Grāmatzīmes ir iecienīts kolekcionēšanas objekts. To krāšana Eiropā aktīvāk aizsākās 19. gadsimtā un turpinās līdz pat mūsdienām. Kolekciju veidošana notiek, balstoties uz dažādiem aspektiem, piemēram, tiek veidotas grāmatzīmju tematiskās kolekcijas, kurās apkopotas grāmatzīmes ar noteiktiem motīviem, heraldisko grāmatzīmju kolekcijas, tiek veidotas arī kādām konkrētām personām darinātu grāmatzīmju kolekcijas, atsevišķu valstu mākslinieku radīto grāmatzīmju kolekcijas, aplūkojot šo autoru daiļrades attīstību u.c. 19. gadsimtā sāka veidoties arī dažādas biedrības, kas apvienoja gan ekslibru autorus, gan to kolekcionārus. Pirmā šāda biedrība tika izveidota 1891. gadā Londonā (”Ex-libris Society”), tajā pašā gadā tāda pati biedrība tika nodibināta arī Vācijā, 1894. gadā – Francijā, Šveicē un Itālijā – 1908. gadā utt. Laika gaitā šīs biedrības sāka izdot arī savas grāmatas, žurnālus, organizēja dažādus kongresus, izstādes u.c. pasākumus, kuru laikā to biedri varēja apmainīties ar grāmatzīmēm ar citu valstu pārstāvjiem. Pirmais starptautiskais ekslibristu kongress notika Kūfšteinā, Austrijā, 1953. gadā. Pēc tam kongresi tika rīkoti katru gadu vai ik pēc diviem gadiem: 1954. gadā – Lugāno, Šveicē; 1955. gadā – Antverpenē, Beļģijā; 1956. gadā – Frankfurtē, Vācijā; 1957. gadā – Amsterdamā, Nīderlandē; 1958. gadā – Barselonā, Spānijā; 1960. gadā – Vīnē, Austrijā; 1961. gadā – Leipcigā, Vācijā; 1962. gadā – Parīzē, Francijā; 1964. gadā – Krakovā, Polijā; 1966. gadā – Hamburgā, Vācijā. Kopš 1966. gada kongresus rīko starptautiska organizācija Federation Internationale des Societes d’Amateurs d’Exlibris (FISAE), kurā apvienojušies ekslibru kolekcionāri. Tajā laikā arī Latvijas PSR attīstījās grāmatzīmju kolekcionēšana, 20. gadsimta 2. pusē izveidojās Rīgas ekslibristu klubs.
P. Upītis grāmatzīmju kolekcionēšanai pievērsies jau 1927. gadā studiju Latvijas Mākslas akadēmijā laikā, un pirmās viņa kolekcijā bija skolotāja Riharda Zariņa darinātās grāmatzīmes. Sākumā P. Upītis krājis tikai latviešu mākslinieku grāmatzīmes, bet pakāpeniski tika aptverts daudz plašāks autoru loks un izveidota apjomīga grāmatzīmju kolekcija (viena no lielākajām Latvijā). Līdz ar to P. Upītis pievienojās tādiem Latvijā ievērojamiem grāmatzīmju kolekcionāriem kā Rihards Zariņš, Jānis Misiņš, vēlāk arī Kārlis Sūniņš, Zigurds Zuze, Dainis Rožkalns u.c. LNA Latvijas Valsts arhīva glabāšanā nodoto P. Upīša ārzemju mākslinieku darināto grāmatzīmju kolekcijā ietilpst aptuveni 30 000 grāmatzīmju, savukārt latviešu un Latvijā dzīvojošo mākslinieku darināto grāmatzīmju skaits sasniedz aptuveni 8 000 vienību. Braucieni uz dažādām valstīm, starptautiskie ekslibristu kongresi Eiropā un iepazīšanās ar dažādu zemju kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un kolekcionāriem bija tas, kas veicināja P. Upīša kā kolekcionāra darbību un ļāva izveidot aktīvu komunikāciju ar dažādu valstu pārstāvjiem, kas izvērtās kā grāmatzīmju, dažādu mākslas izdevumu u.c. apmaiņa.
