Rīgas pilsētas pārvaldes iestāžu dokumenti
Rīgas pilsētas pārvalde 13. – 21. gs.
Pirmā pilsētas pašpārvaldes institūcija – rāte – izveidojās 13. gs. sākumā, bet pilsētas pārvaldes kārtība pilnībā nostiprinājās 17. gs. sākumā, kad tika izveidota rātei pakļauta zemāko tiesu un pārvaldes iestāžu sistēma. Tika nodibinātas fogtijas, landfogtijas, bāriņu, amata, ķemerejas, un tirdzniecības tiesas, dažādu pilsētas saimniecības jomu pārvaldei izveidoja kolēģijas, komisijas un inspekcijas. Izņemot vietniecības laiku no 1787.–1797. gadam, šī pārvaldes iekārta saglabājās nemainīga līdz 19. gs. beigām. Vietniecības laikā rāti atcēla un, atsevišķi nodalot tiesu, policiju un administratīvo pārvaldi, izveidoja jaunas pašpārvaldes iestādes, to skaitā sešbalsīgo domi, pilsētas maģistrātu, ko vadīja pilsētas galva, un policijas valdi.
1877. gadā Baltijā tika uzsāktas pilsētu pārvaldes reformas, ieviešot Krievijas pilsētu nolikumu. Rāti 1878. gadā nomainīja vēlētas pašpārvaldes institūcijas – pilsētas dome un valde. Valdes pakļautībā tika izveidots plašs pārvaldes iestāžu tīkls, kuru veidoja dažādu jomu komisijas un atsevišķu uzņēmumu un pilsētas iestāžu pārvaldes.
Pirmā pasaules kara laikā pilsētas pārvalde mainījās vairākkārt, sākotnēji vācu okupācijas posmā 1917.–1918. gadā un vēlāk padomju varas laikā 1919. gadā.
Jauns laikmets pilsētas pārvaldes vēsturē sākās pēc Latvijas Republikas nodibināšanas. No 1919. gada vasaras pilsētas pašvaldība bija pakļauta Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentam un to veidoja dome, pilsētas valde un revīzijas komisija. Atsevišķu pašvaldības uzdevumu veikšanai un pilsētas saimniecisko uzņēmumu pārvaldīšanai pie pilsētas valdes darbojās valdes locekļu vadītas nodaļas.
Demokrātiski vēlētas Rīgas pilsētas domes darbību izbeidza K. Ulmaņa organizētais valsts apvērsums 1934. gada maijā. Domes funkcijas nonāca pilsētas valdes pārziņā.
Pēc Padomju varas izveidošanas 1940. gada decembrī organizēja Rīgas pilsētas pagaidu izpildu komitejas nodaļas, bet nacionalizēto iestāžu pārraudzībai– trestus, celtniecības uzņēmumus un kantorus.
1941. gada jūlijā Rīgas pilsēta nonāca cita okupācija spēka – nacistiskās Vācijas – pārvaldībā un līdz 1944. gada rudenim tā bija pakļauta Austrumzemes reihskomisāram un Austrumzemju reihsministrijai. Pilsētas valdes iestādes pārraudzīja komisāriskais virsbirģermeisters un viņa divi vietnieki – komisāriskie vecākie. Sākoties atkārtotai Latvijas okupācijai, Rīgas pašvaldību pārņēma padomju iestādes.
Rīgas pārvaldes iestāžu rokās atradās visas svarīgākās pilsētas dzīves sfēras. Rātes darbības posmā tā organizēja pilsētas apsardzību un ārpolitiku, nodrošināja tiesu varu un policijas funkcijas. Tradicionāli pašvaldība pārraudzīja pilsētas finanses un nodokļus, regulēja un pārraudzīja pilsētas apbūvi, gādāja par pašvaldības nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, rūpējās par infrastruktūras uzturēšanu un pilsētas labiekārtošanu, pārraudzīja un organizēja tirdzniecību, amatniecību un rūpniecību, pārraudzīja pilsētas izglītības un kultūras iestādes, rūpējās par pilsētnieku veselības aprūpi un trūcīgo personu sociālo apgādi. 19. gs. beigās pašvaldības pārraudzībā nonāca arī komunālie pakalpojumi – ūdens, gāzes, elektrības un sabiedriskā transporta nodrošināšana. Visi šie pienākumi atspoguļoti arī arhīvā uzkrātajos dokumentos.
Rīgas pilsētas pārvaldes iestāžu dokumenti
Daudzu gadsimtu garumā pastāvējušās dažādās pilsētas iestādes radījušas apjomīgu dokumentāro mantojumu. Īpaši strauji pilsētas iestāžu lietvedības apjoms pieauga, sākot ar 16. gs. beigām, kad darbu uzsāka daudzas jaunas pilsētas iestādes, kas veica sistemātisku protokolu, reģistru, grāmatvedības u.c. dokumentu sēriju vešanu. Īpaši labi saglabājušies nodokļu un dažādu tirdzniecības nodevu uzskaites dokumenti.
Līdz 20. gs. vidum Rīgas pilsētas arhīvā kopumā bija uzkrāti dokumenti 7,8 km garumā. Mūsdienās Rīgas pilsētas iestāžu dokumenti apvienoti gandrīz 300 Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos.
Rīgas dokumentāro mantojumu unikālu padara arī tā saglabātības pakāpe. Kamēr citu Latvijas pilsētu un valsts iestāžu arhīvi daļēji vai pilnīgi gājuši bojā 20. gs. karadarbību un arhīvu pārvietošanas rezultātā, Rīgas pilsēta spēja gan apkopot, gan nosargāt savus vēsturiskos dokumentus. Rezultātā Rīgas vēstures avoti ir neaizvietojami, lai pētītu un izprastu ne tikai Rīgas pilsētas, bet arī Latvijas un Baltijas reģiona vēsturi.
Rīgas pilsētas pārvalde 1913
Rīgas pilsētas pārvaldes shēma uz 1913. gadu ar norādēm uz pilsētas iestāžu fondiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā.
Rīgas pilsētas pārvalde 1930
Rīgas pilsētas pārvaldes shēma uz 1930. gadu ar norādēm uz pilsētas iestāžu fondiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā.
Karšu un plānu kolekcija
Līdzās pilsētas iestāžu dokumentiem arhīva tika izveidotas arī vairākas tematiskas dokumentu kolekcijas. Viena no tām ir “Rīgas pilsētas patrimoniālā apgabala topogrāfiskās kartes un plāni”. Kolekcija aptver dokumentus no 17. gs. līdz 20. gs. un to veido Rīgas un tās apkārtnes kartes un plāni, tai skaitā Daugavas kartes, ceļu kartes, Baltijas jūras un tās piekrastes kartes. Kolekcijā atrodami arī daudzu pilsētas ēku tehniskie plāni.
Dokumenti latviešu valodā
Rīgas pilsētas arhīvs glabā arī dažus no senākajiem latviešu valodā rakstītajiem tekstiem. Pirmie latviešu valodas paraugi iespieddarbu un rokrakstu formā saglabājušies no 16. gs sākuma un daudzkārt ietverti vāciski rakstītajos tekstos. Tie aptver garīga rakstura darbus un praktiskus tekstus laicīgam lietojumam, kā likumus, zvērestus un liecības tiesu un baznīcu vizitāciju protokolos.
