Latviešu bēgļi pēc ierašanās Lielbritānijā sāka ātri un mērķtiecīgi organizēt savu sabiedrisko dzīvi. 1947. gadā nodibināja Daugavas Vanagu fondu (DVF), kam drīz vien izveidojās ļoti daudz nodaļu. 1950. gada 18. novembrī nodibināja Latviešu nacionālo padomi Lielbritānijā (LNPL). Tā kā daudzās latviešu ģimenēs bija skolas vecuma bērni, cita pēc citas radās latviešu sestdienas vai svētdienas skolas. Pirmās skolas nodibināja jau 1948.‒1949. gadā ģimeņu nometnēs Alseidžerā, Hallā, Vestvelsā, Londonā, vēlāk arī citos lielākajos latviešu centros. Par šīm skolām rūpējās vecāki un latviešu organizācijas – DVF nodaļas un vanadžu kopas, kā arī Latvijas ev. lut. baznīca Lielbritānijā.
1951. gadā koordinējošo un uzraudzības lomu izglītības jautājumos uzņēmās LNPL. Tās uzdevums bija apzināt, rosināt, saskaņot un veicināt latviešu skolu darbību, uzturēt kontaktus ar skolas vadību un darbiniekiem, kā arī ar skolu lietu kārtotājiem citās zemēs. Šo “skolu uzdevums un mērķis ir iemācīt bērnus latviešu valodā pareizi runāt un rakstīt, gūt pamatzināšanas par Latvijas zemi un tautu, zināt nepieciešamo par izcilākajiem latviešu rakstniekiem un valsts vīriem, kā arī iepazīties ar tautas dziesmām, tautas dejām un rotaļām” – šādi latviešu skolu nepieciešamību formulēja LNPL Izglītības nozares vadītājs Alfreds Grigulis. Vienlaikus šīs skolas bija nozīmīgs instruments cīņā pret asimilāciju.
Sākuma gados latviešu skolās darbojās skolotāji, kas bija izglītojušies vēl Latvijā un mācīja pēc Latvijas tautskolu programmām. Taču trimdas apstākļos, kur mācības varēja noturēt vien 3‒4 stundas sestdienā vai svētdienā, tās īstenot nebija reāli. Trūka arī mācību līdzekļi. Turklāt bērnu vecākiem tad vēl nebija automašīnu, un lielās izkliedētības dēļ nokļūšana uz nodarbībām bija apgrūtināta. Tāpēc daudzas skoliņas darbību izbeidza. Dažas skolas darbu beidza, jo aptrūkās skolnieku – bija sākusies latviešu izceļošana uz citām mītnes zemēm. Bradfordā Paulīne Asmane izveidoja tālmācības skolu: viņa izsūtīja mācību materiālus pa visu Angliju, izpildītos mājas darbus skolēni nosūtīja skolotājai, viņa tos izlaboja un sūtīja skolēniem atpakaļ. LNPL atbalstīja P. Asmani ar līdzekļiem rakstāmmašīnas iegādei. 1950. gada 19. februārī pēc LBL ierosmes Londonā nodibināja Tautas augstskolu, lai dotu latviešu jauniešiem iespēju papildināt vispārējo izglītību. Šai nolūkā tika organizēti dažādi kursi un lekciju cikli.
Bija daudz diskusiju par mācību satura pielāgošanu trimdas apstākļiem, līdz 1957. gadā tika pieņemts Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra sagatavotais dokuments “Noteikumi par latviešu skolām trimdā, vispārīgie noteikumi, mācību programmas”. Bija paredzēti šādi mācību priekšmeti: latviešu valoda, Latvijas ģeogrāfija un vēsture, dzimtenes mācība, ticības mācība, dziedāšana, tautas dziesmas, dejas un rotaļas. Vairākās skolās izveidojās tautas deju kopas un kori. Tie nereti uzstājās vietējās sabiedrības svinamo dienu sarīkojumos. Svētku viesi varēja pārliecināties, ka ir vērts ziedot un atbalstīt latviešu skolas.