Savstarpējo kontaktu (galvenokārt sarakstes) ar dažādiem ārzemju kolekcionāriem rezultātā P. Upītis izveidoja grāmatzīmju kolekciju, kurā ietilpst Eiropas un Āzijas mākslinieku darinātās grāmatzīmes – armēņu, austriešu, baltkrievu, beļģu, bulgāru, Čehoslovākijas, dāņu, Dienvidslāvijas, franču, igauņu, itāļu, japāņu, Kaukāza valstu, krievu, Lielbritānijas, lietuviešu, nīderlandiešu, norvēģu, poļu, portugāļu, rumāņu, somu, spāņu, šveiciešu, ukraiņu, ungāru, vācu, zviedru, Austrālijas un Okeānijas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas mākslinieku radītās grāmatzīmes. Šajās grāmatzīmēs, kas darinātas gan atsevišķām personām, gan kādām iestādēm, biedrībām u.c. vērojama mākslinieciskā un tematiskā daudzveidība, redzami dažādi mākslas stili, atšķirīgi formāti, autoriem raksturīgie rokraksti, arī dažādi neparasti risinājumi. Skaita ziņā lielāko daļu grāmatzīmju P. Upīša sakrāto ārzemju mākslinieku darināto grāmatzīmju kolekcijā veido igauņu, to skaitā, piemēram, Johannes Juhansoo, Leida Soom u.c. mākslinieku darinātās grāmatzīmes, dāņu mākslinieku, to skaitā, piem., Christian Blaesbjerg darinātās grāmatzīmes, ungāru mākslinieku, to skaitā, piem., Karoly Andrusko, Fery Antal u.c. mākslinieku darinātās grāmatzīmes, poļu mākslinieku, to skaitā, piem., Vojciech Jakubowski, Zbigniew Jozwik u.c. mākslinieku darinātās grāmatzīmes, krievu mākslinieku, to skaitā, piem., Jevgeņija Goļahovska, Anatolija Kalašņikova u.c. mākslinieku darinātās grāmatzīmes, lietuviešu mākslinieku, to skaitā, piem., Česlovas Kontrimas darinātās grāmatzīmes, ukraiņu mākslinieku, to skaitā, piem., Stefānijas Gebus-Baraņeckas, Konstantīna Kozlovska (gan tēva, gan dēla) u.c. mākslinieku darinātās grāmatzīmes, norvēģu mākslinieku, piem., Henry Schjaerven darinātās grāmatzīmes, vācu mākslinieku, piem., Herbert Ott darinātās grāmatzīmes, Čehoslovākijas, armēņu mākslinieku darinātās grāmatzīmes. Lielu daļu kolekcijas veido arī ārzemju mākslinieku P. Upītim darinātās grāmatzīmes.
Ārzemju mākslinieku darinātās grāmatzīmes. Avots: LNA_LVA_F1839.
Ārzemju mākslinieku darinātās grāmatzīmes P.Upītim. Avots: LNA_LVA_F1839.
