Rīgas rātes protokoli

Rātes protokoli bija viens no nozīmīgākajiem pilsētas dokumentiem, kuros tika fiksēti rātes sēdēs izskatītie jautājumi un pieņemtie lēmumi. Kopumā saglabājušās 386 protokolu grāmatas par laiku no 1603. līdz 1890. gadam.

Rāte reprezentēja pilsētu attiecībās ar valsts varu un ārvalstīm. Tās pienākumos ietilpa likumdošana, policejiskā un tiesu vara, vispārējo administratīvo, saimniecisko un finansiālo jautājumu kārtošana, pilsētas aizsardzības organizēšana, garīgās dzīves pārraudzība u.c. Līdz ar to rātes protokoli glabā visaptverošu informāciju par pilsētas un tās iedzīvotāju vēsturi, gan dokumentējot atsevišķus būtiskus notikumus Latvijas un Rīgas vēsturē, gan ikdienas pilsētas dzīves norisēs, ļaujot sekot līdzi dažādiem vēstures procesiem un to nestām pārmaiņām. To starpā protokoli atspoguļo gan Rīgas atrašanos Polijas, Zviedrijas un visbeidzot Krievijas impērijas sastāvā, un attiecības ar virsvarām, gan nozīmīgās ekonomiskās un sociālās pārmaiņas, kas sekoja  industrializācijas aizsākumiem 18. gs. beigās un pilsētas vaļņu nojaukšanai 19. gs. sākumā. Tas savukārt pavēra ceļu straujai pilsētas ekonomiskajai izaugsmei, būvniecības attīstībai un iedzīvotāju skaita pieaugumam.

Protokoli ietver arī bagātīgu informāciju par pilsētas iedzīvotājiem. Rāte lēma par jaunu pilsoņu uzņemšanu, par adopciju un aizbildņu iecelšanu, izskatīja mantojuma lietas, izdeva pases un citus apliecinājumus, kā arī tiesāja likumpārkāpējus. Tādējādi protokoli sniedz ziņas gan par atsevišķām personām, gan par norisēm sabiedrībā kopumā, spilgti raksturojot Rīgas etnisko un sociālo dažādību.

Rātes protokoli ir autentisks piemineklis jauno laiku rakstības kultūrai un lietvedības tradīcijām. Šīs tradīcījas Eiropā aizsākās 16. gs. nogalē, kad veidojās centralizētas pārvaldes struktūras, radās ierēdniecība un tika aizsākta sistemātiska pārvaldes iestāžu darba dokumentācija, radot protokolus, reģistrus un citas dokumentu sērijas.