Grafikas darbi, ar kuriem P. Upītis guvis plašu atzinību gan Latvijā, gan starptautiski ir mazformāta darinājumi – grāmatzīmes.
Grāmatzīme jeb ekslibris – no latīņu jēdziena ”ex libris” – ”no grāmatām” ir neliela formāta māksliniecisks darbs, kas parasti veidots kādā no grafikas iespiedtehnikām un bieži tiek ielīmēts grāmatas iekšpusē uz vāka vai titullapas un ir gan kā dekoratīvs elements, gan norāda grāmatas piederību konkrētai personai.
Kā uzsvēris pats P. Upītis, grāmatzīmes satura, idejas, kompozīcijas tapšanā līdzdarbojas divi cilvēki – mākslinieks un pasūtītājs jeb grāmatzīmes adresāts. Grāmatzīmē tēloto nosaka vairāki faktori – pasūtītāja uzvārds, profesija, aizraušanās, intereses, viņa darbības rezultāti, dzīvesveids, vide utt. (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme, raksts par P. Upīša grāmatzīmēm.) Dažkārt grāmatzīmēs tiek atveidots konkrētās personas portretiskais tēls, taču portrets visvairāk dominē mākslinieku piemiņas – ”in memoriam” grāmatzīmēs. Nereti grāmatzīmes saturu veido tikai mākslinieka fantāzija, citkārt tiek pilnībā ņemtas vērā vienīgi adresāta vēlmes. Parasti grāmatzīmēs atspoguļojas dažādi mākslas stili un novirzieni.
Grāmatzīme kā grafikas nozare sākusi veidoties pirms vairāk nekā 500 gadiem, kokdzeluma tehnikā – pirms vairāk nekā 200 gadiem, taču ekslibriem līdzīgas, gleznotas vai uz keramikas plāksnēm veidotas, piederības zīmes bija sastopamas jau Senajā Ēģiptē un Asīrijā. P. Upītis savā rakstā ”Pirmās latviešu mākslinieciskās grāmatzīmes” (1958) stāsta, ka iespiesto grāmatzīmju priekšteči ir veco rokrakstu titullapu zīmējumi un ieraksti ar rokraksta īpašnieka, autora, pārrakstītāja vai zīmējumu darinātāja vārdu. To sagatavotāji parasti bija klosteru mūki.
”Līdz ar grāmatu iespiešanas izgudrošanu sāk plašāk izplatīties grāmatzīmes. 16. gs. tās jau darinājuši tādi meistari kā Albrehts Dīrers (Albrecht Dürer), Lūkass Krānahs vec. (Lucas Cranach), Hanss Holbeins jaun. (Hans Holbein) u.c. Tajos laikos grāmatas varēja iegādāties tikai dižciltīgi un turīgi cilvēki. Tie savās grāmatās parasti vēlējas redzēt cilts ģerboni kopā ar vārdu vai monogrammām. Šāda veida grāmatzīmes mēdz saukt par heraldiskām. Ilgus gadus galvenokārt bija sastopamas tikai heraldiskās grāmatzīmes. Vēlākos laikos grāmatzīmēs redzami jau dažādi attēli. [..] Grāmatzīmju iespiešanas tehnika mainās līdz ar grafikas tehnikas attīstīšanos. Latvijā vecāko iespiesto un datēto grāmatzīmi gatavojis 1604. gadā vācu mākslinieks Heinrihs Roms Rīgas patricieša Horsta ģimenei. Pirmās iespiestās grāmatzīmes Latvijā piederējušas priviliģētajiem vācu tautības pārstāvjiem. Tajās pa lielākajai daļai redzams īpašnieka vārds un raksturīgs zīmējums ar ģerboni. Ir arī tādas, kur lasāms kāds izteiciens vai sentence (visbiežāk latīņu valodā). Bez tam sastopamas grāmatzīmes, kas veidotas tikai ar teksta palīdzību. 19. gadsimta pirmajā pusē un vidū latviešiem savu grāmatzīmju vēl nav. Var sastapt tikai bibliotēku grāmatās ielīmētus uzrakstus, kur izteikts lūgums vai strups atgādinājums grāmatu saudzēt, kā arī vispārēji noteikumi lasītājiem. [..] Tikai 19. gs. otrajā pusē, kad līdz ar sociāli ekonomisko apstākļu izmaiņām radās latviešiem zināms kultūras dzīves uzplaukums un veidojās pirmā latviešu inteliģence, kuras pārstāvjiem jau bija savas personīgās bibliotēkas, sāk plašāk attīstīties arī latviešu grāmatzīmju darināšana.”
Pirmo latviešu māksliniecisko grāmatzīmi darinājis Rihards Zariņš 1897. gadā savai dzīvesbiedrei, zviedru dziedātājai Evai Zariņai (iepriekš Sundblade). Sākumā latviešu mākslinieki grāmatzīmes izgatavoja gandrīz tikai litogrāfijā un cinka klišejās, bet vēlāk tās sāka iespiest arī kokdzelumā un linogriezumā. Vērtīgu sniegumu grāmatzīmju darināšanā kokdzelumā devuši tādi latviešu grafiķi kā J. Plēpis, O. Ābelīte, A. Junkers, P. Šterns, P. Upītis u.c.
Savu pirmo grāmatzīmi P. Upītis darināja 1927. gadā litogrāfijas tehnikā, tā bija veltīta zobārstei Elzai Kaudzītei. Šajā laikā P. Upītis mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā un Riharda Zariņa Grafikas meistardarbnīcā tika dots uzdevums radīt šādu grafikas darbu. P. Upītis atceras:
”Uzdevums bija litogrāfijas tehnikā izpildīt grāmatzīmi, vispirms jāizgatavo zīmējums, ja tas izrādījies pieņemams, tad tika izsniegts neliels litogrāfijas akmens. Prof. Zariņš pats bija pirmklasīgs litogrāfs un asētājs (ofortists) un viņa norādījumi bija ļoti noderīgi un nepieciešami. Grāmatzīmei saturu ieteica ņemt brīvu pēc paša studenta vēlmēm un to gatavot atļāva jebkurai personai ar nelielu piezīmi: ”Es ieteiktu dažas personas, kam būtu ļoti vēlams izgatavot zīmi.” Starp visām tika minēta rakstnieku Kaudzīšu radiniece zobārste Elza Kaudzīte. Man iepatikās ”kaudzīšu” tēma un, kad parādīju profesoram uzmetumu zīmei, viņš to akceptēja. Tā 1927. gadā radās litogrāfijā (vienīgā) un pirmā mana grāmatzīme. Akadēmiju beidzot, 1932. gadā biju izgatavojis pavisam 4 grāmatzīmes – pēdējās 3 iespiestas no cinka klišejām.” (P. Upīša atmiņas, 1981. gads)
Minētās grāmatzīmes ir otra grāmatzīme Elzai Kaudzītei un divas grāmatzīmes literatūrkritiķim un žurnālistam Jānim Akmens. 1933. gadā tapa grāmatzīme rakstniekiem Austrai un Jānim Širmaņiem, 1939. gadā divas grāmatzīmes māksliniecei un skolotājai Teklai Natālijai Gavars. 1940. gadā grāmatizdevējam Jānim Rozem P. Upītis kokdzelumā darinājis trīs grāmatzīmes, kurās tēlotais tieši atspoguļo viņa profesiju.
