55. Latvijas ″Tautas Saeimas″ 1. sēdes un ″Tautas Saeimas″ prezidija fotogrāfijas. 1940. gada 21. jūlijs.
Atpūta. 26.07.1940., Nr.821, 12.lpp.; Atpūta. 02.08.1940., Nr.822, 3.lpp. Žurnāli eksponēti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

1940. gada 14. – 15. jūlijā "ievēlētā" Saeima sanāca uz savu pirmo sēdi 21. jūlijā. Tās prezidijā ievēlēja 9 deputātus, lai gan tobrīd formāli spēkā esošais Saeimas kārtības rullis noteica, ka Saeimas prezidijs sastāv no priekšsēdētāja, diviem tā biedriem un diviem sekretāriem (t. i. pieciem cilvēkiem).

56. Fragmenti no Andreja Jablonska atmiņām ″Par Latvijas darba ļaužu cīņu pret reakcionārās buržuāzijas diktatūru, par darba ļaužu varas – padomju varas nodibināšanu″.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-200.f., 9.apr., 1315.l., 31.-34.lp.

″Tautas Saeimas″ deputāts Andrejs Jablonskis (1880-1951) 1940. gadā bija viens no vecākajiem LKP biedriem. Savas atmiņas viņš uzrakstīja jau pēc Otrā pasaules kara un tajās viņš, cita starpā, aprakstīja arī 1940. gada notikumus. Lai arī kopumā A. Jablonskis savas atmiņas ir ieturējis izteiktā komunistiskās propagandas garā, tomēr viņa atmiņās iespējams atrast gan aprakstu par to, ka ″Tautas Saeimas″ pirmās sēdes atklāšana 21. jūlijā izvērtusies diezgan neveikla, gan to, ka pašu A. Jablonski pirms stāšanās ārlietu ministra biedra amatā "attiecīgi instruēja PSRS pārstāvis" un visos svarīgākajos jautājumos Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbībā viņš sazinājies "ar PSRS pārstāvi un pilnvaroto Latvijā – Derevjanski, kā arī PSRS sūtniecības pirmo sekretāru Vetrovu". Tā kā šāda veida izteikumi pārāk atklāti parādīja to, ka 1940. gadā Latvijā nekāda "sociālistiskā revolūcija" nenotika, bet faktiski visu noteica PSRS pārstāvji, tādēļ LKP CK Partijas vēstures institūta arhīvā, kur šīs A. Jablonska atmiņas glabājās, tām bija pievienots slēdziens, ka šis materiāls "nav izsniedzams lasītājiem lasītavā". Savukārt krājumā "Mēs jaunu pasauli sev celsim", kur A. Jablonska atmiņas tika publicētas rediģētā veidā, šeit eksponētie fragmenti nebija iekļauti.

57. "Deklarācija par valsts varu" un "Deklarācija par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā".
Valdības Vēstnesis. 26.07.1940., Nr.167, 1.-2.lpp. Laikraksts eksponēts no Latvijas Nacionālā arhīva bibliotēkas krājuma.

Deklarācijas par "padomju varas" nodibināšanu Latvijā un par Latvijas iestāšanos PSRS, kā jau visus likumus, publicēja oficiālajā laikrakstā "Valdības Vēstnesis". Taču propagandas nolūkos nelielu tā "Valdības Vēstneša" numura tirāžu, kurā bija publicēti abi minētie dokumenti, iespieda ar zelta burtiem. Viens no šiem numuriem tiek eksponēts šeit. Šā avīzes numura otrajā lapā, blakus ″Tautas Saeimas″ pieņemtajai "Deklarācijai par zemes pasludināšanu tautas īpašumā" redzams arī Ministru kabineta pieņemtais likums "Pārgrozījumi nodokļu likumos". Tas parāda no tobrīd formāli spēkā esošās Satversmes viedokļa absurdu situāciju, ka tobrīd Latvijā faktiski paralēli darbojās divas likumdošanas institūcijas – Saeima un Ministru kabinets.

