Arhīva dokumenti pētniecībā

Rīgas pilsētas arhīva dokumentu komplekss bijis pamats izvērstiem pētījumiem par Rīgas vēsturi. Pētniecības aizsākumi meklējami jau 15. gs., kad tapa pirmā pilsētas hronika. Tomēr rātes sekretāra Hermaņa Helevega sacerējums uzskatāms par politikas instrumentu, ne zinātnisku darbu.

Par zinātnisku Rīgas pagātnes izpēti var runāt kopš 19. gs. vidus, kad līdz ar daudzām vēstures avotu publikācijām vācbaltiešu vēsturnieki sagatavoja neskaitāmus pētījumus Rīgas viduslaiku un jauno laiku vēsturē.

Kad pētniecībā iesaistījās latviešu zinātnieki, vispirms tika meklēta latviskā Rīga. Ar to cieši saistīta interese par pilsētas tirdzniecības palīgamatiem un Rīgas apkārtnes zemniekiem.

Padomju varas periodā var runāt par Rīgas vēstures izpētes skolu.  20. gs. 60. un 70. gados tapa plaši pētījumi Rīgas pilsētas 17.–19. gs. ekonomikas un sociālajā vēsturē. Izmantojot pilsētas arhīvā kopš 17. gs. uzkrātās bagātīgās avotu sērijas – akcīzes vai svaru kantora grāmatas, arī tirdzniecības un amatu tiesas protokolus u.c. dokumentus – tika atklāta Rīgas nozīme Baltijas un Eiropas saimnieciskajos sakaros.

Kādreizējā Rīgas pilsētas arhīva dokumenti vienmēr bijuši interesanti gan senās Krievzemes vēsturniekiem, gan pilsētas kultūras, pilsētbūvniecības un dažādu citu jomu pētniekiem. Minētajos virzienos Rīgas pilsētas arhīva bagātīgo materiālu  turpina izmantot arī mūsdienu pētnieki.

Neskatoties uz pētniecību jau gandrīz divu gadsimtu garumā, arhīvu materiāls ne tuvu nav izmantots iespējamajā apjomā. Rīgas pilsētas arhīva fondi satur daudz vērtīgu materiālu sociālās,  ekonomiskās, kultūras, mentalitātes, pilsētbūvniecības un dzimtas vēstures izpētei un turpina gaidīt savus jaunatklājējus – vēstures interesentus un pētniekus.