Grāmatizdevējam Jānim Rozem darinātās grāmatzīmes, 1940. gads. Avots: LNA_LVA_F1839.
P. Upīša grāmatzīmēs pārstāvēti dažādi mākslas žanri – lauku un pilsētas ainava, klusā daba, tematiski motīvi, portrets, to sintēze ļoti daudzveidīgās variācijās. Dažkārt uzvārda asociācija attēlota, nevis tieši atveidojot dabas objektu, putnu, dzīvnieku utt., bet pastarpināti, izmantojot tikai kādus atsevišķus objekta atribūtus. 1955. gadā P. Upītis rada grāmatzīmi grafiķei Dzidrai Ezergailei un, kopš tā laika grāmatzīmju darināšana kokdzeluma tehnikā viņa daiļradē kļuva nepārtraukta.
Katru gadu tapa vairāki darbi. Diezgan daudziem adresātiem darinātās grāmatzīmes nav tieši saistītas ne ar uzvārdu, ne nodarbošanos, bet ir iztēlē radītas, dažkārt arī asprātīgas, saturiski daudzveidīgas. Tās visbiežāk ir ar simbolisku nozīmi. Īpašu grāmatzīmju grupu veido tie darbi, kas darināti, respektējot grāmatzīmes pasūtītāja vēlēšanos. Šādu grāmatzīmju skaits īpaši pieauga, sadarbojoties ar dažādu valstu ekslibristiem un kolekcionāriem, kas vēlējās iegūt P. Upīša izgatavotās grāmatzīmes. P. Upītis darinājis grāmatzīmes ģimenes locekļiem, radiem, draugiem, paziņām, kolēģiem, kultūras darbiniekiem, kolekcionāriem u.c. Kopumā viņa dzīves laikā tapušas 712 grāmatzīmes. Kā to atzinis pats P. Upītis, šāda veida darbi neesot arī tik laikietilpīgi, kā lielāka formāta grafikas:
”Lielākam grafikas darbam (pie tam ņemot vērā kokdzeluma materiālu un īpatnības) ne vienmēr pietiek laika. Bet grāmatzīmei vienmēr to var atrast. Tāpat kā pianistam katru dienu jāvingrinās, lai nezaudētu formu, meistarību, arī grafiķim regulāri jāpatur rokā dzelis. Ja kādu nedēļu nestrādāju, dažreiz šķiet, ka viss jāsāk no gala.” (Zeile P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme.)
Daudz grāmatzīmju P. Upītis ir veltījis latviešu māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem u.c. kultūras darbiniekiem. Tajās visbiežāk tiek saistīts uzvārds un profesija. Kā piemērus var minēt 1957. gadā gleznotājam Kārlim Baltgailim tapušo grāmatzīmi, kurā attēlots gailis un mākslinieka piederumi, 1958. gada grāmatzīmi gleznotājam Eduardam Kalniņam, kurā redzams kalns un mākslinieka darbarīki, 1960. gadā – gleznotājam Arvīdam Eglem radīto, kurā tēlota egle un arī mākslinieka piederumi. Grāmatzīmes darinātas arī latviešu rakstniekiem un dzejniekiem, piemēram, Jānim Sudrabkalnam 1964. gadā, Imantam Ziedonim 1971. gadā, Kārlim Skalbem 1979. gadā (in memoriam grāmatzīme) u.c; aktieriem Kārlim Sebrim (1981), Mirdzai Martinsonei un Mārtiņam Vērdiņam (1979) u.c.; mākslas zinātniekiem Genovevai Tidomanei – 1969. gadā, Tatjanai Kačalovai, Romim Bēmam – 1973. gadā. Minētajās grāmatzīmēs galveno uzsvaru mākslinieks licis tieši uz šo personu profesionālo darbību, nereti sasaistot to arī ar citiem elementiem.
1977. gadā laikrakstā ”Padomju Jaunatne” rakstnieks, literatūrzinātnieks un bibliogrāfs Valdemārs Ancītis raksta:
”Profesors Pēteris Upīts mēdz teikt, ka ekslibri esot tā mākslas nozare, kurā ar mazumu var sagādāt lielu prieku. Piederu pie tiem, kuriem mākslinieks šo lielo prieku sagādājis. 1971. gada vasarā gluži negaidot saņēmu no viņa man veltītu ekslibri. Atvērtā gaiļa ābece varēja norādīt uz manu interesi par bērnu literatūru, no malkas kluča pagatavotais sols un tajā iestiprinātais skalturis – uz tādu pašu interesi par vēsturi. Bet pati skala gaisma un gailis ļauj, ja vien gribam, domāt arī par vēl dziļāk tulkojamiem simboliem, par tautas kultūras attīstības gaitām. Rau, cik ietilpīgs var būt tāds apjomā niecīgs darbiņš!” (Ancītis V. Prieka ķēdīte. Padomju Jaunatne, 1977. gada 3. aprīlis, Nr. 65.)
Arī vēstulē P. Upītim V. Ancītis atzīst, ka grāmatzīme viņam patīk: ”…Jūs tiešām esat lieliski uzminējis un pateicis to, kas manām literārām interesēm raksturīgs – gan par grāmatu vispār, gan tautas vēsturi, gan bērnu literatūru…” (1971. gada 4. jūlijā).
1979. gada 20. februārī latviešu valodas un literatūras skolotāja Staņislava Bērziņa raksta vēstulē P. Upītim:
”Vēl arvien nevaru noticēt savai laimei, ka Jūs apsolījāt izgatavot man grāmatzīmi. Divus gadus nevarēju saņemt drosmi Jūs uzrunāt. Strādāju vakara vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, Jau sen vācu izgriezumus no laikrakstiem un žurnāliem, bukletus un citus materiālus par grāmatzīmēm un regulāri ar tām iepazīstinu savus audzēkņus. [..] Ko es vēlētos redzēt grāmatzīmē? Tur varētu būt maz kompozīcijas elementu: atvērta grāmata, dālijas vai gladiolas – rudens simbols, jauna darba cēliena sākums, svečturis ar degošu sveci, kas it kā atainotu mūsu darba jēgu – cīņu par gaismu cilvēku dvēselēs. Es iztēlojos, ka grāmatzīme paudīs mana mīļākā rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa domu: ”Es dzīvošu ar to labo, ko tev esmu mācījis.” Man mīļa arī veclaicīga Latgales lauku ainava, esmu tur dzimusi un uzaugusi. Patīk ceļot, visvairāk pa Latviju. Priecāšos gan par pirmo, gan otro variantu, kuru nu Jūs izvēlēsieties. Tekstā gribētu – Ex libris, S. Bērziņa.”
P. Upītis viņas vēlmes izpildījis un grāmatzīmes noformējumā redzams gan Rūdolfa Blaumaņa portrets, gan S. Bērziņas minētais citāts, gan dālijas, grāmatas un svece.