58. ″Tautas Saeimas″ ievēlētās delegācijas uz Maskavu sastāvs. Fragments no 1940. gada 23. jūlija Saeimas sēdes stenogrammas.
Latvijas Tautas Saeimas 1. sesija 1940. gada 21.—23. jūlijā. Stenogrammu atreferējums. Rīga, 1940, 1., 60.-61.lpp.

23. jūlija sēdē Saeima, cita starpā, ievēlēja delegāciju 20 deputātu sastāvā, kuriem vajadzēja vest uz Maskavu lēmumu par Latvijas iestāšanos Padomju Savienībā. Eksponētajā sēdes stenogrammas fragmentā redzami to deputātu vārdi, kurus šajā delegācijā ievēlēja pati "Tautas Saeima".

59. Saeimas delegācija, kas 1940. gada 30. jūlijā devās uz Maskavu lūgt Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā.
Valdības Vēstnesis. 31.07.1940., Nr.171, 2.lpp. Laikraksts eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

Delegācija uz Maskavu, lai lūgtu Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā, izbrauca no Rīgas 1940. gada 30. jūlijā. Zīmīgi, ka šīs delegācijas sastāvs atšķīrās no tā sastāva par kuru "Tautas Saeima" bija nobalsojusi nedēļu iepriekš. Šajā delegācijā bija 7 deputāti (Olga Auguste, Pāvels Dergačs, Aleksandrs Eisaks, Juris Pabērzs, Ieva Paldiņa, Pēteris Plēsums un Kārlis Šics) par kuriem "Tautas Saeima" nebija balsojusi. Kā savās atmiņās rakstīja Vikentijs Latkovskis, delegācijas sastāvs tika mainīts, jo Latgales deputāti neesot bijuši apmierināti ar to, ka delegācijā ir tikai viens Latgales pārstāvis. Par to V. Latkovskis runājis ar A. Višinski un tas atbildējis, ka ar delegācijas sastāvu "viss būs kārtībā, viss tiks nokārtots". Tātad, faktiski delegācijas galīgo sastāvu noteica nevis "Tautas Saeima", bet PSRS emisārs A. Višinskis. No juridiskā viedokļa skatoties, šāda, bez ″Tautas Saeimas″ akcepta, izmainīta delegācija vispār nebija tiesīga rīkoties tās vārdā.

60. Fotogrāfijas: delegācija uz Maskavu un Latvijas ″uzņemšana″ Padomju Savienībā. 1940. gada jūlijs – augusts.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, 29750N; 68306N; 68310N; 68315N; 68317N. Atpūta, 09.08.1940., Nr.823, 16.-17.lpp.; Atpūta, 16.08.1940., Nr.824, 9., 12.-13., 16.-17.lpp. Žurnāli eksponēti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

Uz Maskavu nosūtītās delegācijas darbība tika plaši atspoguļota tā laika presē. Šeit eksponētas fotogrāfijas gan no arhīva fondiem, gan arī fragmenti no vairākiem žurnāla "Atpūta" numuriem, kuros bija publicētas fotogrāfijas par Latvijas "uzņemšanas" norisi.

61. Fragments no Latvijas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa dienasgrāmtas. 1940. gada jūlijs.
Latvijas Valsts arhīvs, 2263.f., 1.apr., 29.l., 61.lp. Oriģināls.

Dokumenta atšifrējums

Aizvērt Pārvietot

Pēc Latvijas okupācijas, Kirhenšteina valdība sāka atsaukt no ārzemēm Latvijas diplomātiskos pārstāvjus citās valstīs. Liela daļa no Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārzemēs atteicās atgriezties Latvijā, to starpā arī Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Kārlis Zariņš. Šeit eksponēts fragments no viņa dienasgrāmatas. Uzmanība jāpievērš šīs dienasgrāmatas 25. jūlija ierakstam. Tajā K. Zariņš piemin, ka saņēmis telegrammu no A. Kirhenšteina ar prasību "ierasties ar ziņojumu Rīgā" un šo prasību K. Zariņš noraidījis. No citiem dokumentiem zināms, ka K. Zariņš dienasgrāmatā pieminēto telegrammu formulējis šādi: "Neatzīstu jaunās valdības nākšanu pie varas [ar] sveša karaspēka palīdzību, Latvijas suverenitātes laušanu un pretēji Satversmei pieņemto lēmumu par pievienošanos PSRS".