P. Upītis uzsvēris, ka ”grāmatzīmes mazie izmēri, pavairošanas iespējas dod iespēju plaši apmainīties ar šiem mazizmēra grafikas darbiem. Man tas ir ļoti svarīgi arī kā grafiķim profesionālim un Mākslas akadēmijas pedagogam. Apmainoties grāmatzīmēm ar dažādu tautu māksliniekiem, kultūras pārstāvjiem, caur to esmu lielā mērā lietas kursā par grafikas stāvokli, īpatnībām katrā ziņā visā Eiropā, arī plašāk pasaulē.” (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme)
Iepazīšanās ar tādiem lielu grāmatzīmju kolekciju īpašniekiem kā Thor Schyberg un Paul Pfister gan ceļojumā uz Norvēģiju (1958), gan 13. Budapeštas starptautiskajā ekslibristu kongresā (1970), ļāva P. Upītim aizsākt savstarpēju grāmatzīmju apmaiņu, kas ietvēra gan viņa paša darinātās, gan citu latviešu mākslinieku radītās. Ar norvēģu grāmatzīmju kolekcionāriem, piemēram, T. Schyberg un Thor Skullerud P. Upītim saglabājusies plaša sarakste, kurā tiek risināti jautājumi par grāmatzīmju, dažādu mākslas izdevumu u.c. apmaiņu. 1966. gada 3. novembrī T. Skullerud raksta: ”Norvēģijā ir tikai trīs ekslibru kolekcionāri: Thor Schyberg, Henry Schjaerven un es. Manā kolekcijā, ko es veidoju vairāk nekā 20 gadus, ir apmēram 20 000 ekslibru. Es kolekcionēju arī grāmatas, bet man ir to ir tikai 5 vai 6 tūkstoši.” (tulk. no vācu val.) Atbildes vēstulē (saglabājies melnraksts) 1966. gada 1. decembrī P. Upītis min arī savas kolekcijas tā laika apjomu: ”Man arī ir neliela grāmatzīmju kolekcija. Tā sastāv no aptuveni 10 000 grāmatzīmēm.”
Pārsvarā P. Upīša gan saņemtajās, gan paša rakstītajās vēstulēs dažādu valstu kolekcionāriem un māksliniekiem tiek minēts konkrēts skaits grāmatzīmju, kas nosūtīts apmaiņai, neizvēršot detalizētāku to aprakstu. Piemēram, P. Upītis vēstulē (saglabājies melnraksts) T. Schyberg 1960. gada 31. oktobrī raksta: ”Nosūtu Jums 22 dažādos laikos vairāku latviešu mākslinieku darinātās grāmatu zīmes.” Protams, nereti tiek minēti kādi atsevišķi piemēri, ka arī izteikti kādi konkrēti lūgumi. Antons Āboliņš 1976. gada 9. janvārī atsūtījis vēstuli P. Upītim, kurā redzams šāda veida lūgums: ”Varbūt Jūsu rīcībā atrastos kāda lieka Jupatova darināta grāmatzīme? Manos fondos pagaidām neviena no viņa darinātām grāmatzīmēm nav.” Arī turpmākajā sarakstē parādās konkrēti jautājumi: ”Tā kā cenšos savākt par Arturu Duburu (manu novadnieku, kurš dzimis Pociemā tāpat kā es) visus iespējamos uzziņu materiālus, kādām personām un kādos gados viņš darinājis grāmatzīmes, jo Jums jau ir vislielākā grāmatzīmju kolekcija, kurā atrodas arī varbūt viņa darinājumi? “ (1977. gada 22. februāris)
Sarakstoties ar dažādu valstu pārstāvjiem, būtiski bija apmaiņas ceļā iegūt šo valstu mākslinieku darinātās grāmatzīmes, kas tādējādi sniedz priekšstatu par šī grafikas žanra attīstību konkrētā zemē. Piemēram, sazinoties ar literatūras profesoru un grāmatzīmju kolekcionāru Paul Pfister, ar kuru P. Upītis bija ticies ekslibristu kongresos, viņš vēlējies gūt padziļinātāku informāciju par franču mākslinieku darinātajām grāmatzīmēm. 1964. gada 20. februārī P. Upītis raksta (vēstules melnraksts) P. Pfister: ”Varu piedāvāt 150 ekslibrus maiņas nolūkos, tikai vēlētos zināt, kuram ekslibru žanram Jūs dodat priekšroku, t.i. kādai tēmai? Man ir neskaidrs priekšstats par mūsdienu franču mākslinieku grāmatzīmēm. Manā kolekcijā ir daži eksemplāri, bet pārsvarā no senākiem laikiem.” 1964. gada 1. aprīlī P. Upītis saņēmis atbildi no P. Pfister: ”Jūs rakstāt, ka Jums ir tikai vājš priekšstats par franču mākslinieku grāmatzīmēm, no kā es secinu, ka bijāt priecīgs saņemt šādas grāmatzīmes, bet diemžēl man jums jāsaka, ka es pats esmu ārkārtīgi trūcīgs šajā jomā; grāmatzīmju kolekcionēšana šeit notiek daudz retāk nekā citās valstīs, un es, iespējams, esmu tas kaislīgākais. Manā kolekcijā ir liels skaits vācu, austriešu, čehu, ungāru ekslibru (kas, protams, mani ļoti iepriecina), bet man pieder salīdzinoši maz franču ekslibru…” (tulk. no vācu val.) P. Upītis uz šo atbildējis: ” Es priecājos par katru franču mākslinieku grāmatzīmi neatkarīgi no tā, kādā tehnikā tās darinātas.” (1964. gada 1. aprīlis, vēstules melnraksts)
Dažādu mākslinieku darinātās Paul Pfister veltītās grāmatzīmes. Avots: LNA_LVA_F1839.