1980. gada 6. augustā S. Bērziņa izteikusi vēl vienu lūgumu P. Upītim izgatavot viņai grāmatzīmi:
”Es ļoti vēlētos vēl vienu grāmatzīmi, kurā būtu izmantota kāda ilustrācija no Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatas ”Ar makšķeri”. Kura? Vienalga, tās visas ir ļoti jaukas. Vai Jūs varēsiet manu lūgumu izpildīt? Ja ne, lūdzu, neņemiet ļaunā!” Arī šo lūgumu P. Upītis izpildījis.
P. Upīša darinātās grāmatzīmes S. Bērziņai. Avots: LNA_LVA_F1839.
P. Upītis izgatavojis grāmatzīmes arī sev, kurās vērojams viņa profesijai raksturīgais, un saviem ģimenes locekļiem – sievai Verai Upītei, kurai tapušas divas grāmatzīmes 1960. gadā, dēlam Andrim Upītim 1971. gadā u.c.
I. Grase savā rakstā ”Mazās formas meistari” 1978. gadā analizējusi P. Upīša daiļradi, uzsverot, ka ”viņa grāmatzīmes veidotas kā nelielas grafiskas glezniņas. Meistarīgs ir šīs formas piepildījums, balto un melno laukumu samērs – darbā nav tukšu vietu, teksts dabiski saplūst ar attēlu, tēli skaidri un lakoniski, kompozīcija izsvarota. Kaut arī katra grāmatzīme ir bagātīgi piepildīta, tajā nejūt saraibinājumu, jo visa tēlu sistēma loģiski apvienota. Meistaram raksturīga poētiska, spēcīga dabas lirika, ko pauž spilgtie ainavas elementi. Kopējo noskaņu papildina humors. Tādas ir grāmatzīmes Velgai Upītei ar pūces motīviem, Antonam Āboliņam, Voldemāram Tiltiņam ar asprātīgu uzvārdu apspēli un daudzas citas.” (Grase I. Mazās formas meistari. Rīgas Balss, 1978. gada 17. marts.)
Līdz ar P. Upīša dalību starptautiskajos ekslibristu kongresos (sākot ar 1961. gadu Leipcigā (Vācija)), kas ik pēc diviem gadiem notiek dažādās Eiropas pilsētās, un kuru laikā tiek rīkotas plašas grāmatzīmju izstādes, veidojās personiski kontakti ar dažādu valstu māksliniekiem, kultūras darbiniekiem, kuriem P. Upītis arī darinājis grāmatzīmes. Sākās savstarpēja grāmatzīmju apmaiņa (ietverot ar plašu saraksti ar šīm personām), kas ļāva P. Upītim gadu gaitā izveidot ievērojamu grāmatzīmju kolekciju. Kontakti ar ārzemju māksliniekiem veidojās arī citos P. Upīša braucienos, piemēram, 1958. gadā, apceļojot Norvēģiju, viņš iepazinās ar Thor Schyberg, kurš uzrakstījis trīs grāmatas par norvēģu ekslibristiem un kuram pieder viena no lielākajām grāmatzīmju kolekcijām – ap 40 tūkstoši vienību. Sākoties sarakstei, viņš atsūtījis dažas grāmatas par norvēģu grafiku un lūdzis P. Upīti izgatavot viņam grāmatzīmi, neizvirzot nekādus tematiskus nosacījumus. T. Schyberg strādājis firmā, kuras logo ir zirga galva uz jūras fona. Šī bija pirmā P. Upīša ārzemniekam darinātā grāmatzīme. Tā tapa 1961. gadā. Tajā redzama bangojoša jūra, augsta klints, no viļņiem rodas zirgu galvām līdzīgi veidoli. P. Upītis ceļā no Bergenas uz Tronheimu skicējis klintis, šēras, dažas klintis pat atgādinājušas cilvēku tēlus. Šie motīvi pārtapuši vēl divās grāmatzīmēs T. Schyberg 1964. gadā.
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Thor Schyberg. Avots: LNA_LVA_F1839.
P. Zeile savā rakstā par P. Upīša darinātajām grāmatzīmēm ”Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme” šajās grāmatzīmēs redzamos tēlus salīdzina ar Lieldienu salas skulptūrām. (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme.) 1964. gada 30. jūlijā P. Upītis vēstulē (saglabājies vēstules melnraksts) T. Schyberg raksta:
”Pirms došanās atvaļinājumā, es izmantoju laiku un izveidoju jaunu Jūsu grāmatzīmes variantu, kurā būs redzami abi Jūsu vārdi – “Thor” un ”Bjørn”. Nezinu, vai šī grāmatzīme būs līdzvērtīga iepriekšējai.”
1964. gada 1. septembrī saņemta atbilde: ”Esmu ļoti pateicīgs par sava ekslibra jauno versiju. Priecājos, ka esat atradis labu simbolu senajā skandināvu valodā.”
Turpmākajā sarakstē P. Upītis norāda uz nepilnībām savā darbā, 1964. gada 5. oktobrī rakstot (saglabājies vēstules melnraksts): ”Esmu gandarīts, ka pēdējā Jums izveidotā grāmatzīme Jūs apmierina, lai gan man pašam ir iebildumi pret klišejas izpildi. Tur ir defekti, kas radušies sliktās koksnes kvalitātes dēļ. Kad man būs vairāk laika, es vēlos izveidot jaunu klišeju.”
Taču T. Schyberg to neuzskatīja par būtisku problēmu:
”Liels paldies par Jūsu vēstuli un pēdējo man darināto grāmatzīmi. Jūs vienmēr gribat labāk, bet nevajag taisīt jaunu klišeju. Es esmu ļoti apmierināts ar rezultātu.” (1964. gada 12. oktobris, tulk. no vācu val.) 1972. gadā tapa grāmatzīme arī T. Schyberg dzīvesbiedrei Bergljot Schyberg. Tajā uz kalnu fona redzams sievietes tēls.
1964. gadā tika izveidota grāmatzīme Oslo gidei Signy Berentzen, kurā redzama Norvēģijas lauku ainava. Arī vienam no lielākajiem grāmatzīmju kolekcionāriem Norvēģijā Thor Skullerud 1966. gadā P. Upītis darinājis izteiksmīgas kompozīcijas grāmatzīmi ar tipisku Norvēģijas ainavu – kalni, fjords, koka baznīca, mājas. Kolekcionāram grāmatzīme patikusi, to viņš apliecinājis arī vēstulē P. Upītim 1966. gada 3. novembrī:
”Liels paldies par Jūsu jauko vēstuli un grāmatzīmi, kuru man izveidojāt. Esmu ļoti pateicīgs. Es redzu, ka tēlota Norvēģijas ainava ar stāvkoka baznīcu, kalniem un fjordiem. Es to tiešām ļoti novērtēju.”
Atbildes vēstulē 1966. gada 1. decembrī P. Upītis rakstījis (saglabājies vēstules melnraksts): ”Jūsu atziņa un apmierinājums par zīmi ir man vispilnīgākais honorārs.” (tulk. no angļu val.)
No T. Schyberg franču literatūras profesors, dzejnieks, grāmatzīmju kolekcionārs Paul Pfister uzzinājis, ka Latvijā darbojas interesants ekslibrists P. Upītis. Ar viņu P. Upītis ticies 13. Budapeštas (Ungārija) un 14. Helsingēras (Dānija) starptautiskajos ekslibristu kongresos.