62. Fragmenti no Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sēdes protokola Nr.4. 1940. gada 15. augusts.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 1.apr., 6.l., 23., 29.lp. Oriģināls.

Oficiāli Latvijas "Tautas Saeima" tika pārdēvēta par Latvijas PSR Pagaidu Augstāko padomi 1940. gada 25. augustā, pamatojoties uz tajā pat dienā un sēdē pieņemto Latvijas PSR Konstitūciju. Taču no šā dokumenta redzams, ka norādījumus par Saeimas pārdēvēšanu par Augstāko padomi un konstitūcijas pieņemšanu ir devis pats Josifs Staļins. Cita starpā šis dokuments apliecina, ka J. Staļins ļoti uzmanīgi sekoja līdzi Baltijas valstu okupācijas norisei un to iekļaušanai Padomju Savienībā. Visticamāk "Staļina dotos norādījumus", par kuriem ir runa dokumentā, P. Plēsums saņēma atrodoties Maskavā ″Tautas Saeimas″ delegācijas sastāvā. Cita starpā redzams, ka šajā sēdē LKP CK nolēma arī atjaunot partijā pirms pusotra mēneša izslēgto Arnoldu Deglavu. Šāds lēmums visticamāk skaidrojams ar faktu, ka 1940. gada vasarā okupantu atbalstītāju un LKP biedru skaits joprojām bija ārkārtīgi mazs, bet strauji augošajam birokrātiskajam aparātam trūka uzticamu kadru.

63. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Sekretariāta sēdes protokols Nr.8. 1940. gada 20. augusts.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 1.apr., 8.l., 22.-25.lp. Oriģināls.

1940. gada 25. augustā Latvijas PSR Pagaidu Augstākā padome ievēlēja savu prezidiju un nākamajā dienā arī apstiprināja jauno valdību – LPSR Tautas komisāru padomi. Taču faktiski, kā redzams no šā dokumenta, LKP CK "rekomendēja" LPSR Augstākās padomes prezidija un Tautas komisāru padomes sastāvu jau piecas dienas pirms LPSR Augstākās padome vispār bija izveidota, un pirms LPSR Konstitūcija bija pieņemta. Tas uzskatāmi parāda, ka LPSR Augstākās padomes vara bija tīri butaforiska un pat jautājumu par savu prezidiju tā nevarēja izlemt patstāvīgi, bez iepriekšēja Komunistiskās partijas vadības akcepta.

64. Latvijas PSR Pagaidu Augstākās padomes un Tautas komisāru padomes fotogrāfijas. 1940. gada augusts.
Atpūta. 30.08.1940., Nr.826, 9., 16.-17.lpp. Žurnāls eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

Fotogrāfijas nav datētas, taču tā kā "Tautas Saeima" sevi pārdēvēja par LPSR Pagaidu Augstāko padomi 1940. gada 25. augustā, tajā pat dienā ievēlēja savu prezidiju un nākamajā dienā apstiprināja LPSR Tautas komisāru padomi, tad šīs fotogrāfijas acīmredzot tapušas šajās pat dienās. No fotogrāfijām redzams, ka LPSR Pagaidu Augstākās padomes prezidijā, kā arī Tautas komisāru padomē dažu cilvēku vārdi un to amati atšķiras no tā, ko 20. augustā "rekomendēja" LKP Centrālās komitejas Sekretariāts. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka LKP Alfonu Noviku "rekomendēja" par LPSR Pagaidu Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieku, taču apstiprināts viņš tika LPSR iekšlietu tautas komisāra amatā. Lai arī formāli var izskatīties, ka šajā jautājumā LPSR Pagaidu Augstākā padome atļāvās neklausīt LKP CK "rekomendācijai", taču faktiski ir zināms, ka A. Noviku LPSR iekšlietu tautas komisāra amatā iecēla pēc PSRS augstāko varas institūciju norādījumiem.