Kā jau minēts, starptautiskie ekslibristu kongresi bija nozīmīgi kontaktu ieguves ziņā. Savstarpējā dalībnieku komunikācija gan kongresu laikā, gan pēc tiem bija viens no noteicošajiem aspektiem grāmatzīmju kolekcionēšanā. Dāņu arhīvists un grāmatzīmju kolekcionārs Egart Andersson 1972. gada 10. decembrī raksta: ” Pēc kongresa man bija ļoti patīkama kopā pasēdēšana mājās. Tev arī tur vajadzēja būt, mēs bijām 6 dažādu tautību pārstāvji. Varbūt atceries Pepitu Palli no Barselonas, Janousek un Hradecny no Čehoslovākijas, manu ļoti labu draugu Karoly Andrusko no Dienvidslāvijas u.c. Žēl tikai, ka nebiji ar mums, jo mums bija ļoti patīkama tērzēšana par grāmatzīmēm labā, starptautiskā atmosfērā.” (tulk. no vācu val.)
Lai gan lielākā daļagrāmatzīmju kolekcionāru bieži vien ir paši mākslinieki, taču ir daudz arī citu profesiju pārstāvju kolekcionāru, kas nav saistīti ar kultūru, mākslu. Piemēram, dāņu grāmatzīmju kolekcionārs Helmer Fogedgaard bija sēklu tirgotājs. Vēstulē P. Upītim 1969. gada 15. maijā viņš raksta: ”Jā, droši vien ir arī neparasti, ka es kā sēklu pārdevējs brīvajā laikā strādāju ar grāmatzīmēm, grāmatām un mākslu, bet tās ir manas īstās intereses. Sēklas ir tikai profesija.” (tulk. no vācu val.) Bieži vien grāmatzīmes tika mainītas ne tikai pret grāmatzīmēm, bet, piemēram, pretī tika sūtīti dažādi mākslas izdevumi, grāmatas u. tml., vai tika piedāvāta dalība attiecīgās valsts ekslibristu biedrībā. Tas parādās arī sarakstē ar H. Fogedgaard.
”Es tik ļoti vēlos Jūs iepriecināt. Vai Jums nav vēlēšanās saņemt kādu mākslas grāmatu vai mākslas žurnālu? Vai dalību kādā ekslibristu biedrībā? Tad es labprāt par Jums samaksāšu.” (H. Fogedgaard vēstule P. Upītim 1969. gada 15. maijā, tulk. no vācu val.)
“Gadu gaitā Jūs man esat atsūtījis tik daudz grāmatzīmju, grāmatu un mapju, ka jūtos Jums daudz parādā. Lai mazliet atmaksātu, es šodien nosūtīju jums dāvanā mākslas grāmatu.” (H. Fogedgaard vēstule P. Upītim 1972. gada 24. februārī, tulk. no vācu val.)