Šajā laikā P. Upīša kā grāmatzīmju meistara vārds Eiropā jau bijis pazīstams. P. Pfister P. Upītis darinājis septiņas grāmatzīmes. P. Pfister vēstulē P. Upītim 1964. gada 1. martā bija lūdzis, lai viņš izgatavo grāmatzīmi ar lauvas motīvu:
”Jūs man rakstāt, ka esat ar mieru izveidot man kokā ekslibri: par to es ļoti priecātos, jo biju par to domājis jau sen: bet vispirms, protams, jāpajautā, kā es varētu Jums samaksāt honorāru? Ar prieku dalīšos ar Jums savās vēlmēs: gribētos redzēt bibliotēku ar daudzām grāmatām un priekšā vienu lauvu, jo esmu dzimis lauvas gadā, varbūt arī dažas “lidojošas lapas”, lai norādītu, kā es iegūstu savu grafikas kolekciju, kā arī zoss spalvu, lai atsauktos uz manu rakstīto.” (tulk. no vācu val.)
1964. gada 1. aprīlī P. Upītis nosūtījis P. Pfister atbildes vēstuli (saglabājies vēstules melnraksts): ”Par honorāru nevar būt ne runas. Kad būšu izveidojis grāmatzīmi, nosūtīšu to jums. Es esmu pateicīgs par padomiem, kas man nepieciešami, lai sāktu jūsu grāmatzīmes izveidošanu.”
Saistībā ar honorāriem par grāmatzīmju izgatavošanu, jāmin tas, ka P. Upītis bieži vien, kā var lasīt dažādās viņa sarakstēs, šo jautājumu risināja maiņas ceļā, darinot grāmatzīmes apmaiņā pret sev interesējošām un kolekcijā vajadzīgām lietām – dažādiem mākslas izdevumiem un, protams, grāmatzīmēm, vai arī pasniedza tās kā dāvanu. Strādājot pie P. Pfister grāmatzīmes, P. Upītis izlēmis izveidot vairākus variantus, 1964. gada 16. jūlijā viņš savas idejas pauda arī vēstulē P. Pfister: ”Nosūtu Jums otru grāmatzīmes variantu, kurā lauva ir pārvērtusies par leopardu.”
P. Pfister iepatikās abas darinātās grāmatzīmes un 1964. gada 24. augustā viņš rakstīja:
”Jūs man liekat izdarīt ļoti grūtu izvēli, jo man ļoti patīk grāmatzīme ar lauvu un man ļoti patīk arī grāmatzīme ar leopardu, tāpēc es tiešām nezinu, kurai no abām man vajadzētu dot priekšroku..”
Līdz ar to P. Upītis P. Pfister vēlmes īstenojis divās 1964. gadā tapušajās grāmatzīmēs. Tajās redzama lauva un grāmatu kaudze. 1968. gadā Starptautiskā ekslibristu kongresa Komo (Itālijā) ietvaros P. Upītis darinājis grāmatzīmi P. Pfister, kurā redzams Dona Kihota tēls.
P. Upīša darinātās grāmatzīmes P. Pfister. Avots: LNA_LVA_F1839.
Spāņu rakstnieka Migela de Servantesa (Miguel de Cervantes) radītais Dona Kihota tēls grāmatzīmēs ir ļoti izplatīts. Arī P. Upītis no vairākām Eiropas valstīm saņēmis lūgumus izgatavot grāmatzīmes ar Donu Kihotu. P. Upītis centās tajās panākt daudzveidību, ietvert katra pasūtītāja dzīves videi raksturīgo u. tml. Poļu filozofs un redaktors Antoni Brosz bijis pirmais, kurš lūdzis P. Upīti viņam izgatavot grāmatzīmi ar Dona Kihota tēlu, un 1962. gadā tapa divas grāmatzīmes, kurās Dons Kihots sava zirga Rosinantes mugurā tēlots uz grāmatu kalna.
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Antoni Brosz, 1962. gads. Avots: LNA_LVA_F1839.
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Roland Johansson, 1965. gads. Avots: LNA_LVA_F1839.
Zviedru inženierim Roland Johansson 1965. gadā P. Upītis darinājis 2 grāmatzīmes ar Dona Kihota tēlu – vienā redzams Dons Kihots sava zirga mugurā, bet otrā – Dons Kihots ar rozi vienā un zobenu otrā rokā. R. Johansson darba darīšanās bijis Latvijā, iepazinies ar P. Upīša daiļradi un lūdzis izgatavot viņam grāmatzīmi.
1964. gada 8. jūnijā P. Upītis vēstulē (saglabājies tās melnraksts) R. Johansson raksta:
”Iepriecina, ka Jums manas gatavotās zīmes patīk. Es neesmu vēl nevienam ārzemniekam gatavojis grāmatzīmi par maksu, jo valūtas ierobežojumi kā izvešanai un ievešanai ir sarežģīti, tad honorāra jautājums nekad nav ticis skarts. Esmu priecīgs, ja apmaiņas ceļā es savu krājumu varu papildināt ar jaunām zviedru mākslinieku gatavotām zīmēm. Piekrišanu Jums gatavot zīmi uzņemu labprāt, tik nevaru noteikt laiku, cik ātri es to varētu izpildīt, jo esmu aizņemts darbā un gr. zīmes gatavoju tik savas patikas pēc vaļas brīžos. Bez tam gribētos tuvāki zināt Jūsu interešu loku, profesiju un kas Jums patiktu redzēt attēlotu zīmē? Lai kaut cik brīvi es komponētu, tomēr ļoti patīkami zināt pasūtītāja vēlēšanos.”
1964. gada 17. augustā R. Johansson nosūtījis atbildi:
”Esmu ļoti priecīgs par Jūsu apsolījumu izgatavot man grāmatzīmi… Jūsu priekšlikums apmainīt manu grāmatzīmi pret kādu zviedru mākslinieka veidotu izklausās labi un cenšos sazināties ar māksliniekiem cik drīz vien iespējams. [..] Mana profesija ir biroja menedžeris celtniecības firmā, kas veido ceļus, būvē tiltus, rūpnīcas u.c. Interesējos par dažādām lietām, piem., man patīk krievu klasiskās literatūras pārstāvji Gorkijs, Turgeņevs, Tolstojs, Čehovs, Gogolis… Interesants motīvs būtu arī Dons Kihots – ”skumjā izskata bruņinieks”.
Rezultātā vienā no R. Johansson tapušajām grāmatzīmēm Dons Kihots zirga mugurā dodas pa tiltu, kas uzcelts pāri kalnu aizai, bet rokā pacelts viņam ir R. Johansson celtniecības firmas nosaukums. R. Johansson grāmatzīme patikusi, 1965. gada 13. aprīlī P. Upītis saņēmis vēstuli:
”Man ļoti patīk Jūsu darinātais ekslibris, es būšu tiešām lepns to piedāvāt arī saviem draugiem-kolekcionāriem. Cerams vēlāk es varētu saņemt no Jums arī darba klišeju, lai varētu iegūt vairāk kopiju.” Arī par otro viņam darināto grāmatzīmi ar Donu Kihotu R. Johansson izsakās atzinīgi, uzsverot, ka P. Upītim piemīt ”izcils mākslinieciskais talants” (vēstule 1965. gada 6. maijā). (tulk. no angļu val.)
