Ievads
Latvijas Nacionālajā arhīvā glabājas vērā ņemams dokumentu kopums, kas saistīts ar Brīvības pieminekli. Šajā krājumā atrodami dažādu veidu dokumenti, to skaitā arī rasējumi, zīmējumi, fotogrāfijas, kinofilmas, kinohronikas, kas liecina par pieminekļa tapšanu, sākot ar metu konkursiem, projekta izstrādi, celtniecību, svinīgo atklāšanas ceremoniju 1935.gada 18.novembrī. Daudzi dokumenti liecina un stāsta jau par notikumiem, kuri risinājās pie Brīvības pieminekļa pēc tā atklāšanas, laika posmā no 1935. līdz 2015.gadam.

Virtuālā izstāde galvenokārt vērš uzmanību uz procesu - pieminekļa veidošanas ideja, konkurss, projektu varianti, tēlu nosaukumu maiņa, mērķtiecīga un plānveidīga būvniecības darbu organizēšana, pārdomāta sabiedrības informēšana, ziedojumu vākšana, pulcēšanās un nepieciešamība būt šajā vietā gan brīvā, gan okupētā Latvijā.

Brīvības pieminekļa tapšanā nozīmīga vieta ierādāma tautas brīvprātīgajiem ziedojumiem, kurus sāka vākt 1928.gadā. 1932.gada nogalē bija saziedoti 438 206,06 Ls, bet 1935.gadā vairāk nekā 1 200 000 Ls. Ziedojumu kopējā summa bija ap 3 000 000 Ls.

20.gs. 40. un 50.gados Brīvības piemineklis vairākkārt bija kritiska jautājuma skarts. Piemineklim palikt vai to nojaukt? Laika gaitā vairākkārt ir pārbaudīts Brīvības pieminekļa fiziskais stāvoklis un notikušas divas restaurācijas, 1980.-1981.gadā atjaunoja zvaigžņu zeltījumu, kas bija samērā drosmīgs pasākums padomju varas apstākļos. Otrā restaurācija jau notika neatkarīgās Latvijas laikā 1998-2001 un bija daudz pamatīgāka, ar vietējo un pieaicināto speciālistu iepriekšējas izpētes palīdzību. Rīgas 800 gadu jubileju Brīvības piemineklis sagaidīja atjaunots un cēls.

Ar virtuālās izstādes starpniecību darba grupa vēlētos ierosināt profesionāļus un topošos pētniekus meklēt jaunus kontekstus un skatījumus uz it kā pašsaprotamiem un zināmiem notikumiem Latvijas vēstures telpā.