Daudz savstarpējās apmaiņas P. Upītim bijis ar dāņu grāmatzīmju kolekcionāru Johnny Køhler. 1959. gada 9. aprīlī P. Upītis saņēmis šādu vēstuli: ”Nosūtu Jums 25 dāņu mākslinieku darinātus ekslibrus apmaiņai. Esmu ļoti ieinteresēts krāsainos ekslibros un ceru, ka Jūs varbūt varat man atsūtīt maiņai krāsainus ekslibrus. Atvainojos, ka es nevaru rakstīt vācu valodā, bet es ceru, ka Jūs saprotat angļu valodu un šo vēstuli. Jūs varat man rakstīt atpakaļ vāciski, jo man ir draugs, kas iztulkos vēstules. Ja Jūs neesat ieinteresēts apmaiņā, tad, lūdzu, atsūtiet atpakaļ ekslibrus.” (tulk. no angļu val.) 1959. gada 30. maija vēstulē J. Køhler paskaidro: ”Nevaru Jums apsolīt daudz krāsainu grāmatzīmju, jo tādas netiek darinātas mūsu valstī. Mums šeit ir tikai divkrāsainas grāmatzīmes un arī to nav daudz. Mūsu kaimiņiem igauņiem ir daži meistari, kuri darina krāsainas grāmatzīmes.” (tulk. no angļu val.) Turpmākajā sarakstē atklājas, ka J. Køhler kolekcionē ne tikai grāmatzīmes, bet krāj arī pastmarkas: ”Liels paldies par aploksni ar interesantajām pastmarkām no Jūsu valsts. Es esmu arī pastmarku kolekcionārs, un tādēļ tās man tiešām ļoti interesē.” (Vēstule P. Upītim 1959. gada 29. aprīlī, tulk. no angļu val.) Tāpat kā H. Fogedgaard, arī J. Køhler piedāvājis P. Upītim kļūt par dāņu ekslibristu biedrības locekli: ”Varbūt Jums ir interese kļūt par Dāņu ekslibristu biedrības: Dansk Exlibris Selskab biedru? Biedra nauda gadā ir 3 dolāri=12, 50 vācu markas=1450 franki. Varbūt mēs varam to nokārtot, es varētu par Jums samaksāt un Jūs varētu man atsūtīt grāmatas vai ekslibrus apmaiņai. [..] Vai Jūs apmaināties ar grāmatzīmēm ar kolekcionāriem no Padomju Savienības? Varbūt Jūs man varētu palīdzēt ar viņu adresēm.” (Vēstule P. Upītim 1959. gada 20. maijā, tulk. no angļu val.) 1963. gada 21. janvārī P. Upītis raksta (saglabājies melnraksts): ”Ļoti cienu grāmatas par kokdzelumu, tāpat arī par grāmatzīmēm, bet tas nenozīmē, ka Jums man tās tūlīt jāsūta. Savukārt, man ir apmierinājums, ja mani sūtījumi Jums pieņemami, tie galvenokārt domājami, lai Jūs iepazītu mūsu mākslas kultūru, it īpaši, kādā stāvoklī ir mūsu mazā grafika – grāmatzīmes.” P. Upītim bija svarīgi, lai šie cilvēki, ar kuriem notiek komunikācija, gūtu pēc iespējas plašāku priekšstatu par latviešu mākslinieku darinātajām grāmatzīmēm. Arī savas darinātās grāmatzīmes P. Upītis regulāri sūtīja apmaiņai.
Beļģu literāts un grāmatzīmju kolekcionārs Leo Arras 1974. gada 29. janvārī raksta: ”Liels paldies par Jūsu jauko Jaungada apsveikumu un par 8 pievienotajām grāmatzīmēm. 12 grāmatzīmes, kuras izsūtījāt jūnijā, arī ieradās labā kārtībā. Man ir ārkārtīgi liels prieks, jo tagad manā kolekcijā ir vairāk nekā 65 P. Upīša grāmatzīmju. Es ar to ļoti lepojos, jo jūs zināt, cik ļoti es novērtēju jūsu darbu.” (tulk. no vācu val.)