Sākuma gados bērnu latviešu valodas zināšanas vēl bija labas, jo tā bija viņu ģimenes valoda. Gadiem ejot, situācija mainījās. Bērniem vieglāk bija lietot angļu valodu. 1959. gadā Jānis Andrups ierosināja latviešu valodu mācīt kā svešvalodu, skolotājiem nācās bērniem skaidrot daudzus mācību grāmatās sastopamos nesaprotamos un svešos vārdus. LNPL Izglītības nozare sastādīja un izplatīja sarakstu ar grāmatām, kas būtu piemērotas darbam ar skolēniem. Lai pilnveidotu skolu darbību, LNPL Izglītības nozare regulāri organizēja skolotāju sanāksmes un seminārus, kur pārrunāja kopīgās problēmas, apsprieda jaunas idejas, popularizēja jaunākās atziņas un metodes valodas mācīšanā, muzikālajā audzināšanā.
Liela nozīme bērnu un jauniešu latviskajā audzināšanā bija vasaras nometnēm. Sākuma gados tās sauca par kolonijām. Nometņu idejas pamatā bija latviešu bērnu pulcēšana angļu skolu brīvlaikā, lai nodrošinātu viņiem veselīgu atpūtu lauku apstākļos latviskā vidē, veicinātu iepazīšanos, draudzēšanos un ļautu izjust piederību savai tautai. Tām bija nozīme arī bērnu fiziskā audzināšanā. Lielākās vasaras nometnes rīkoja Latviešu mājā Almelijā, Rofantas un Hotorpas muižās. Liela nozīme latviskās audzināšanas stimulēšanai bija LNPL rīkotajām bērnu un jauniešu darbu sacensībām. Tās rosināja viņus meklēt ziņas individuāli, padziļināt zināšanas par Latviju, latviešu valodu, kultūru, personībām. Labāko darbu autorus apbalvoja valsts svētku sarīkojumos. Pirmo reizi šādas sacensības bija organizētas 1952. gadā. LNPL regulāri rīkoja arī latviešu valodas un literatūras kursus un seminārus jauniešiem, kas bija beiguši latviešu skolu.
80. gadu sākumā radās doma paplašināt nometņu dalībnieku skaitu, pieaicinot bērnu ģimenes locekļus – vecākus un vecvecākus. Pirmā 3x3 nometne notika 1983. gadā Almelijā, pēdējā nometne tur tika sarīkota 1997. gadā, jo māju pārdeva. Turpmāk līdz pat 2003. gadam 3x3 nometnes latviski runājošiem bērniem rīkoja Straumēnos ‒ DVF lauku īpašumā. Divas reizes 3x3 nometnes tika rīkotas bērniem no jauktām ģimenēm ar vājām latviešu valodas zināšanām. Līdztekus regulāram skolas darbam un vasaras nometnēm tika rīkoti plašāki sarīkojumi – bērnu svētki vai bērnu dienas latviskās audzināšanas popularizēšanai. Tajos parasti bija liels dalībnieku skaits un nodarbības organizētas tā, lai varētu piedalīties arī pirmsskolas bērni. Bērnu dienas no 1992. gada līdz 2003. gadam rīkoja Straumēnos, tad sekoja 8 gadu pārtraukums. 2012. gadā izskanēja priekšlikums šo tradīciju atjaunot, un LNPL Izglītības nozares vadītājs Māris Pūlis Koventrijas Mūsmājās sarīkoja festivālu “Puķu bērni”. Šajā sarīkojumā piedalījās 35 bērni, bet jau nākamajā gadā ieradās 112 bērni no 11 skolām kopā ar 120 skolotājiem un vecākiem.
