Iekšējais un ārējais arhīvs

Rīgas rātes arhīva veidošanās aizsākās ar pilsētas rātes un tās kancelejas nodibināšanu 13. gs. sākumā. Domājams, ka jau sākotnēji pilsētas svarīgākie dokumenti – tiesības, privilēģijas, līgumi u.c., tika uzglabāti atsevišķi no pārējās rātes lietvedības. Pirmās tiešās liecības par atsevišķas dokumentu krātuves pastāvēšanu sniedz 1598. gadā izdotā Rīgas rātes kancelejas instrukcija. Tā noteica, ka pilsētas vērtīgākie dokumenti glabājami pilsētas kases jeb ķemerejas telpās, kur tie bija novietoti ugunsdrošā velvē. Kolekciju dēvēja gan par „slepeno arhīvu” (Geheim-Archiv), gan kopš 18. gs. par „Iekšējo arhīvu”, norādot uz dokumentu glabāšanās vietu.

Atsevišķi glabājās Rīgas rātes lietvedības kārtējā dokumentācija, kura 1598. gadā tika izvietota jaunizbūvētajās rātes kancelejas telpās. 17.–18. gs. šo daļu attiecīgi sāka dēvēt par „Ārējos arhīvu”. 1674. gada 9. februārī rātes kanceleja piedzīvoja postošu ugunsgrēku, kurā gāja bojā lielākā daļa rātes arhīva. Ar šo ugunsgrēku skaidrojami lielie zudumi Rīgas pilsētas vēsturisko dokumentu kompleksā, kas, lai arī bagātīgs, līdz 17. gs. pirmajai pusei tomēr ir ļoti nepilnīgi saglabājies.

Iekšējā un ārējā arhīva fondi glabā senākos Rīgas pilsētas dokumentus. Iekšējā arhīvā atrodamas pilsētas tiesības un privilēģijas, viduslaiku pilsētas grāmatas, līgumi, valdnieku pavēles un  dokumenti par pilsētai piederošajām ēkām, gruntsgabaliem, muižām un zemes īpašumiem par laiku no 1225. līdz 1806. gadam, kā arī nozīmīgi pilsētas saimniecības dokumenti u.c.

Ārējā arhīvā apkopoti dokumenti par laiku no 1225. – 1869. gadam – pilsētas privilēģiju un tiesību dokumenti, to noraksti, valdnieku lēmumi un pavēles, līgumi, korespondence, rātes sēžu protokolu izraksti, instrukcijas, lēmumi, rīkojumi, ziņojumi, saraksti u.c. Ārējā arhīvā apkopoti arī dokumenti par Rīgas attiecībām ar Rīgas arhibīskapu, Livonijas ordeni, Livonijas pilsētām, Prūsiju, Zviedriju, Poliju, Krievzemi u.c. zemēm.