P. Upītis 1974. gada 22. aprīlī viņam raksta (saglabājies vēstules melnraksts): ”Šobrīd lielākoties paši mākslinieki ir ekslibru kolekcionāri. Es darīšu, ko varēšu, lai palīdzētu Jums sagādāt latviešu mākslinieku ekslibrus”.
Lielākā grāmatzīmju kolekcija Eiropā piederēja itāļu arhitektam, grafiķim un ekslibru kolekcionāram Gianni Mantero, kurš bijis arī FISAE pirmais vadītājs. 1964. gada 20. janvārī viņš raksta P. Upītim: ”Man pieder aptuveni 700 labāko Eiropas mākslinieku ekslibru, un es vēlos sākt ar jums apmainīties, lai iegūtu visus jūsu darinātos ekslibrus.” (tulk. no vācu val.) P. Upītis maiņai sūtījis G. Mantero ne tikai savus, bet arī citu latviešu mākslinieku darinātos ekslibrus. 1965. gada 25. jūnijā P. Upītis raksta (saglabājies vēstules melnraksts): ”Ielieku sava drauga mākslinieka, grafiķa Jāņa Plēpja 10 grāmatzīmes, kuras jau tagad skaitās kā retums. Pavisam viņš bija izgatavojis 38 zīmes.” P. Upīša kolekcijā ietilpst liels skaits G. Mantero grāmatzīmju, kuras viņam darinājuši dažādi Eiropas mākslinieki.
Aktīvi P. Upītis sarakstījies arī ar igauņu grāmatzīmju kolekcionāriem. Plaša sarakste saglabājusies ar Paul Ambur, kurš bija skolotājs, mācību grāmatu autors, publicējis vairākas grāmatas par igauņu un citu valstu ekslibru māksliniekiem. Viņa kolekcijā ir ap 40 000 ekslibru. 1957. gada 26. martā P. Ambur raksta P. Upītim: ”Jau sen saņēmu Jūsu sūtījumu ar latviešu grāmatām un nosūtīju Jums igauņu grāmatas par mākslu, bet rakstīt nebija laika. Mani ļoti interesē latviešu grāmatas par grafiku un glezniecību… Vai Jūs interesē igauņu grāmatas par mākslu? Ja interesē, tad es piedāvāju mainīties ar grāmatām, kad tās tiek nodrukātas Latvijā un Igaunijā.” (tulk. no krievu val.)
Grāmatzīmju kolekcionāri savās vēstulēs bieži jautāja arī par iespējām sazināties ar citiem kolekcionāriem, grāmatzīmju autoriem u.tml., lūdzot, piemēram, adreses.Slovēņu grāmatzīmju kolekcionārs Mariano Rugale 1966. gada 31. martā raksta: ”Esmu lielā sajūsmā par Baltijas grafiķu darbu un būtu ļoti jauki, ja man būtu draudzīgāki kontakti ar tādiem māksliniekiem kā piem., Richard Kaljo, Väino Tonisson, Asta Vender, Esko Lepp, Johannes Juhansoo u.c., tāpēc es Jums lūdzu, profesor, varbūt, ja iespējams, iedodiet man dažas adreses vai iesakiet, kur tās atrast.” (tulk. no vācu val.)
Interesantas vēstules kopā ar grāmatzīmēm to pielikumā P. Upītis saņēmis no Zviedrijā dzīvojošā luterāņu mācītāja, teologa, profesora Haralda Biezā. 1969. gada 2. aprīlī viņš raksta: ”Te pielikumā nosūtu Jūsu kolekcijai kādu vecāku ex libris, ko atradu ielīmētu kādā šī gadsimta sākumā izdotā grāmatā”. 1970. gada 8. aprīlī: ”Pielikumā nosūtu Jums vienu Baltijas barona ex libris, ko atradu kādā no savām antikvariātā nopirktajām grāmatām. Ceru, ka arī tai ir sava vieta Jūsu kolekcijā”. 1970. gada 13. decembrī: ”Te pielikumā nosūtu Jūsu kolekcijai kādu grāmatu zīmi no šī gadsimta 20. gadiem, kas man liekas bezgaumības kalngals. Bet māksla jau laikam panes ļoti daudz.” 1971. gada 1. jūnijā: ”Te pielikumā nosūtu Jūsu kolekcijai kādu pavisam traka paskata ex libri. Bet pasaulē jau ir visādi cilvēki ar visādu gaumi.”
