Tautas dejas, tāpat kā tautasdziesmas jeb dainas, ir neatņemama tautas daiļrades sastāvdaļa, tāpēc likumsakarīgi, ka trimdā līdztekus koru dibināšanai veidojās arī tautas deju kopas. Pirmās deju kopas ar atsevišķiem priekšnesumiem piedalījās Lielbritānijas latviešu dziesmu dienās no 1951. gada, bet kopš 1967. gada dziesmu dienām jau tiek veidoti īpaši deju uzvedumi ar visu Anglijas latviešu tautas deju kopu piedalīšanos. Lai popularizētu tautas dejas, Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL) 1956. gada augustā Latviešu mājā Almelijā rīkoja tautas deju un rotaļu apmācību kursus tautas deju speciālistes Veras Rulliņas vadībā. Eiropas latviešu jauniešu apvienības Anglijas nodaļa (ELJA AN) 1967./68. gadu mijā rīkoja kupli apmeklētu semināru “Tautas deju nozīme trimdas sabiedrībā”. 1966. gadā Daugavas Vanagu fonda (DVF) Līdsas nodaļa V. Rulliņas vadībā pirmo reizi sarīkoja deju lieluzvedumu ar 100 dalībniekiem, kas ieguva lielu publikas atsaucību. Turpmākajos gados notika vēl seši šādi deju lieluzvedumu sarīkojumi. Jāatzīmē arī 1968 gada 9. jūnijā Bradfordā sarīkotie bērnu dziesmu un deju svētki, kur piedalījās deju kopas V. Rulliņas vadībā.

Pēc Veras Rulliņas aiziešanas mūžībā (1974. gada 11. maijā) Latviešu jaunekļu un jauno sieviešu kristīgā savienība nodibināja piemiņas balvu (kokle un atzinības raksts) par izcilāko devumu latviešu tautas deju attīstībā. Pirmā šo atzinību izpelnījās Bradfordas tautas deju kopa “Sakta”.

Latviešu tautas deju kopas Lielbritānijā

Atspolīte izveidojās Bradfordā kā skautu un gaidu deju kopa. 1953. gada 19. septembrī kopa piedalījās latviešu un ukraiņu dziesmu un deju vakarā.

Dižie ‒ DVF Ziemeļanglijas novada deju kopa ‒ uzsāka savas gaitas 1982. gada aprīlī, kad Kārlis Uskalis uzaicināja bijušos “Kamoliņa” un “Saktas” dejotājus piedalīties 10. dziesmu dienas sarīkojumos. Kopa turpināja darboties un uzstāties vēl daudzus gadus un piedalījās arī LNPL 50 gadu jubilejai veltītā latviešu tautas deju un folkloras uzvedumā 2000. gada 12. novembrī. 2002. gada 12. oktobrī kopa svinēja 20 gadu darbības jubileju.

Jautrais pāris ‒ Stokportas tautas deju kopa ‒ aktīvi darbojās 50. gadu pirmajā pusē. Kopa piedalījusies Latviešu kultūras dienās Mančesterā 1952. gada 6.‒7. septembrī.

