LPSR Centrālā valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīva (CVORA) dibināšanas priekšvēsture
1940. gadā Padomju Savienības okupācija pārtrauca Valsts arhīva kā Latvijas Republikā pirmās patstāvīgās institūcijas dokumentu pārvaldības un saglabāšanas jomā darbību, pasludinot visus Latvijas teritorijā esošos dokumentus par valsts īpašumu un pārveidojot arhīvu sistēmu pēc sava parauga, orientējoties tikai uz Padomju Savienības likumdošanu un tur izstrādātajiem standartiem. 1919. gadā dibināto Valsts arhīvu pārdēvēja par Latvijas PSR Centrālo valsts arhīvu.
Oktobra revolūcijas arhīvu rašanās priekšnoteikumi PSRS ir cieši saistīti ar šajā valstī valdošo politisko sistēmu. Totalitārisma īstenošana paredzēja nepieciešamību pilnībā kontrolēt dokumentāros materiālus, kas turpmāk tika izmantoti dažādu politisko kampaņu attaisnošanai, ideoloģiskās programmas īstenošanai, cīņai ar politiskajiem pretiniekiem, represijām un citiem uzdevumiem.
Līdz ar boļševiku revolūciju 1917. gadā aizsākās jauns laikmets arhīvu darbībā un attīstībā – sākotnēji KPFSR, tad Padomju Krievijā un turpmāk arī visās PSRS teritorijās. To noteica 1918. gada dekrēts “Par arhīvu centralizāciju un reorganizāciju KPFSR”, ar ko tika atcelti visi iepriekš pieņemtie rīkojumi un lēmumi par arhīviem Krievijā. Arhīva dokumentu izmantošanai dekrēts paredzēja “šķirisko pieeju” jeb noteiktus ierobežojumus, kas nepieļautu “proletariāta diktatūras ienaidniekiem” izmantot materiālus cīņai pret padomju varu.
Arhīvu sistēmas vadībai valstī tika izveidota Galvenā arhīvu pārvalde (Главное управление архивным делом), kam bija uzdots veikt dokumentu uzskaiti, nodrošināt to saglabātību un pārvešanu uz valsts arhīviem, organizēt dokumentu izmantošanu, kontrolēt dokumentu saglabātību iestādēs, veikt dokumentu pirmreizējo zinātniski tehnisko apstrādi utt.
Viens no pārvaldes uzdevumiem bija arī Oktobra revolūcijas un partijas vēstures pētniecība un materiālu vākšana. Dibinot KPFSR Valsts arhīvu (valstī vērtīgāko dokumentāro materiālu uzglabāšanai), viena no tā nodaļām tika izveidota tieši to dokumentāro materiālu apzināšanai, kas glabāja Oktobra revolūcijas sagatavošanas un norises, pasaulē pirmās strādnieku un zemnieku valsts izveidošanas un nostiprināšanas, V. Ļeņina sociālistiskās celtniecības plāna realizēšanas, PSRS sociālistiskās sabiedrības attīstības un pilnveidošanas liecības.
1925. gadā KPFSR Valsts arhīvu izformēja, un Oktobra revolūcijas nodaļa kļuva par patstāvīgu arhīvu. Neraugoties uz tolaik pastāvošo elementārākā materiālā nodrošinājuma trūkumu, arhīvs nodarbojās arī ar publicistisko darbību (izdevumi “Cariskā režīma sabrukums”, “Darbaļaužu kustība 1917. gadā” u. c.), kā arī pildīja valdības un partijas orgānu uzdevumus politiski aktuālo dokumentu meklēšanā. Ar 1935. gada lēmumu Centrālo Oktobra revolūcijas arhīvu noteica par pastāvīgu zinātniski pētniecisku iestādi un precizēja tā profilu, nosakot, ka arhīvam jāglabā padomju perioda valsts varas un pārvaldes augstāko orgānu un centrālo valsts pārvaldes orgānu dokumenti.
