Personu lietu dokumenti, kas kārtoti jau specnometinājumā, rāda izsūtīto iedzīvotāju tiesisko stāvokli Amūras, Omskas un Tomskas apgabalos, kur Latvijas iedzīvotāji tika nometināti no 1949. gada aprīļa līdz 50. gadu vidum vai pat 60. gadu sākumam.

Izsūtītajiem bija jāstājas uzskaitē un katru mēnesi jāreģistrējas speciāli izveidotās komandantūrās. Visiem darba spējīgajiem cilvēkiem bija “jānodarbojas ar sabiedriski derīgu darbu”, viņi nedrīkstēja bez atļaujas atstāt noteiktā rajona robežas, par izmaiņām ģimenē (bērna piedzimšanu, kāda ģimenes locekļa nāvi, bēgšanas gadījumu) bija jāziņo komandantūrai.

Un tikai pēc tam, kad tika saņemts lēmums par noņemšanu no specnometināto uzskaites, drīkstēja (daļa izsūtīto vairākus gadus arī nedrīkstēja) atgriezties “vietā, no kurienes izsūtīts”.