Trimdas latviešu nedēļas nogaļu skolas Lielbritānijā (1949–1991)
|
Skolas vieta |
Sāk darbību |
Beidz darbību |
Darbības gadi |
|
Ģimeņu nometne |
|||
|
Alseidžera (Alsager) |
1949 |
1952 |
3 |
|
Halla (Hull) |
1948 |
1950 |
2 |
|
Vestvelsa (West Wells) |
1949 |
1955 |
6 |
|
Pilsēta |
|||
|
Londona (London) |
1949 |
1991 + |
[42] |
|
Bradforda * (Bradford) |
1949 |
1978 |
29 |
|
Ņūporta (Newport, Wales) |
1951 ? |
1954 ? |
3 ? |
|
Stoukontrenta (Stoke-on-Trent) |
1951 ? |
1951 |
3 |
|
Korbija (Corby) |
1951 |
1978 |
27 |
|
Koventrija (Coventry) |
1951 |
1969 |
19 |
|
Lestera ** (Leicester) |
1953, 1958 |
1954, 1976 |
1, 18 |
|
Līdsa *** (Leeds) |
1957 |
1991 + |
[34] |
|
Notinghama *** (Nottingham) |
1952 |
1991 + |
[39] |
|
Vansforda (Wansford) |
1953 |
1953 |
1 |
|
Boltona (Bolton) |
1953 ? |
1961 |
8 |
|
Mančestera**** (Manchester) |
1955 |
1964 |
9 |
|
Birminghama (Birmingham) |
1956 |
1963 |
7 |
|
Mansfīlda (Mansfield) |
? |
1967 |
|
|
Bristola***** (Bristol) |
1956 |
1957 |
1 |
|
Volverhamptona (Wolverhampton) |
1955 |
1962 |
7 |
|
Boltona (Bolton) |
1960 |
1960 |
1 |
|
Stokporta (Stockport) |
1961 |
1964 |
3 |
|
Bedforda (Bedford) |
1961 |
1964 |
3 |
|
Daugavas mazpulku skola (Londona) |
1961 |
1976 |
15 |
|
Ročdeila (Rochdale) |
1961 |
1964 |
3 |
|
Slaua (Slough) |
1962 |
1966 |
4 |
|
Halifaksa (Halifax) |
1967 |
1968 |
1 |
|
Karlaila (Carlisle) |
1968 ? |
1971 |
3 |
* Bradfordā bija arī neklātienes skola (saukta arī mājas skola un korespondences skola) (1950–1959);
to ar 1952. g. paplašināja visas Lielbritānijas mērogā.
** Lesterā bija arī Lesteras vikariskās draudzes skola un Lesteras DVF svētdienas skola (1950–1959);
1991. g. nodibināja papildskolu, ko pārdēvēja par Lesteras bērnu grupu.
*** Līdsas un Notinghamas papildskola, kā arī dažas citas, darbojās ar pārtraukumiem.
**** Ar pārtraukumiem.
***** Aprakstīta kā "bērnu sanāksmes”.
+ 2020. gadā joprojām darbojas 1949. gadā dibinātā Londonas latviešu skola. 1952. gadā dibinātā Notinghamas skola darbojās līdz 2005. gadam (pēc 53 m. g.), 1957. gadā dibinātā Līdsas skola darbību beidza 2001. gadā (pēc 44 m. g.).
1991. gadā beidzās pēckara politiskā trimda. 21. gadsimtā Apvienotajā Karalistē ir radusies jauna “trimda” ar to pašu rūpi – uzturēt latviešu valodu un saliedēt tautiešus svešumā. Atkal aktuāls kļuvis latviešu skolu jautājums. Pirmā jaunā skola ‒ Mansfīldas bērnu un jauniešu studija “Varavīksne” ‒ sāka darboties 2007. gadā. 2020 gadā Lielbritānijā darbojas 23 latviešu skolas un vēl trīs Ziemeļīrijā. 2011. gadā Māris Pūlis atsāka rīkot regulāras skolotāju sanāksmes. Skoliņas labi sadarbojas savā starpā, daloties ar pieredzi un labo praksi. Izveidota laba sadarbība ar Latviešu valodas aģentūru Latvijā, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju. Atkal tiek rīkotas 3x3 nometnes (saieti), arī latviski nerunājošiem bērniem no jaukto laulību ģimenēm.
