Arhīva ēkas

Savā darbības laikā Rīgas pilsētas arhīvs pabijis vairākās ēkās. Darbu tas uzsāka 1882. gadā Rīgas rātes sēžu zālē, kur bija izvietoti plaukti ar ārējā arhīva dokumentiem. Minētā telpa nebija piemērota ne arhivāra darbam, ne pētniekiem, tādēļ 1886. gadā arhīva vajadzībām noīrēja telpas bijušajā Rīgas superintendenta namā Palasta ielā 2, kur arhīva dokumenti tika izvietoti četrās partera stāva istabās.

1890. gadā pabeidza arhitekta Karla Neiburgera projektētā Doma muzeja celtniecību, kurā tika izveidotas arī plašas telpas pilsētas arhīvam. Tajās izvietoja likvidētās rātes un tai pakļauto institūciju dokumentus, to skaitā arī ārējo arhīvu. Pilsētas senākie dokumenti – iekšējais arhīvs – palika glabāties rātsnamā. Drīz plašās telpas izrādījās par šaurām un Pirmā pasaules kara priekšvakarā pilsētas arhīvam atvēlēja telpas Jāņa sētā 5, kur nonāca pilsētas valdes iestāžu dokumenti. Tomēr tās nebija piemērotas dokumentu glabāšanai, istabas bija pārpildītas un mitruma iespaidā dokumenti regulāri pelēja.

Pēc Pirmā pasaules kara arhīvā lielā vairumā nonāca Krievijas impērijas laika pilsētas iestāžu dokumenti un aizvien akūtāks kļuva telpu trūkums. 1918. gadā Rīgas pilsētas arhīvs, pārņemot Rīgas pilsētas nodokļu pārvaldes arhīvu, ieguva arī tā telpas Šķūņu ielā 11. Ēku arhīvs dalīja ar pilsētas Sanitāro nodaļu un vairākiem uzņēmumiem. 1922. gadā, apmaiņā pret plašākām telpām Šķūņa ielā, arhīvs pameta telpas Jāņa sētā. Tomēr apstākļi esošajās ēkās ne tuvu nebija ideāli. Apkures problēmu dēļ Palasta ielā gaisa temperatūra ziemā regulāri nokritās līdz 5º. Par arhīva galveno ēku kļuva Šķūņu iela, tomēr telpas tajā bija pārpildītas un 30. gadu sākumā arhīva skapji atradās arī virtuvē un trepju telpās. Lai risinātu problēmu, 1933. gada vasarā arhīvam piešķīra divas istabas Mazajā Jaunielā 5. Tomēr jau 1935. gadā tās tika atzītas par nepiemērotām, jo bija mitras un tumšas. Telpu trūkuma dēļ no 1936. gada arhīvs atteicās pieņemt jaunus pilsētas iestāžu dokumentus. 1940. gadā, iegūstot papildus telpas Šķūņu ielā, arhīvs atbrīvoja ēku Mazajā Jaunielā. Šajā gadā Šķūņu ielā izveidoja arī arhīva laboratoriju un fotokopēšanas kabinetu.

Akūtais telpu trūkums ne reizi vien lika pilsētas pārvaldes iestādēm ķerties pie pilsētas arhīva būvniecības plāniem. 1905. gadā izskanēja iecere būvēt pilsētas arhīva un bibliotēkas ēku Puškina bulvārī. 1910. gadā tika izstrādāts projekts arhīva izvietošanai bijušajā gāzes rezervuārā Basteja kalnā. Savukārt 1938. gadā tika apsvērta iespēja būvēt arhīvu pēc Prāgā jaunuzceltā Čehijas zemes arhīva ēkas projekta. 1940. gada sākuma nopietni tika apsvērta arī iespēja arhīvu pārvietot uz bijušo Bāriņu namu Hermaņa ielā 19. Tomēr šie un citi ierosinājumi palika nerealizēti.

Pēc arhīva slēgšanas 1964. gadā kā Latvijas PSR Centrālā valsts arhīva glabātava un lasītava tika saglabātas Rīgas pilsētas valsts arhīva vēsturiskās telpas Rīgā Palasta ielā 4.