1919. gada 28.septembrī bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā Raiņa bulvārī 19 svinīgi tiek atklāta Latvijas Augstskola (Augstskolas organizēšanas procesā kā ierastāks un biežāk lietots tika atbalstīts nosaukums Latvijas Augstskola, pieņemot to pagaidu lietošanai. Pēc Satversmes izstrādāšanas tika pieņemts nosaukums Latvijas Universitāte). Jaunā augstākā mācību iestāde kļūst par vienu no būtiskākajiem latviešu tautas brīvības un neatkarības manifestiem. Tieši tāpēc vairāk nekā jebkura cita augstskola Latvijas Universitāte ir cieši saistīta ar mūsu neatkarīgās valsts vēsturi. Universitāte dzima un veidojās līdz ar mūsu valsti, bet vēlāk tā pilnveidoja Latviju pašu.

Turpmākie gadi Latvijas Universitātes vēsturē raksturīgi ar intensīvu attīstību – Satversmes izveidošana, budžeta atzīšana un pieņemšana Saeimā, izcilu mācībspēku piesaistīšana un studiju programmu paplašināšana, latviešu zinātniskās terminoloģijas izkopšana un akadēmisko tradīciju veidošana – Universitātes darbinieki un studenti bija atraduši kopīgu mērķi, kas ļāva pacelties pāri ikdienībai un grūtībām. No 1919. līdz 1940. gadam Universitāte ir Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kurā veidojās un attīstījās inteliģence. Latvijas valsts augstu vērtēja izglītību, atbalstot to gan morāli, gan finansiāli. Piemēram, no kopējā valsts budžeta izdevumiem 1937./ 38. m. g. izglītībai bija paredzēti 14,7% (pārējā Eiropā - 12,1%). Valsts izdevumu ziņā izglītība ieņēma 3. vietu aiz saimnieciskās dzīves veicināšanas un aizsardzības izdevumiem.

Latvijas Universitātē pirmo reizi pasaulē ir iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latviešu mācību valodas ieviešana neliecināja par cittautiešu noniecināšanu, jo 1937./ 38.m.g. no 6780 LU studentiem 86% bija latvieši, 6,4% - ebreji, 3,8% - vācieši, 2,8% - krievi, 0,4% - poļi, 0,3% - lietuvieši, 0,3% - igauņi un 1% - citu tautību studenti.

Būdama augstākā izglītības un zinātnes iestāde valstī, Universitāte veicināja zinātniskās pētniecības darbu, zinātnes izplatīšanu tautā un sagatavoja Latvijas vajadzībām darbiniekus ar augstāko izglītību. Ar laiku, izaugot jaunajai mācībspēku un zinātnieku paaudzei, Latvijas Universitāte iekļāvās starptautiskās zinātnes apritē. 1939.gadā Latvijā bija 13 900 iedzīvotāji ar pabeigtu augstāko izglītību, 59% no tiem bija LU absolventi. Studējošo skaits no 10 000 iedzīvotājiem bija 30,1 (Zviedrijā 14,2).

Otrais Pasaules karš un ar to saistītie politiskie satricinājumi Latvijā dod smagu triecienu Latvijas Universitātei, pārtraucot tās iesākto attīstību. Abi okupācijas režīmi pārveido Universitātes darbību, pielāgojot to saviem politiskajiem mērķiem. Tiek apturēta fakultāšu darbība, apcietināti un atlaisti pasniedzēji, izslēgti studenti. Pēc kara beigām Universitātes dzīve tiek ideoloģizēta – Padomju okupācijas režīms sāk tās pārveidošanu pēc PSRS augstskolu modeļa. Tomēr Latvijas Universitātes mūžs ar to nebeidzās. 1919. gada 28.septembrī dzimusī Latvijas Universitāte pastāv līdz šai dienai, jo nekad nav bijusi likvidēta vai oficiāli slēgta.