Katalogs “Pasaules latviešu dokumenti Latvijā”

Latvijas Mākslas akadēmija

(Latvijas Mākslas akadēmija)

GRĀMATU FONDS
Kopējais trimdas arhīvu materiālu daudzums Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā šobrīd veido vairākus tūkstošus glabāšanas vienību.
LMA Informācijas centra Grāmatu fondā glabājas: uzziņu krājumi, specializēti pētījumi, monogrāfijas, t.sk. daudz vērtīgu un unikālu izdevumu, taču lielākā daļa no tiem pašlaik atrodami arī vairumā publisko bibliotēku.
"Trimdas arhīvi atgriežas: Uzziņu krājums". Rīga: Latvijas Valsts arhīvs, 1996.

KATALOGU FONDS
Kopējais trimdas arhīvu materiālu daudzums Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā šobrīd veido vairākus tūkstošus glabāšanas vienību.
Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra Katalogu fonds veidots ar sevišķu uzmanību, jo tieši katalogi dod vispilnīgāko informāciju par trimdas mākslas dzīves aktivitātēm, konkrētu mākslinieku radošā darba dokumentējumu. Šajā fondā īpaši būtu izceļami retumi, kas nākuši no trimdas mākslinieku personīgajiem arhīviem un saistīti ar tā saukto nometņu posmu (1944–1950), radot priekšstatu par trimdas aktivitātēm šī laika nozīmīgos latviešu mākslas centros – Lībekā, Vircburgā. Eslingenē u.c. Pietiekami pārskatāma kultūras aina veidojas arī tajā katalogu fondu sadaļā, kas glabā Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda, Dziesmu svētku, mākslinieku apvienību kopīgo izstāžu katalogus, kuros būtiskas ir ne tikai uzziņas un mākslas darbu fiksējumi, bet arī ilustratīvais materiāls. Un, protams, personālizstāžu katalogi, kas gan nav tik lielā skaitā, kā varētu vēlēties.
"Trimdas arhīvi atgriežas: Uzziņu krājums". Rīga: Latvijas Valsts arhīvs, 1996.

PERSONĀLIJU FONDS
Kopējais trimdas arhīvu materiālu daudzums Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā šobrīd veido vairākus tūkstošus glabāšanas vienību.
LMA Informācijas centra Personāliju fondā glabājas lielākā daļa trimdas materiālu, jo iegūtie arhīvi neliek dalīti, bet tiek uzglabāti kā konstantas vienības. Pateicoties mākslas zinātāju Eleonoras Šturmas un Arnolda Sildega, kā arī Intas Purvas un daudzu citu atbalstītāju aktivitātēm trimdā, Informācijas centrs guvis latviešu mākslas vēsturei nozīmīgus materiālus – dokumentus, vēstules, fotogrāfijas, darbu reprodukcijas par trimdas mākslinieku dzīvi un daiļradi. Plašākie materiālu kopojumi saistīti ar tādiem mākslinieku vārdiem kā Voldemārs Avens, Jānis Cīrulis, Konstantīns Černoks, Ēvalds Dajevskis, Anna Dārziņa, Verners Dukurs, Eduards Dzenis, Ēriks Dzenis, Jānis Gailis, Egīls Hermanovskis, Alīda Kalmīte, Jānis Kalmīte, Mārtiņš Krūmiņš, Arturs Langmanis, Leonīds Linauts, Laimonis Mieriņš, Kārlis Neilis, Arnolds Nulītis, Teodors Puciriuss, Pauls Puzinas, Jānis Šiliņš, Oskars Skušķis, Juris Soikans, Ilgvars Šteins, Jānis Šternbergs, Marks Švēde, Erasts Šveics, Imants Tillers, Jānis Zusters, Jānis Tīdemanis, Lelde Vinters-Ore, Rūdolfs Vītols, Jānis Zuntaks, Reinis un daudzi citi. Personālijās atrodamas ziņas un norādes ne tikai par minētajiem māksliniekiem, bet arī par viņu radiniekiem, draugiem, kolēģiem.
"Trimdas arhīvi atgriežas: Uzziņu krājums". Rīga: Latvijas Valsts arhīvs, 1996.

SLĪDĪŠU FONDS
Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra Slīdīšu fonds uzskatāms par vienu no plašākajām kolekcijām Latvijā (ap 1000 vienību), kurā koncentrējas gan atsevišķu mākslinieku dažādu posmu darbi, gan kopumā saglabātas konkrētu izstāžu ekspozīcijas. Fondā glabājas slīdītes, kurās fiksēti trimdā tapušie darbi.
Fonds veidojies ne tikai no atsevišķiem dāvinājumiem, bet arī pateicoties ļoti aktīvai un mērķtiecīgai gleznotāja Ērika Dzeņa (Kanāda) darbībai. Viņa regulārie sūtījumi ar mākslinieku apvienības "Latvis" visu izstāžu darbības fiksējumiem veido ievērojamu daļu no slīdīšu kolekcijas.
"Trimdas arhīvi atgriežas: Uzziņu krājums". Rīga: Latvijas Valsts arhīvs, 1996.

Uz lapas sākumu