Rumāņu ārstam un vienam no redzamākajiem ekslibristu kustības pārstāvjiem Rumānijā Emil I. Bologa P. Upītis 1978. gadā izveidojis grāmatzīmi ar portretisku Dona Kihota tēlu pēc franču grafiķa Gistava Dorē (Gustave Doré) zīmējuma. Savā vēstulē, izteikdams dziļu pateicību latviešu grafiķim, E. I. Bologa rakstījis:
”Izsaku vislielāko pateicību un gandarījumu. Jūsu Doni Kihoti pieder pie grāmatzīmju virsotnēm. Es pazīstu daudzu tautu grāmatzīmju veidotājus un viņu darbus. Šodien varu droši apgalvot – Jūs esat labākais grāmatzīmju meistars Eiropā”. (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme.)
P. Upītis bijis pazīstams arī ar rumāņu mākslas vēsturnieku Paul Constantin, ar kuru viņš iepazinās 1967. gadā Rīgā, kad P. Constantin strādāja tur pie pētījuma par jūgendstilu arhitektūrā. P. Upīša P. Constantin veidotā grāmatzīme metaforiski tēlo zemkopja mīlestību pret zemi un maizi, reizē paužot domu, ka cilvēkam vienlīdz nepieciešama arī garīgā maize – māksla.
Daudzas grāmatzīmes P. Upītis veltījis itāļu arhitektam, grafiķim un grāmatzīmju kolekcionāram Gianni Mantero. To skaitā ir arī 1966. gadā darinātā grāmatzīme ar Dona Kihota atveidu. Dons Kihots atrodas stāva, līkumaina ceļa malā ar zobenu rokā, kā ceļa stabiņi attēlotas grāmatas. Šeit redzams, kā savienojas grāmatzīmes īpašnieka profesija, intereses, sabiedriskā darbība ar māksliniecisku izteiksmes veidu. P. Upītis darinājis arī tādas grāmatzīmes, kurās redzami Itālijas arhitektūras un kultūras pieminekļi: Romas gidei Lena Coroniadi – Kolizejs (1970), mākslas zinātniekam Carlo Caneve – Venēcijas celtnes (1970).
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Paul Ambur. Avots: LNA_LVA_F1839.
Arī saviem igauņu kolēģiem, māksliniekiem un kolekcionāriem, P. Upītis darinājis grāmatzīmes, piemēram, igauņu grāmatzīmju pētnieks un kolekcionārs Paul Ambur, ar kuru P. Upītim saglabājusies apjomīga sarakste, arī saņēmis P. Upīša darinātu grāmatzīmi. 1963. gada 14. janvārī viņš raksta:
”Sirsnīgs paldies par izteiksmīgo un negaidīto dāvanu. Jūs ļoti trāpīgi attēlojat manu stāvokli.” (tulk. no krievu val.)
1983. gadā P. Upītis izgatavoja grāmatzīmi Ilmar Kaal, kurš arī veltījis par to māksliniekam pateicības vārdus:
”Liels, liels Jums paldies un dziļi paklanos Jūsu priekšā. Ekslibris man ļoti patīk. Kādu cilvēcisku prieku tas man sagādāja!” (1983. gada 20. oktobrī) (tulk. no krievu val.)
Aktīva komunikācija P. Upītim izvērtās ar krievu grafiķiem un grāmatzīmju kolekcionāriem. Sergejam Fortinskim (Сергей Фортинский), kuram piederēja liela grāmatzīmju kolekcija, P. Upītis 1969. gadā darinājis grāmatzīmi, saņemot atzinības pilnu vēstuli:
”Sirsnīgs paldies par vēstuli un manu jauno ekslibri. Kādas gan man var būt piezīmes par to? Protams, nekādas. Grāmatzīme man patīk daudzu iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka to esat veidojis Jūs, ko es ļoti cienu un kura mākslu augstu vērtēju; otrkārt, tāpēc, ka grāmatzīmei ir Jūsu ”rokraksts”; treškārt, tāpēc, ka man kā maskavietim no dzimšanas un pastāvīgās dzīvesvietas ir tuvs Kremlis un sirdij tuva ir krievu senatne un visbeidzot tāpēc, ka pieminētas manas amata pakāpes…” (1969. gada 28. aprīlī) (tulk. no krievu val.)
Lielu grāmatzīmju skaitu P. Upītis veidojis ungāru un dāņu kultūras darbiniekiem. Tas izskaidrojams gan ar viņa piedalīšanos ekslibristu kongresos šajās valstīs un līdz ar to arī kontaktu veidošanu, gan ar to, ka grāmatzīmes tur bijušas diezgan iecienītas. Dāņu māksliniekiem un kolekcionāriem P. Upītis darinājis daudz grāmatzīmju, viens no tiem ir dāņu mākslinieks Christian Blaesbjerg. 1960. gada 24. novembrī C. Blaesbjerg rakstījis:
”Ja vēlaties izveidot man ekslibri, tad motīvs varētu būt lauva ar zīmuli un manu vārdu, uzvārdu, tātad Jums ir brīvas rokas ar uzdevumu.”
P. Upītis savukārt atbildējis:
”Esmu ar mieru Jums nākotnē izgatavot grāmatzīmi ar Jūsu izvēlēto tēmu, man ir jau radušies daži idejiskie meti, bet šogad nebūs laika to izgatavot. Ja atļauts man, tad es to paveikšu nākošā gada sākumā.” (1960. gads, saglabājies vēstules melnraksts)
Turpmākajā sarakstē P. Upītis vēlējies noskaidrot, vai pasūtītājs ir apmierināts ar viņa radīto darbu un piedāvājis aplūkot divus tā variantus:
”Vienā zīmē lauva niknāks, otrā nosvērtāks, kurš variants Jūs labāk apmierina par to atrakstiet. Tagad tik redzu, ka apvienot zīmuli ar lauvu nemaz nav tik viegli, pie tam lauvu ksilogrāfijā izpildu tikpat kā pirmo reizi, bija jāmeklē daudzi papildus materiāli un jāiet uz zvēru dārzu skicēt. Ja būsiet par manu sniegumu kaut cik apmierināts, būšu priecīgs.” (1961.gada decembris, saglabājies vēstules melnraksts)
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Christian Blaesbjerg, 1961. gads. Avots: LNA_LVA_F1839.
C. Blaesbjerg tad veicis savu izvēli un bijis apmierināts ar gala rezultātu: ”Esmu ļoti priecīgs par grāmatzīmi ar lauvu, ko Jūs man izveidojāt.” (1962. gada 22. septembris)
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Christian Blaesbjerg, 1965. gads. Avots: LNA_LVA_F1839.
Vēlāk, 1965. gadā, P. Upītis izveidojis grāmatzīmes C. Blaesbjerg, kuras saņēmušas arī nelielu kritiku:
”Paldies par divām grāmatzīmēm, kuras man laipni izveidojāt. Man vislabāk patīk otrais variants, lai gan man liekas, ka sievietes figūra abos gadījumos šķiet pārāk vīrišķīga…” (1965. gada 5. novembris) (tulk. no vācu val.)
