisijas ziņojums LPSR Augstākās padomes Prezidijam par vēlēšanu norisi. 1941. gada janvāris.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 1.apr., 81.l., 100.-102.lp. Noraksts.

Dokuments nav datēts, taču tas acīmredzot ir tapis 1941. gada janvāra otrajā pusē.
Pēc "vēlēšanām" katra apgabala vēlēšanu komisija ziņoja par vēlēšanu organizēšanu un gaitu attiecīgajā apgabalā. Šie ziņojumi parāda gan veidu, kā tika organizētas šīs vēlēšanas, bet arī satur informāciju par dažādām problēmām, kas radās vēlēšanu organizēšanas gaitā. Visos ziņojumos uzkrītoši redzams, ka priekšvēlēšanu sapulcēs ārkārtīgi plaši un uzbāzīgi tika izplatīta komunistu propaganda.
Ziņojumā aprakstīta vēlēšanu organizēšana Rīgas lauku apgabalā. Cita starpā ziņojumā ir vērts pievērst sevišķu uzmanību frāzei, ka "kopējais apgabala vēlēšanu procents bija 90,5%, šo procentu uz zināmiem norādījumiem paaugstināja uz 95,97 %, izslēdzot no vēlēšanu sarakstiem neieradušos vēlētājus". Faktiski šī frāze un arī dokumentā tālāk teiktais tieši liecina par vienu no metodēm, kas tika izmantota, lai falsificētu vēlēšanu rezultātus. Bez tam minētajā ziņojumā aprakstītas LK(b)P CK izsūtīto pārstāvju, kas dokumentā dēvēti par "caurbraucējiem", aktivitātes vēlēšanu iecirkņos. Pārsvarā tie likuši pārkārtot dekorācijas un pārbaudīt vēlētāju sarakstus, taču nepaskaidrojot – kā konkrēti to izdarīt. Tātad, būtībā redzams, ka šo "caurbraucēju" aktivitātes pārsvarā bijušas bezjēdzīgas.

14. Fragmenti no Žaņa Spures runas Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas 1941. gada 30. – 31. janvāra plēnumā.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 1.apr., 17.l., 1a., 63.-64., 66., 67.lp. Oriģināls.

Pēc PSRS Augstākās padomes vēlēšanām Latvijā presē tika publicēti sajūsmas frāzēm pārpilni raksti par to cik veiksmīgas bijušas šīs vēlēšanas, par to kā "darba tauta" paudusi vienotu atbalstu Komunistiskajai partijai, ka vēlēšanas bijušas "visas tautas svētki" utt. Tomēr pašas Komunistiskās partijas vadītāji labi zināja, ka vēlēšanas nebūt nenotika tik gludi kā to attēloja viņu pašu propaganda. LK(b)P Centrālās komitejas sekretārs Žanis Spure, kas plēnumā ziņoja par PSRS Augstākās padomes vēlēšanu norisi Latvijā, protams, uzsvēra partijas darbu un sasniegumus šo vēlēšanu organizēšanā. Tomēr partijas CK plēnumā (t. i., "savējo" lokā) viņš atzina, ka bez Sarkanās armijas "palīdzības" Komunistiskā partija nebūtu spējusi daudz izdarīt, ka pie vēlēšanu iecirkņiem norauti sarkanie karogi, ka uz priekšvēlēšanu sanāksmēm nebija ieradušies oratori, ka Sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa (t. i., bijušās Latvijas armijas) vēlēšanu rezultāti bijuši salīdzinoši vāji, utt.
Cita starpā viņš minēja, ka Rīgā kāds vēlēšanu iecirknis bijis iekārtots trakomājā un garīgi slimie arī bija iekļauti vēlētāju sarakstos. Taču PSRS Konstitūcijā bija tieši pateikts, ka personām, kas atzītas par nepieskaitāmām, vēlēšanu tiesību nav. Zīmīgi, ka gan Ž. Spure, gan arī pārējie runātāji, kas piedalījās debatēs par šo jautājumu, visu minēto trūkumu cēlonī saskatīja tikai "ienaidnieku" darbību, nevis pašu okupantu un viņu atbalstītāju radītās problēmas.