Pirmo Latvijas ev. lut. draudzi Londonā nodibināja mācītājs Roberts Slokenbergs 1945. gadā pie Latvijas sūtniecības. Draudzes locekļi bija latviešu jūrnieki, sūtniecības darbinieki, žurnālisti un citi Latvijas pilsoņi, kas Otrā pasaules kara laikā bija palikuši Anglijā. Kad britu zemē masveidā sāka ierasties latviešu bēgļi no Vācijas, darba nometnēs sāka dibināt draudzes. Liela loma bija archibīskapa Teodora Grīnberga vizitācijai 1949. gadā. 1948.‒1950. gadā dibinātas Miera, Vidusanglijas, Austrumanglijas, Dienvidrietumanglijas, Mančesteras, Jorkas-Ņūkāslas (York-Newcastle), Līdsas, Skotijas draudzes. Draudzi veidoja vairāku kopu apvienība, jo tolaik latvieši dzīvoja pārsvarā izkliedēti atsevišķos hosteļos un darba nometnēs. Nozīmīga loma latviešu reliģiskās dzīves organizēšanā bija prāvestam Edgaram Bergam.

Latvijas ev. lut. baznīcas Lielbritānijā iekārtas un darbības noteikumus pieņēma sinodē 1951. gada 2.‒3. jūnijā. Turpmāk sinodes notika regulāri ik gadu, tajās tika izlemti latviešu ev. lut. baznīcas darbībai un draudžu dzīvei būtiski jautājumi. 1953. gadā pēc sūtņa Kārļa Zariņa ierosmes izdeva Jaunās Derības pārlabotu izdevumu, ko bija rediģējis prāvests Bertrams Fedders.

70. gados reliģiskajā dzīvē bija vērojama stagnācija. Tas izskaidrojams ar draudžu locekļu novecošanu un locekļu skaita samazināšanos, kā arī ar vispārējām sekularizācijas tendencēm Eiropā. Nozīmīgs notikums bija abu Londonas draudžu apvienošanās 1990. gadā. Pēc neatkarības atjaunošanas dzimtenē nostiprinājās kontakti ar baznīcu Latvijā. Ienāca jauna garīdznieku paaudze, tostarp sievietes, kas nevarēja saņemt ordināciju Latvijā. Pārmaiņas, ko reliģisko kopienu dzīvē radīja Latvijas iestāšanās ES un sekojošā emigrācija uz Lielbritāniju, bija ievērojamas: esošajās draudzēs ienāca jauni locekļi, veidojās jaunas kopas. Latviešu reliģiskā dzīve kļuva dinamiskāka un daudzveidīgāka.

Trimdas sākuma gados dibinātās Latvijas ev. lut. draudzes Lielbritānijā:

Londonas draudze. Dib. 1945. gadā. Māc. R. Slokenbergs, J. Gailis (1957‒1964), J. Sapiets (1964‒1983).

Londonas Miera draudze. Dib. 1948. gadā. Prāv. E. Bergs, R. Mužiks. Pievienojās Dienvidanglijas draudze. Dievkalpojumi Trīsvienības baznīcā, Sv. Annas un Sv, Agneses baznīcā notika līdz 2013. gada 14. aprīlim, pēc tam Zviedru baznīcā.

Austrumanglijas draudze. Dib. 1948. gadā. Māc. E. Dzenītis u. c. Kopas Korbijā (draudzes centrs), Mansfīldā, Derbijā, Bedfordā, Notinghamā. Draudzes nama celtniecība.

Vidusanglijas draudze. Dib. 1948. gadā. Māc. E. Sarkanbārdis, J. Jurģis (no 1959. g.). Centrs Lesterā. Kopas Birminghamā, Glosterā, Koventrijā, Lemingtonā, Straumēnos, Volverhamptonā.

Ziemeļanglijas (Bradfordas) draudze. Izveidojās no Jorkas un Bradfordas kopām. Centrs Bradfordā (draudzes nama iegāde 1951. gadā). Māc. R. Āboliņš (1947‒1955), R. Mužiks (1956), E. Sarkanbārdis (1957‒1973), A. Putce

Līdsas draudze. Dib. 1949. gadā. Māc. E. Bergmanis, A. Putce no 1979. gada.