Grāmatzīmju kolekcionāram Johnny Køhler P. Upītis darinājis trīs grāmatzīmes, no kurām pirmā, 1961. gadā izveidotā, ir arī P. Upīša pirmā krāsainā grāmatzīme. 1961. gada 26. martā P. Upītis raksta (saglabājies vēstules melnraksts):
”Pēc ilgas gaidīšanas būs atnācis tas brīdis, kad varu Jums nosūtīt Jūsu grāmatzīmes pirmo nospiedumu paraugus (20 gab.), kurās krāsās izpildītais Jums patiks, to ceru, ka Jūs man atrakstīsiet. Grāmatzīmē izteiktā doma būtu sekojoša: tumša zeme, kuru robežo pastmarku perforācija, ir uzspiests Jūsu dzīves vietas Rudkøbing spiedogs ar 1961. gadu, kuru varat lasīt no jebkura gala. Augšā noslēgta it kā ar tālē esošu kalnu-kailas sievietes kontūru, jo zinu, ka Jūs vācat arī erotiskās grāmatzīmes. Attēlotie trīs uzplaukušo tulpju ziedi simbolizē tēlotāju mākslu, mūziku un literatūru. Kā Jums šis izkārtojums patiks, to gribētu dzirdēt. Šī ir mana pirmā daudzkrāsu grāmatzīme, centīšos vēl atrast kādu citādu krāsu savienojumu…”
J. Køhler 1961. gada 11. aprīlī sniedzis atbildi:
”Tas man ir ļoti liels pagodinājums saņemt no jums personīgu ekslibri, un es par to esmu ļoti pateicīgs. Motīvs ir ļoti veiksmīgs un man patīk. Es uzskatu, ka brūnais/zilais ir vislabāk, bet otrs variants – melns/brūns arī ir labs.”
Pēc diviem mēnešiem un dažādiem P. Upīša J. Køhler piedāvātajiem grāmatzīmes variantiem viņš raksta P. Upītim:
”Paldies par Jūsu jauko vēstuli un vairākiem mana ekslibra nospiedumiem. Redzu, ka esat eksperimentējis ar krāsām. Nevaru pateikt, kura krāsa man vislabāk patīk, jo visi nospiedumi ir labi, liels paldies par tiem.” (1961. gada 13. jūnijs) (tulk. no angļu val.)
Piecas grāmatzīmes P. Upītis darinājis sēklu tirgotājam un mākslas darbu kolekcionāram Helmer Fogedgaard. 1966. gadā P. Upītis izveidojis viņam krāsainu grāmatzīmi, kurā redzams dadzis un grāmata, bet 1969. gadā darinātajā grāmatzīmē – dadzis, bite, pieneņpūkas. H. Fogedgaard grāmatzīme patikusi:
”Sirsnīgs paldies par Jūsu pēdējo vēstuli. Tās saturs man bija liels un ļoti jauks pārsteigums. Liels paldies par lielisko grāmatzīmi. Manā darbā nekas nevar būt labāks par biti uz zieda. Tas ir ļoti jauks simbols.” (1969. gada 5. marts).
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Helmer Fogedgaard. Avots: LNA_LVA_F1839.
1970. gadā P. Upītis arī radījis grāmatzīmi ar atsauci uz H. Fogedgaard profesiju. Arī šim darbam tā adresāts veltījis atzinīgus vārdus:
”Īpašs paldies par pēdējo jauno ekslibri ar manu vārdu. Jauns pārsteigums! Un cik smalki izpildīta simboliska atsauce uz manu profesiju.” (1970. gada 24. aprīlis) (tulk. no vācu val.)
Dānijas Karaliskās bibliotēkas (Det Kongelige Bibliotek) zinātniskais darbinieks Jorgen Vils Pedersen, redzot, kādu grāmatzīmi P. Upītis radījis viņa draugam H. Fogedgaard, arī vēlējies sev P. Upīša darinātu grāmatzīmi:
“Jūs darinājāt ekslibri manam labam draugam Helmer Fogedgaard. Tā ir ļoti jauka, krāsaina grāmatzīme – sarkanīga – ar grāmatu un ziediem. Es arī vēlētos ko tādu, kad rodas iespēja. Cik tas maksās? Manas intereses ir ziedi, grāmatas, māksla, pastmarkas, ekslibri, fotografēšana, erotiski motīvi.” (1970. gada 11. janvāris)
Rezultāts viņam paticis un 1970. gada 4. martā J. V. Pedersen sūtījis P. Upītim pateicības vēstuli:
Liels paldies par Jūsu vēstuli ar skaisto ekslibri, es uzskatu, ka tas ir ļoti labs.” (tulk. no vācu val.)
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Klaus Rödel , 1968. gads. Avots: LNA_LVA_F1839.
1968. gada 6. martā dāņu grāmatzīmju kolekcionārs Klaus Rödel raksta:
”Vai būtu iespēja saņemt no Jūsu rokām ekslibri, ja Jums kādreiz ir laiks un vēlme to izgatavot. Es esmu dedzīgs grāmatu kolekcionārs, īpaši skandināvu un vācu literatūras, bet man ir arī krievu literatūra, Tolstojs, Dostojevskis…”
P. Upītis viņa vēlmi īstenojis un 1968. gada jūnijā, saņemot grāmatzīmes, K. Rödel atzinis, ka tās viņam ļoti patīk. (tulk. no vācu val.)
Dāņu arhīvistam Egart Andersson piederējusi plaša grāmatzīmju kolekcija, aptuveni 10 000 vienību no visas pasaules. Viņam P. Upītis darinājis interesantu grāmatzīmi ar Senās Ēģiptes motīvu. Tajā laikā P. Upītis pētījis Senās Ēģiptes mākslas avotus un, kad E. Andersson lūdzis izgatavot grāmatzīmi pēc sakāmvārda ”Ja dabā viens ķēdes loceklis trūkst, viss satrūkst”, viņš nolēmis to paveikt, apvienojot savas intereses ar sakāmvārdu. (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme.)
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Ferenc Galambos. Avots: LNA_LVA_F1839.
Ar P. Upīti sarakstījies arī ungāru mākslas zinātnieks Ferenc Galambos, kuram viņš darinājis divas grāmatzīmes – vienu divkrāsainu ar sauli, putniem, grāmatu, otru, kas veltīta ekslibristu kongresam Komo 1968. gadā un kurā attēlots Dons Kihots ar Rosinanti, kas ved grāmatu kaudzi.
Mākslas zinātniekam György Póka P. Upītis arī izveidojis grāmatzīmi ar Donu Kihotu, jo viņš gan kolekcionējis šādas grāmatzīmes, gan aizstāvējis disertāciju ”Dons Kihots grāmatzīmēs” (1976.). Grāmatzīmē Dons Kihots ar garu šķēpu rokā un zirga mugurā jāj garām trim vējdzirnavām. 1972. gadā Helsingēras ekslibristu kongresā P. Upītis iepazinās ar ungāru literātu Florian Szentesi. Tajā pašā gadā tapa grāmatzīme ar pegazu, kas kopā ar dzejnieku lido pāri Hamleta pilij. Ungāru aktierim Imre Soos, kurš kolekcionējis visu par mākslinieku Vinsentu van Gogu (Vincent van Gogh), P. Upītis darinājis grāmatzīmi ar Vinsenta van Goga portretu.
