Iekšējais un ārējais arhīvs
Rīgas rātes arhīva veidošanās aizsākās ar pilsētas rātes un tās kancelejas nodibināšanu 13. gs. sākumā. Domājams, ka jau sākotnēji pilsētas svarīgākie dokumenti – tiesības, privilēģijas, līgumi u.c., tika uzglabāti atsevišķi no pārējās rātes lietvedības. Pirmās tiešās liecības par atsevišķas dokumentu krātuves pastāvēšanu sniedz 1598. gadā izdotā Rīgas rātes kancelejas instrukcija. Tā noteica, ka pilsētas vērtīgākie dokumenti glabājami pilsētas kases jeb ķemerejas telpās, kur tie bija novietoti ugunsdrošā velvē. Kolekciju dēvēja gan par „slepeno arhīvu” (Geheim-Archiv), gan kopš 18. gs. par „Iekšējo arhīvu”, norādot uz dokumentu glabāšanās vietu.
Atsevišķi glabājās Rīgas rātes lietvedības kārtējā dokumentācija, kura 1598. gadā tika izvietota jaunizbūvētajās rātes kancelejas telpās. 17.–18. gs. šo daļu attiecīgi sāka dēvēt par „Ārējos arhīvu”. 1674. gada 9. februārī rātes kanceleja piedzīvoja postošu ugunsgrēku, kurā gāja bojā lielākā daļa rātes arhīva. Ar šo ugunsgrēku skaidrojami lielie zudumi Rīgas pilsētas vēsturisko dokumentu kompleksā, kas, lai arī bagātīgs, līdz 17. gs. pirmajai pusei tomēr ir ļoti nepilnīgi saglabājies.
Iekšējā un ārējā arhīva fondi glabā senākos Rīgas pilsētas dokumentus. Iekšējā arhīvā atrodamas pilsētas tiesības un privilēģijas, viduslaiku pilsētas grāmatas, līgumi, valdnieku pavēles un dokumenti par pilsētai piederošajām ēkām, gruntsgabaliem, muižām un zemes īpašumiem par laiku no 1225. līdz 1806. gadam, kā arī nozīmīgi pilsētas saimniecības dokumenti u.c.
Ārējā arhīvā apkopoti dokumenti par laiku no 1225. – 1869. gadam – pilsētas privilēģiju un tiesību dokumenti, to noraksti, valdnieku lēmumi un pavēles, līgumi, korespondence, rātes sēžu protokolu izraksti, instrukcijas, lēmumi, rīkojumi, ziņojumi, saraksti u.c. Ārējā arhīvā apkopoti arī dokumenti par Rīgas attiecībām ar Rīgas arhibīskapu, Livonijas ordeni, Livonijas pilsētām, Prūsiju, Zviedriju, Poliju, Krievzemi u.c. zemēm.
Rīgas pilsētas statūti
Viduslaikos dzīvi Rīgā noteica īpašas pilsētas tiesības. Pilsētas arhīvā saglabājušies daudzi Rīgas pilsētas tiesību varianti un to noraksti. Attēlā redzamie Pārstrādātie Rīgas statūti sastādīti 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā. Tajos apvienoti vairāki līdz tam Rīgā pastāvējušie tiesību kodeksi. Statūti iedalīti 11 nodaļās un satur 175 pantus. Tie regulēja rātes iekārtu, tiesāšanās kārtību, lietu tiesības, ģimenes un mantojuma tiesības, krimināltiesības un kuģniecības tiesības. Šo tiesību kodeksu pilsēta lietoja līdz pat 17. gs.
Rīgas pilsētas senākās grāmatas
Nozīmīgu vietu Rīgas viduslaiku dokumentu kompleksā ieņem t. s. pilsētas grāmatas, kas fiksēja informāciju par saimnieciskajām un tiesiskajām attiecībām pilsētā, sākot jau ar 13. gs. otro pusi.
Rīgas parādu grāmata
Rīgas pilsētas parādu grāmata (Schuldbuch) ir vecākā no pilsētas grāmatām, kas ietver ierakstus no 1286. līdz 1352. gadam. Grāmata ir pergamenta kodekss, kas iesiets koka vākos ar dzelzs apkalumiem. Tajā ierakstīja preču un naudas aizdevumus līdz ar parādu atdošanas termiņu. Ieraksti sakārtoti pēc parādnieku vārdiem. Pēc parāda nokārtošanas ieraksts tika svītrots. Grāmata ir vērtīgs tirdzniecības vēstures avots.
Rīgas pilsētas parādu grāmata. 1286. – 1352. gads. LNA_LVVA, F8_1_3
Rīgas mantojumu grāmatas
Rīgas mantojuma grāmatā (Erbebücher) jeb nekustamo īpašumu grāmatā ierakstīja zemes īpašumu jeb gruntsgabalu pirkšanu, pārdošanu, maiņu vai dāvināšanu. Īpašnieku maiņas gadījumā nekustamais īpašumus tika tuvāk aprakstīts – raksturotas ēkas, atrašanās vieta utt. Saglabājušās vairākas šādas grāmatas, no kurām vecākā aptver laiku no 1385. līdz 1482. gadam.
Rīgas ienākumu grāmatas
Rīgas ienākumu grāmatas (Libri redituum arī Rentebok) satur ienākumu sarakstus no pilsētas gruntsgabaliem un ēkām. Saglabājušās trīs šādas grāmatas, no kurām vecākā aptver laiku no 1334. līdz 1344. gadam. Līdz 15. gadsimta ierakti tajā izdarīti latīņu valodā, bet vēlāk viduslejasvācu valodā.
Moscowitica Ruthenica
Dokumentu kolekcija Moscowitica – Ruthenica veido daļu no Rīgas pilsētas ārējā arhīva. Tajā uzkrāti dokumenti par laiku no 1229. līdz 1708. gadam, kas atspoguļo Rīgas, Livonijas un Hanzas attiecības ar krievu un baltkrievu kņazistēm to pilsētām, Lietuvu un Krieviju un Rīgas Sv. Nikolaja baznīcas darbību. Kolekcijā ietilpst daži no senākajiem senkrievu valodā rakstītājiem tekstiem un to veido tirdzniecības līgumi, korespondence, amatpersonu un valdnieku rīkojumi un pavēles, iestāžu un amatpersonu oficiālie raksti, ziņojumi un protokoli, amatpersonu un privātpersonu lūgumi un sūdzības un citi dokumenti.
–