Latviešu skoliņas Apvienotajā karalistē
|
Skolas vieta |
AK apgabals |
Nosaukums |
Darbības gadi |
|
Aberdīna (Aberdeen) |
North East Scotland |
Diasporas skoliņa bērniem Aberdīnā “Dzintara akadēmija” |
2019 – |
|
Aberdīna |
North East Scotland |
"Bitītes Akadēmija" |
2018 – 2018 |
|
Aberdīna |
NorthEast Scotland |
Aberdīnas latviešu diasporas skolā |
2019 – |
|
Armā, Ziemeļīrija (Armagh, N. Ireland) |
Northern Ireland |
Latviešu skoliņa |
2019 – |
|
Birminghama (Birmingham) |
|
Bērnu rīti "Saktiņa" |
2017 – |
|
Bognorrīdžisa (Bognor Regis) |
West Sussex |
Latviešu skola Bognor Regis “Zinību sala” |
2013 – 2018 |
|
Bostona (Boston) |
Lincolnshire |
Bostonas skoliņa „Latvijas ozoli un liepas” |
2011 – 2013 |
|
Bradforda (Bradford) |
West Yorkshire |
Bradfordas latviešu nedēļas nogales skola “Saulespuķe” |
2010 – |
|
Bristole 1 (Bristol) |
South West England |
Skoliņa "Sauleszaķi" |
2013 – 2016 |
|
Bristole 2 (Bristol |
South West England |
"Burtiņskola" Bristolē |
2012 – 2016 |
|
Burtona (Burton-on-Trent) |
Staffordshire |
Burtonas latviešu skola "Sprīdītis" |
2012 – |
|
Derbija (Derby) |
Derbyshire |
Izglītojošas un radošas nodarbības bērniem Derbijā |
2019 – |
|
Edinburga (Edinburgh) |
Scotland |
"Pūcītes Skola" Edinburgā |
2018 – |
|
Edinburga (Edinburgh) |
Scotland |
Latviešu skoliņa Edinburgā "Bitītes" |
2012 – |
|
Gērnsija (Guernsey) |
|
"Cielaviņa" |
2014 – 2018 ; 2015 – 2019 |
|
Gūla (Goole) |
East Riding of Yorkshire |
Latviešu skoliņa "Kapēcītis"
|
2019? – |
|
Invernesa (Inverness |
North East Scotland |
Latviešu skoliņa Invernesā |
[ – 2014] |
|
Kanterburija (Canterbury) |
Kent |
Kentas grāfistes latviešu skola "Garā pupa” |
2012 – |
|
Korbija (Corby) |
Northamptonshire |
“Dzintari” |
2014 – 2018 |
|
Lestera (Leicester) |
Leicestershire |
Lesteras latviešu skola "Kabata" |
[ – 2015] |
|
Lestera (Leicester) |
Leicestershire |
Lesteras latviešu skola |
2015 – |
|
Līdsa (Leeds) |
|
Līdsas Latviešu centra skoliņa “Pūcīte” |
2013 – [2017] |
|
Līdsa (Leeds) |
|
2017 – |
|
|
Londona (London) |
|
Londonas latviešu skola |
1949 – |
|
Mančestera (Manchester) |
|
Latviešu Mančesteras skoliņa “Ezītis” |
2011 – 2016 |
|
Mansfīlda (Mansfield) |
Nottinghamshire |
Mansfīldas bērnu un jauniešu studija “Varavīksne |
2006 – |
|
Northamptona (Northampton) |
Northamptonshire |
Latviešu papildskola Northamptonā “Sprīdītis” |
2013 – |
|
Ņūrija (Ziemeļīrija) |
Northern Ireland |
Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skola „Zīļuks” |
2014 – |
|
Pīterboro (Peterborough) |
Cambridgeshire |
Pīterboro latviešu skoliņa „Pūcītes Akadēmija” |
2012 – |
|
Portadauna (Portadown) |
Northern Ireland |
Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skola "Zīļuks” |
2014 – |
|
Ragbija (Rugby) |
Leicestershire |
Latviešu skola "Zalktēns" |
[2017] – 2019 |
|
Skelmersdeila (Skelmersdale) |
West Lancashire |
Skelmersdeilas latviešu nedēļas nogales skola "Jūras Kaķi”
|
2013 – |
|
Sautporta (Southport) |
Merseyside |
Latviešu skoliņa "Gliemezītis" |
2014 – |
|
Spaldinga (Spalding) |
Lincolnshire |
Latviešu skoliņa Spaldingā
|
2011 – 2013 |
|
Straumēni (Catthorpe Manor) |
Leicestershire |
Latviešu sestdienas skoliņa “Straumēni” |
2016 – |
|
Svonsija (Swansea |
Wales |
Svonsijas latviešu nedēļas nogales skoliņa |
[2005 – 2007] |
|
Velingboro (Wellingborough) |
Nothamptonshire |
Latviešu skoliņa ''Bitītes'' |
2012 – |
|
Volverhamptona (Wolverhampton) |
West Midlands |
Nedēļas nogales skola “Burtnieki" |
2017 – |
Dzidras Purmales stāsts par LNPL Izglītības nozari un tās aktivitātēm. 2004. gada 23. aprīlis.
Jāņa Andrupa referāts jaunatnei par latviešu kultūras saknēm. Fragments. 1962. gada 25. maijs.