Helsingēras ekslibristu kongresā 1972. gadā P. Upītis iepazinās ar somu Sulo Forsberg, kuram piederēja liela grāmatzīmju kolekcija, bet neesot neviena latviešu mākslinieka darba, un viņš piedāvājis apmainīties ar grāmatzīmēm. 1974. gadā tapa grāmatzīme S. Forsberg – vienīgā P. Upīša grāmatzīme Somijas pārstāvim. Mežu ielokā tēlots grāmatu kalns, kura galā sēž ērglis.
Helsingēras kongresa laikā P. Upītis pēc iekārtošanās viesnīcā iznācis pastaigāties un ieraudzījis, ka no automašīnas izkāpj viena no Dienvidslāvijas ekslibristu kustības vadītājām Dagmar Novaček ar šveicieti Carlo Chiesa, kas uz turieni atbraucis no Lugāno (Šveice). Viņš bijis priecīgs, satiekot P. Upīti, taču juties satriekts, kad konstatējis, ka garajā ceļā pazudis naudasmaks ar 1000 Šveices frankiem. P. Upītis atceras:
”Es šveicieti bieži vēroju visu pirmo kongresa dienu un redzēju, cik viņš nomākts. Bet kā izmainījās nākamajā dienā, kad pa telegrāfu viņam atsūtīja no Šveices naudu. Kad es apsolīju viņam grāmatzīmi, nobučoja mani uz vaiga un bija līksmākais cilvēks līdz kongresa beigām. Es viņam izveidoju grāmatzīmi – velnu ar smīnīgu grimasi Helsingēras fonā, kas stiepj projām naudas lādi ar tūkstoš frankiem. Pavadzīmē ar humoru piezīmēju: ”Šīs grāmatas pamatdoma – arī ekslibristu kongresā velns nesnauž.” (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme.)
P. Upītis vēstulē (saglabājies vēstules melnraksts) C. Chiesa 1972. gada 3. oktobrī raksta: “Man jāatvainojas, ka bez jūsu piekrišanas izveidoju grāmatzīmi par šādu tēmu. Ja uzskatāt, ka mana cenšanās ir pieņemama, lūdzu, dariet man to zināmu, lai varu nosūtīt vēl dažas kopijas.” C. Chiesa šī humoristiskā grāmatzīme patikusi. (tulk. no vācu val.)
Iepriekš minētajai Slovēnijas ekslibristu biedrības priekšsēdētājai D. Novaček P. Upītis darinājis ļoti savdabīgu grāmatzīmi, jo viņa atsūtījusi māksliniekam vēstuli ar šādu vēlmi: ”Esmu pensionēta mākslas pasniedzēja. Ļoti vēlētos, lai Jūs man izveidotu grāmatzīmi, kurā būtu vārdi ”Verba movent, exempla trahunt”, sunītis, kuru es ļoti mīlēju (viņu tikko sabrauca) un kas ēd kopā ar kaķi, un ar kuru varētu pateikt: ”Lai visi cilvēki labi saprastos”. Vēstulei bijušas pievienotas suņa un kaķa fotogrāfijas. P. Upītis 1965. gadā izveidoja tieši tādu grāmatzīmi, un D. Novaček vairākkārt par to pateicās, gan vēstulē, gan vēlāk kongresos. (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme.)
P. Upītis bijis pazīstams arī ar daudziem Polijas ekslibristiem un to grāmatzīmju kolekcionāriem. Viņš uzskatījis, ka Polija ir viena no valstīm ar augstu grāmatzīmju mākslas līmeni. P. Upīša kolekcijā ir simtiem poļu mākslinieku darinātu grāmatzīmju. Arī pats P. Upītis darinājis grāmatzīmes poļu māksliniekiem un kolekcionāriem, ar kuriem iepazinies 1970. gadā Budapeštā ekslibristu kongresā. Poļu māksliniekam Vojciech Jakubowski, kurš organizējis arī grāmatzīmju biennāles Eiropā, P. Upītis veltījis divas grāmatzīmes, kurās redzams viņa darbībai raksturīgais. Vienā no tām (1969) tēlots cilvēks, kurš pretī saulei tur paceltu dzeli, gaisā lido putni, bet otrā (1971) – Malborkas pils Polijā – V. Jakubowski darbības centrs.
P. Upīša darinātās grāmatzīmes Vojciech Jakubowski. Avots: LNA_LVA_F1839.
Literatūras un valodas pasniedzējs no Lodzas, Aleksandra Puškina dzejas cienītājs Andrzej Kempa lūdzis grāmatzīmi par Puškina dzejoļa ”Ruslans un Ludmila” tēmu. Tās saturu veido A. Puškina poēmas ievaddaļas motīvs ar teiksmainu ozolu jūras krastā, pieķēdēto kaķi, pili un citām detaļām (1969).
Jau minētajā Budapeštas ekslibristu kongresā 1970. gadā P. Upītis iepazinās arī ar Klemens Raczak – cūkkopības fermas inženieri, grāmatzīmju kolekcionāru no Poznaņas. Viņš izteicis vēlēšanos iegūt grāmatzīmi, kurā būtu cūka. P. Upītis vairāk nekā pusgadu strādājis pie šīs grāmatzīmes, jo nekad nebija nevienā savā darbā atveidojis cūku, taču ilgstošais darbs vainagojies ar panākumu. Grāmatzīmes centrā poļu vīrs tautiskā tērpā redzams kopā ar vairākām cūkām. K. Raczak bijis ļoti pateicīgs par šo darbu un rakstījis:
”Paldies! Tā ir mana pirmā vislabākā grāmatzīme ar cūkkopi, ar cūku un par cūkkopību”. (Zeile. P. Grāmatzīme – cilvēku un kultūru vienotājzīme.)
1965. gadā P. Upītis darinājis grāmatzīmi ukraiņu grafiķim Konstantīnam Kozlovskim (Константин Степанович Козловский) un sanācis tā, ka mākslinieks to saņēmis kā dāvanu dzimšanas dienā. Savu pateicību viņš izteica 1965. gada 24. septembrī P. Upītim sūtītajā vēstulē: ”No visas sirds un dvēseles pateicos Jums par negaidīto un lielisko dāvanu – par ļoti kvalitatīvo visā ekslibri. Tā man ir labākā dāvana 60 gadu jubilejā. Šajā grāmatzīmē viss ir lieliski un pareizi…” (tulk. no krievu val.)