Grāmatzīmju kolekcionēšanai pievērsušies arī dažādi latviešu mākslinieki, grāmatzīmju autori, kā arī citu profesiju pārstāvji Latvijā, kā, piemēram Kārlis Lāriņš, Dzidra Ezergaile, Visvaldis Vilkājs, Gaida Šilinska, Rita Pommere u.c., ar kuriem arī P. Upītis bieži mainījās ar grāmatzīmēm. Piemēram, Visvaldis Vilkājs 1964. gada 8. novembri raksta P. Upītim: ”1962. gada beigās tiku iepriecināts ar 15 Jūsu grāmatzīmju sūtījumu. Pēc kāda laika biju pie Jums personīgi. Tad Jūs mani iepriecinājāt par jaunu ar paskaidrojumu, ka esmu Jūsu uzskaitē un, sūtot grāmatzīmes pārējiem krājējiem, atcerēsieties arī mani.”
”Latviešu mākslinieku grāmatzīmju krāšanai esmu centies piegriezt vērību jau kādus astoņus vai deviņus gadus, cik nu provincē dzīvojot un pašam neesot māksliniekam tas iespējams.” (1967. gada 26. novembrī)
Dažādu latviešu mākslinieku darinātās grāmatzīmes. Avots: LNA_LVA_F1839.
Grāmatzīmju darināšanai savā daiļradē pievērsušies daudzi latviešu mākslinieki, līdz ar to P. Upītim izdevies apkopot lielu skaitu grāmatzīmju, kas atspoguļo šīs grafikas nozares attīstību Latvijā un katram autoram raksturīgo rokrakstu. Apjomīgākās latviešu mākslinieku darināto grāmatzīmju kolekcijas P. Upīša sakrāto skaitā ir Dzidras Ezergailes, Alekseja Jupatova, Jāņa Liepiņa, Otto Medņa, Jāņa Plēpja, Daiņa Rožkalna, Viļa Rešņa, Sigismunda Vidberga, Elitas Viliamas, Riharda Zariņa, Indriķa Zeberiņa, Zigurda Zuzes u.c. mākslinieku radītās grāmatzīmes. Lielu skaitu veido latviešu mākslinieku darinātās P. Upītim veltītās grāmatzīmes, kas, piemēram, tika dāvinātas dažādās viņa jubilejās u.c. Šajās grāmatzīmēs redzami dažādi sižetiskie un mākslinieciskie risinājumi, ietverot daudzveidīgus motīvus un žanrus. Kopš pievēršanās grāmatzīmju kolekcionēšanai, P. Upītis to turpināja visa mūža garumā. Lieli nopelni kolekcijas kārtošanā ir arī mākslinieka dzīvesbiedrei Verai Upītei, pēc tam to mantojumā saņēma P. Upīša bērni – meita Aina Zandersone un dēls Andris Aivis Upītis, savukārt šobrīd tā nodota glabāšanā LNA Latvijas Valsts arhīvā.
Latviešu mākslinieku darinātās grāmatzīmes Pēterim Upītim. Avots: LNA_LVA_F1839.
Dzidras Ezergailes darinātās P. Upītim veltītās grāmatzīmes, 20. gs. 80. gadi. Avots: LNA_LVA_F1839.
LPSR Mākslinieku savienības grafiķu darinātās P.Upītim 70. dzimšanas dienā dāvinātās grāmatzīmes. Avots: LNA_LVA_F1839.
