1949. gada rudenī Latvijas sūtnis Kārlis Zariņš, uzrunājot Daugavas Vanagu fonda (DVF) valdi, aicināja nodaļās veidot bibliotēku tīklu un kā pamatu dāvināja 150 grāmatas. 1950. gada 25. februārī darbu sāka DVF Centrālā bibliotēka Londonā. Drīz vien visās lielākajās DVF nodaļās, vismaz tajās, kas iegādājās savus namīpašumus, izveidojās bibliotēkas ar vērā ņemamiem grāmatu krājumiem.

1984. gadā Inese Auziņa-Smita ar Maritas Grunts, Rūtas Teteres un Ērikas Mellakaulas palīdzību sāka veidot visu šo latviešu bibliotēku kopkatalogu. Lielu atbalstu sniedza DVF un Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL). Līdztekus šim darbam 1984. gadā I. Auziņas-Smitas vadībā un ar DVF atbalstu Straumēnos sāka veidot Latviešu kultūras vērtību dokumentācijas krātuvi (LKVK). 1989. gadā kopkataloga izveide bija pabeigta, turpmāk vajadzēja piereģistrēt tikai jaunienākušo literatūru. 1990. gadā Anglijas DVF nodaļās darbojās gandrīz 20 latviešu bibliotēkas: Londonā, Straumēnos, Līdsā, Korbijā, Bradfordā, Volverhamptonā, Boltonā, Donkasterā, Koventrijas “Mūsmājās”, Halifaksā, Hadersfīldas “Pajumtē”, Birminghamā, Notinghamā, Mansfīldā, Karlailā, Līdsā, Svonsijā; bibliotēkas bija arī Latviešu mājā Almelijā, Rofantā, Londonas un Notinghamas latviešu skolā, jāatzīmē arī Londonas bibliogrāfiskā bibliotēka un DVF LKVK. Kopkatalogā bija iekļauti 8400 nosaukumi, kopējais sējumu skaits – 26 452.

Līdz ar Trešo Atmodu sākās veiksmīga sadarbība, regulāra grāmatu un personisko kontaktu apmaiņa ar Latvijas bibliotēkām un bibliotekāriem. 1994. gadā aizsākās sadarbība ar Misiņa bibliotēku, vēlāk arī ar citām organizācijām, piesūtot trimdā izdotos latviešu rakstnieku darbus un citus materiālus. Grāmatu saiņu sūtīšanā uz Latviju sākotnēji vairākus gadus palīdzību sniedza Oskars Lūsis, bet pēc viņa vairāk nekā 25 gadus – Jānis Tauriņš, kurš 2015. gadā gadu nastas un veselības dēļ no šī pienākuma atteicās. Viņš aizgāja mūžībā 2016. gada 19. novembrī 99 gadu vecumā.

Samazinoties trimdas latviešu skaitam, gadsimtu mijā un turpmākajos gados likvidējās vairākas DVF nodaļas un namīpašumi tika pārdoti. Likvidēto nodaļu bibliotēku grāmatu krājumi nonāca LKVK Straumēnos, un dubletus LKVK sūtīja uz bibliotēkām Latvijā. Kopš 2000. gada LKVK komplektē arī sarīkojumu programmas un brošūras, jo šie sīkiespieddarbi ir vērtīgs materiāls latviešu sabiedriskās dzīves atspoguļojumam un palīdz dokumentēt vēsturi. Aicinājums sūtīt šādus materiālus uz Straumēniem guva lielu atsaucību. Kārtot šos materiālus palīdzēja Ērika Mellakaula.

2007. gada vasarā LKVK divas nedēļas strādāja trīs bibliotekāres no Latvijas un palīdzēja kārtot LNPL archīvu. Turpmāk ik gadu dažas Latvijas bibliotekāres ieradās palīgos Straumēnos krātuves materiālu apstrādē. 2010. gadā sīkiespieddarbu krājums bija sasniedzis ap 3000 eksemplāru, tāpēc tika izveidots jauns projekts “Lielbritānijas latviešu sarīkojumu programmu datu bāze un tīmekļa vietne” ar PBLA Kultūras fonda un Latviešu izglītības fonda Lielbritānijā (LifL) atbalstu. Turklāt šis krājums nepārtraukti tiek papildināts. Tagad šie materiāli ir pārvesti uz Rīgu, kur tos sakārto un apraksta.

Atspoguļojot arvien pieaugošo nozīmi, kāda ir Lielbritānijas trimdas archīvu nodošanai glabāšanai krātuvē, to 2010. gadā pārdēvēja par Latviešu dokumentācijas centru un archīvu (LDCA). 2016. gadā ar PBLA un LNPL materiālu atbalstu partnerībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu uzsākts jauns projekts – “LNPL archīva digitalizācija”. LDCA materiālu kārtošanā īpaši palīdzējušas Latvijas bibliotekāres Eva Auseja, Silva Suhaņenkova, Aija Putniņa un Vita Juraga.

2020. gadā pilnvērtīgi darbojas vairs tikai LDCA un Londonas latviešu bibliotēka. Daļu Straumēnu bibliotēkas grāmatu izmanto Straumēnu latviešu skoliņas audzēkņi un viņu vecāki. Daļēji vēl iespējams izmantot DVF Bradfordas nodaļas bibliotēkas grāmatas.