Plaša sarakste P. Upītim izvērtusies ar Ukrainas pilsētā Beregovā dzimušo, vēlāk Ungārijā dzīvojošo skolotāju, grāmatzīmju kolekcionāru un Beregovas (ungāru valodā Beregszasz) fonda, kas rūpējas par šīs Ukrainas pilsētas vēstures un tajā dzīvojošo ungāru nacionālās identitātes saglabāšanu (Aizkarpatu apgabalā dzīvo tūkstošiem ungāru, kādreiz šis apgabals bija Ungārijas Karalistes sastāvā) un sniedz ieguldījumu arī tās attīstībā, priekšsēdētāju Arpad Dalmay. 2022. gadā fonds, vācot ziedojumus, sniedz palīdzību arī Ukrainā notiekošajā karā cietušajiem šajā apgabalā. 1978. gada 13. jūlijā A. Dalmay vēstulē P. Upītim raksta: ”Ja ir iespējams, lūdzu izgatavojiet man ekslibri. Protams, labi zinu, ka esat ļoti aizņemts, bet man būtu liels prieks un gods par to, ja man piederētu Pētera Upīša darināts ekslibris.” Pēc tam, saņemot P. Upīša piekrišanu veikt šādu darbu, viņš pastāsta par savām vēlmēm, ko vajadzētu attēlot šajā grāmatzīmē un ko vajadzētu labot pēc P. Upīša piedāvāto grāmatzīmes variantu apskates: ”Par ekslibra tēmu vēlos es divas izmaiņas veikt. Pirmā ir tā, ka vēlos pievienot manas dzimtās pilsētas Beregszasz (Beregova) foto. Otrā – ir sena leģenda par mūsu pilsētas rašanos. Pēkšņi saskrējās divi buļļi un ar ragiem izcēluši no zemes katlu ar zelta monētām. Gans vārdā Szaszs (tulk. no ungāru val. saksis, jo pilsētu dibināja sakši) uzcēla baznīcu šajā vietā. Tā radās mūsu pilsētiņa un ieguva nosaukumu Beregszasz no vārda “birzs” – ungāru “berek” un “sakši”, ungāru “szasz”. Būtu ļoti jauki un interesanti iemūžināt šo leģendu grāmatzīmē.” (1978. gada 16. septembris) (tulk. no krievu val.) Aptuveni pēc nedēļas A. Dalmay atkal rakstījis P. Upītim un izteicis vēlmi veikt vēl dažus labojumus sev pasūtītajā grāmatzīmē:
”Es vēlos veikt nelielu labojumu savā ekslibra pasūtījumā, ja nav par vēlu. Es jums esmu uzrakstījis mūsu pilsētas izcelsmi. Mūsu ungāru dzejnieks Mihaly Tompa tās leģendai veltījis ļoti skaistu balādi, to sauc par “Beregszasz”. Ja vēl ir iespējams, lūdzu, iegravējiet uz grāmatzīmes arī Tompa portretu. Vēl varētu būt, piemēram, vēršu cīņas, gans, varbūt arī baznīca vai tās siluets. Un, protams, teksts: Exlibris Dalmay Arpad. Nosūtu jums Tompas portretu uz Ungārijas pastmarkas.” (1978. gada 25. septembris). Ar gala rezultātu A. Dalmay bijis ļoti apmierināts. (tulk. no vācu val.)
P. Upītim bijuši arī tādi grāmatzīmju pasūtījumi, kur cilvēks vēlējies redzēt nevis savu dzimto apkārtni, savas profesijas atveidu u. tml., bet, piemēram, raksturīgāko Rīgas veidolā, ko lūdzis attēlot beļģu literāts, kolekcionārs Leo Arras. P. Upītis viņam 1972. gadā izveidojis grāmatzīmi ar vispārinātu Vecrīgas panorāmu.
Grāmatzīmju tapšanas raksturs cieši saistīts ar tiešajiem kontaktiem starp dažādu tautu māksliniekiem un lielā mērā arī ar kultūras sakaru raksturu starp valstīm. Tikai vienu grāmatzīmi P. Upītis darinājis Spānijas pārstāvim, tā bija grāmatzīmju kolekcionārei no Barselonas Pepita Palle. Portugāļu mākslinieks, starptautisko grafikas izstāžu organizētājs Portugālē, Ovaras mākslas un etnogrāfijas muzeja direktors Augusto de Almeida lūdzis P. Upīti atsūtīt grāmatzīmi, kurā būtu attēlota sieviete latviešu tautas tērpā. Tapa līdz šim vienīgā šāda veida grāmatzīme ar tautumeitu un senlatviešu koka pili fonā. 1979. gada starptautiskajā ekslibru izstādē Portugālē P. Upītis piedalījās ar 15 savām grāmatzīmēm.
P. Upītis ir darinājis grāmatzīmes arī tālāku valstu pārstāvjiem, piemēram, Argentīnas ekslibristu asociācijas dibinātājai Maria Magdalena Otamendi de Olaciregui. 1971. gadā izgatavotā grāmatzīme viņai patikusi:
”Esmu patīkami pārsteigta par lielisko grāmatzīmi, ko jūs man izgatavojāt.” (1971. gada 10. oktobrī) (tulk. no spāņu val.)
P. Upītis sarakstījies arī ar japāņu mākslinieku, kolekcionāru un bibliotekāru Peter F. Hosokawa. Viņam P. Upītis darinājis ekslibri ar Dona Kihota tēlu. 1981. gada 14. maijā P. F. Hosokawa raksta: ”Sirsnīgi pateicos Jums par Jūsu lielisko ekslibri ar Donu Kihotu….” Vēlāk, 1983. gada 23. jūnijā viņš izsaka vēlēšanos saņemt līdzīgu ekslibri, kādu P. Upītis izgatavojis rakstniecei Regīnai Ezerai: ”Skatoties uz Jūsu mākslas darbiem, es vēlētos savā jaunajā ekslibrī Latvijas ezera skata motīvu, piemēram, tādu kā Jūsu darinātajā Regīnas Ezeras ekslibrī. Vai Jūs varētu manam ekslibrim izveidot šādu mierpilnu ainavu?” P. Upītis īstenojis šo lūgumu, un 1983. gada 9. novembrī P. F. Hosokawa raksta: ”Es ļoti priecājos par savu jauno ekslibri ar mierpilnu ezera skatu, kuru Jūs man laipni izveidojāt.” (tulk. no angļu val.)
P. Upītis darinājis grāmatzīmes ne vien atsevišķām personām no dažādām valstīm, bet ir tapušas arī dažas grāmatzīmes, kas veltītas iestādēm, piemēram, Siguldas Novadpētniecības muzejam 1980. gadā, Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcai 1982. gadā u.c.
Latvijas PSR mākslinieku grāmatzīmju izstādēs P. Upītis vienmēr piedalījies ar diezgan lielu vai pat lielāko skaitu grāmatzīmju. Parasti no 20 – 50 grāmatzīmēm (izstādēs no 1967. gada līdz 1985. gadam). Personālizstādē Valmieras novadpētniecības muzejā 1979. gadā P. Upītis eksponējis 126 grāmatzīmes.
Līdztekus grāmatzīmju darināšanai, P. Upītis nodarbojies arī ar grāmatzīmju kolekcionēšanu gan no Latvijas, gan visas pasaules.
1953. gadā dibinātā starptautiskā organizācija Federation Internationale des Societes d’Amateurs d’Ex Libris (FISAE), kas apvieno gan tos, kas krāj grāmatzīmes, gan tos, kas tās izgatavo, ir izstrādājusi starptautiskos standartus grāmatzīmju iedalījumam, kas palīdz kolekcionāriem noteikt darba tehniku, šie kodi parasti ar zīmuli uzrakstīti grāmatzīmes aizmugurē. P. Upīša grāmatzīmēs sastopamie:
X1 – kokgriezums
X2 – kokgrebums
X3 – linogriezums
Opus – latīņu val. darbs, kopā ar numuru norāda uz mākslas darbu hronoloģisko secību.