Mančesteras draudze. Dib. 1948. gadā. Māc. P. Namgauds, K. Zuika (1960‒1965), A. Putce (1965‒1979).

Skotijas draudze. Dib. 1948. gadā , pievienojas Kārlailas un Ņūkāslas kopas. Māc. P. Namgauds, J. Sapiets, R. Āboliņš. Darbību beigusi 2007. gada 15. aprīlī.

2020. gadā joprojām darbojas Apvienotā Londonas latviešu un Miera draudze, Austrumanglijas draudze ar kopām Derbijā, Notinghamā, Pīterboro, Korbijā; Mančesteras draudze, Rietumanglijas-Velsas draudze ar kopām Bristolē un Svonsijā, Vidusanglijas draudze ar kopām Birminghamā, Lesterā, Straumēnos un Koventrijā; Bradfordas draudze.

Katoļi

1948. gada 14. martā Lesterā notika latviešu katoļu sanāksme, sākās latviešu katoļu kopu veidošanās. 1948. gada 23. oktobrī nodibināta Latviešu katoļu biedrība Lielbritānijā, kā arī latviešu katoļu studentu biedrība “Dzintars”. Katoļu reliģiskās dzīves organizēšanā liela loma bija māc. P. Cirsim un J. Savickim, kā arī bīskapa Boļeslava Sloskāna vizitācijām 1950. un 1955. gadā. Izveidojās katoļu kopas Londonā, Korbijā, Bradfordā, Notinghamā, Lesterā.

Pareizticīgie

Ar virspriestera A. Grāmatiņa ierašanos Londonā sākās pareizticīgo latviešu apzināšana. Izveidojās 4 draudzes – Koventrijā, Mančesterā, Bradfordā, Londonā. Pēc A. Grāmatiņa nāves iesākto darbu turpināja priesteris A. Černejs.

Latvijas ev. lut. baznīcas Lielbritānijā mācītāji:

Latviešu katoļu priesteri Lielbritānijā

Pēteris Cirsis, prāvests, 14.11.1915. Bebrenes pag. ‒ 25.12.1998. Notinghamā. Studējis teoloģiju Austrijā. Īsi pirms Otrā pasaules kara ierodas Anglijā, turpina studijas un 1942. gadā Vestminsteras katedrālē saņem svētās priesterības sakramentu. Paralēli priestera darbam ir skolotājs, rediģē katoļu žurnālu “Gaisma”, vairāku grāmatu autors.

Jāzeps Savickis, prāvests, 14.01.1913. Daugavpils apr. ‒ 04.12.1989. Lesterā. LU studējis teoloģiju, 1937. gadā iesvētīts par priesteri. Anglijā ierodas 1947. gada 21. jūlijā, sāk katoļu apzināšanu un kopu organizēšanu. 1948. gadā bijis iniciators Latviešu katoļu biedrības Lielbritānijā dibināšanai un tās vadītājs. 14 gadus ir LNPL loceklis.

Latviešu pareizticīgo priesteri Lielbritānijā

Aleksandrs Černejs, protopresbiters, 12.09.1914. Silenē ‒ 16.04.2008. Londonā. Latvijas pareizticīgās baznīcas prāvests, Konstantinopoles oikumēniskā troņa protopresbiters.

Antonijs Grāmatiņš, pulkvežleitnants, prāvests, 21.04.1891. Beļavas pag. ‒16.07.1969. Londonā. Pēc Brīvības cīņām Kalpaka bataljonā paralēli darbam Latvijas armijas izveidē pievēršas darbam baznīcā. Trimdā Vācijā ordinē par priesteri, tad pārceļas uz Angliju. Organizē latviešu pareizticīgo kopas. 10 gadus LNPL loceklis, ilggadējs LBL valdes loceklis, “Londonas Avīzes” līdzstrādnieks.