Kamoliņš uzsāka darbību 1950. gada 29. janvārī Līdsā. Dažus gadus vēlāk “Kamoliņa” paspārnē darbību uzsāka bērnu deju kopa Auseklītis (vad. Jānis Šmits un Rita Jefimova). Pirmā lielākā “Kamoliņa” uzstāšanās bija Latviešu dziesmu dienās 1951. gadā Londonā. Sekoja piedalīšanās visos nākamajos latviešu dziesmu svētkos, kā arī ar panākumiem vainagota dalība starptautiskos festivālos Velsā, Edinburgā, Francijā, Itālijā. Jāatzīmē “Kamoliņa” piedalīšanās Baltiešu brīvības un miera kuģa braucienā. “Kamoliņa” dalībnieki piedalījušies pretkomunistiskās demonstrācijās Zviedrijā, Bonnā, Līdsā un citās pilsētās. Kopu vadījusi Vera Rulliņa, Ilga Mieriņa. 1980. gadā Kamoliņš ar deju uzvedumu “Pavasara pasaka” atzīmēja kopas 30 gadu jubileju, bet 2000. gadā, atzīmējot kopas darbības 50 gadu jubileju, tika aprēķināts, ka šajos gados “Kamolītī” dejojuši kopskaitā ap 200 dejotāju, kas piedalījušies aptuveni 500 sarīkojumos un 1400 mēģinājumos, apgūtas 60 dejas. Kopa darbojas joprojām, uzstājoties Lielbritānijā, Latvijā, Īrijā un citviet Eiropā un plašajā pasaulē. Tā 2017. gada novembrī, atsaucoties Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības (DAKLA) aicinājumam, “Kamoliņs” kopā ar folkloras kopu “Dūdalnieki” 24 dalībnieku sastāvā devās uz Brazīliju, kur divās pilsētās ‒ Novaodesā (Nova Odessa) un Ižuī (Ijuí) ‒ sniedza koncertus, vadīja un piedalījās diskusijās par folkloru un dzīvi diasporā.

Kaķīši izveidojās 1984. gada maijā kā DVF Straumēnu nodaļas tautas deju kopa. Tā sekmīgi darbojās 10 gadus, kopas vadītāji: Jānis Zaķis, Rolands Blezūrs, Aija Varmane (Otto), Dace Fišere. “Kaķīši” kopā ar deju kapelu uzstājušies daudzos latviešu sarīkojumos kā Straumēnos, tā citviet. Pirmā uzstāšanās bija deju uzvedums “Vecmāmiņas dzimšanas diena”. 1988. gadā “Kaķīši” uzstājās ar uzvedumu “Latviešu kāzas dziesmās un dejās”.

Londona dejo. Šo Londonas deju kopu 1977. gadā izveidoja Viktors Grigulis pēc Mariannas Zariņas ierosinājuma, uzaicinot bijušos “Metieniņa”, “Saktas” un “Pērkonīša dejotājus”. Pirmā uzstāšanās notika jau 1977. gada Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā Londonā. Turpmāk Londonas deju kopas piedalīšanās dziesmu svētkos, dažādos deju uzvedumos, starptautiskos sarīkojumos guva lielu atzinību. Londonas deju kopa saņēmusi DV plkv. Viļa Januma fonda atzinības balvu un 1986. gadā 6. Eiropas latviešu dziesmu svētkos Zviedrijā V. Rulliņas balvu par izciliem nopelniem latviešu tautas dejas saglabāšanā un popularizēšanā. Kopa ar saviem priekšnesumiem kuplinājusi neskaitāmus kultūras sarīkojumus un piedalījusies deju lieluzvedumos. Londonas dejotāji bija pirmie, kas 1989./90. gadu mijā viesojās Latvijā, kā arī 1990. gadā piedalījās 20. Vispārējos Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Londonas dejotāji dejo joprojām, un kopā jau nomainījušās vairākas dejotāju paaudzes. 2013. gadā kopa sarīkoja lielu tautas deju festivālu, kurā piedalījās Latvijas deju kopa “Liesma”, jauniešu deju kopa Salinieki un Bērnu tautas deju kopa Dzirnaviņas no Dublinas.

Metieniņš. 1969. gada 23. februārī notika šīs jaundibinātās Londonas deju kopas (vadītāja. Ilga Millere) pirmā uzstāšanās. Turpmāk kopa kuplināja dažādus Londonas DVF nodaļas sarīkojumus vai uzstājās kopā ar Londonas latviešu skolas instrumentālo ansambli. Mazais Metieniņš pulcēja jaunākus dejotgribētājus Margaretas Putces vadībā.

Pastarnieki kā deju kopa izveidojās Londonā 1958. gadā pie DVF Londonas nodaļas Zigrīdas Vīdneres vadībā un aktīvi piedalījās dažādos deju uzvedumos.

Pērkonītis. Korbijas jauniešu deju kopa “Pērkonītis” darbību uzsāka 1961. gada Lieldienās DVF Korbijas nodaļas paspārnē. Vadību uzņēmās Ināra Fafrote, kā konsultanti pieaicināja Margaritu Daškevicu no Londonas. Pirmā uzstāšanās notika 1961. gada 13. maijā starptautiskā deju festivālā Northamptonā un 22. maijā dziesmu dienās Bradfordā. Vēlāk kopas vadību pārņēma Viktors Grigulis, arī Laima Zaķe. Kopā uzņēma arī jauniešus līdz 15 gadu vecumam, kas veidoja t. s. Mazo Pērkonīti. Viņiem pirmā uzstāšanās notika pēc teātra izrādes 1964. gada 25. aprīlī. Liels notikums “Pērkonītim” bija dalība 1. Eiropas Latviešu dziesmu svētkos Hamburgā 1964. gadā, kam sekoja 12 koncerti dažādos latviešu centros Vācijā. Par tradīciju kļuva ik gadu rīkotais tautas deju uzvedums ar balli, lai atzīmētu kopas dibināšanu. “Pērkonītis” nereti uzstājies ar deju priekšnesumiem dažādos sarīkojumos arī citos Anglijas latviešu centros.

Ritenītis dibināts 1964. gadā, darbojās pie DVF Koventrijas nodaļas. Dažādos gados kopu vadījuši Indulis Kažociņš, Emīls Alksnītis

Sakta darbību sāka 1949. gadā Veltas un Feliksa Lintiņu vadībā. Vēlāk deju kopas vadību pārņēma Vera Rulliņa. Viņas vadībā “Sakta” izvērsa aktīvu darbību, guva lielus panākumus dziesmu dienās, deju lieluzvedumos un citos sarīkojumos, kā arī piedaloties dažādos starptautiskos deju festivālos Dublinā, Francijā, Menas salā (Isle of Man), Anglijā, Holandē, Vācijā. Viņa izveidoja arī jaunāko dejotāju kopu Saktiņa. Īpaši atzīmējama vairākkārtēja veiksmīga dalība Langolenas (Llangollen) folkloras festivālā Velsā. Nozīmīgs “Saktai” ir 1959. gads, kad par deju kopas goda prezidenti kļūst sūtņa Kārļa Zariņa dzīvesbiedre Henrieta Zariņa. 1974. gadā, atzīmējot “Saktas” 25 gadu jubileju, saskaitīts, ka kopa sniegusi priekšnesumus vairāk kā 400 reižu un apmācījusi 140 dejotājus. “Sakta” piedalījusies visos Anglijas un Eiropas latviešu dziesmu svētkos.

Sienāzītis ‒ Birmingemas tautas deju kopa, vadītāja Zenta Blezūra.

Sprīdītis ‒ Halifaksas jauniešu deju kopa, tā darbojās apmēram desmit gadus 70.‒80. gados (vadītāja Austra Račicka).

Tautas deju kopas pēc 1991. gada

21. gadsimtā tautas deju kopu darbība ir aktivizējusies. Joprojām darbojas deju kopas Londona dejo (vad. Ilze Aizsilniece) un Kamoliņš Līdsā (vad. Māris Pūlis).

No jauna izveidojušās deju kopas Jautrais pāris Londonā (vad. Anna Auziņa) un Salinieki Londonā (bij. vad. Kaspars Frīdmanis, tagad Aldis Salms).

Jauna kopa izveidojusies Korbijā, un, sekojot tradīcijai, pieņēmusi nosaukumu Pērkonītis (vad. Zane Jansone).

Citas jaunas tautas deju kopas

Austras koks Derbijā (vad. Egija & Arsens Zvaigznes).

Četri vēji Aberdīnā (vad. Gunta Lielmane).

Edinburgas TDK (vad. Astra Plēpe-Bunga).

Jumis Mansfīldā (vad. Aija Leonoviča).

Lesteras TDK (vad. Vineta Bauze).

Rakstā Pīterboro (vad. Inese Asermane).

Sakta Birminghamā (dib. 2016. g., vad. Lita Mackeviča).

Straumēni Straumēnos (vad. Viesturs Bērziņš).

Zīlaine Pīterboro (vad. Evija Vilcāne).