No 1925. gada līdz 20. gs. 60. gadu beigām Oktobra revolūcijas arhīvi pastāvēja un darbojās šādās PSRS republikās: Krievijas PFSR (1925.–1992. g.), Baltkrievijas PSR (1927.–1993. g.), Azerbaidžānas PSR (1930.–1991. g.), Uzbekijas PSR (1931.–1958. g.), Kazahijas PSR (1931.–1957. g.), Armēnijas PSR (1932.–1993. g.), Ļeņingradā (1936.–1991. g.), Gruzijas PSR (1940.–1991. g.), Ukrainas PSR (1943.–1992. g.), Moldāvijas PSR (1945.–1958. g.), Igaunijas PSR (1948.–1990. g.) un Latvijas PSR (1962.–1991. g.). Latvija bija pēdējā Padomju Savienības republika, kurā tika izveidots Oktobra revolūcijas arhīvs.
Lēmumu par CVORA dibināšanu Latvijas PSR varēja ietekmēt Latvijas Komunistiskās partijas kongress, kas izskatīja nacionālās politikas ieviešanas jautājumus. Atkāpšanās no PSRS Komunistiskās partijas politiskajām nostādnēm veicināja nepieciešamību stiprināt valdošo ideoloģiju. Divus gadus pēc kongresa – 1961. gadā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Arhīvu nodaļas vadītājam tika dots skaidrs mājiens par Oktobra revolūcijas arhīva izveides nepieciešamību tuvākajā laikā. Vēstulē uz to norādīja PSRS Galvenās arhīvu pārvaldes vadītājs Genādijs Belovs, atzīmējot, ka esošā arhīvu sistēmas organizācija nespēj īstenot valsts un resoru arhīvu kontroli un vadību. CVORA dibināšanas pamatojumu saistīja arī ar LPSR Centrālā valsts arhīva glabātavu aizņemtību un kadru trūkumu, ar tā nespēju nodrošināt pienācīgu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu zinātniskiem un tautsaimnieciskiem mērķiem. 1961. gadā LPSR iekšlietu ministrs vēstulē Ministru padomes priekšsēdētājam Jānim Peivem rakstīja par Latvijas PSR arhīvu sistēmas nonākšanu neapskaužamā situācijā, proti, padomju perioda dokumentārie materiāli (aptuveni 9,6 miljoni glabājamo vienību) 1960. gadā glabājās vairāk nekā 8000 iestādēs un organizācijās.
1961. gada 31. decembrī Ministru padome pieņēma lēmumu Nr. 831 par Centrālā valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīva jeb CVORA izveidošanu no 1962. gada 1. janvāra ar 72 amata vienībām.
CVORA atradās LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldes, bet no 1980. gada 22. decembra līdz 1991. gada 1. jūnijam – Latvijas PSR Ministru padomes Galvenās arhīvu pārvaldes pārraudzībā.
Arhīvs, līdzīgi kā citi Padomju Savienības republiku Oktobra revolūcijas arhīvi, tika pozicionēts ne vien kā LPSR teritorijā izveidotu dokumentu (no 1917. līdz 1919. g. un laikā no 1940. g.) saglabāšanas iestāde, bet arī kā zinātniski pētnieciska institūcija, kas nodarbojas ar dokumentu pētniecības, izmantošanas un metodiskās darbības organizāciju.
CVORA tika komplektēts ar valsts varas un pārvaldes iestāžu dokumentiem; tiesas un prokuratūras, rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, celtniecības, finanšu, tirdzniecības u. c. republikāniskās nozīmes iestāžu dokumentiem; materiāliem par valsts, politiskajiem un sabiedriskajiem darbiniekiem; iestāžu, organizāciju un uzņēmumu dokumentiem, kas darbojās Latvijas teritorijā vācu okupācijas laikā; kā arī Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas, ārzemju intervences un pilsoņu kara perioda (1917.–1919. g.) Latvijas teritorijā esošiem iestāžu, organizāciju un uzņēmumu dokumentāriem materiāliem.
Nolikumā bija formulēti šādi CVORA uzdevumi:
- dokumentāro materiālu koncentrācija, uzskaite, saglabāšana;
- dokumentu zinātniski tehniskās apstrādes uzlabošana;
- zinātniskās un praktiskās ekspertīzes uzlabošana;
- vispusīga izpēte un zinātniska fondu izstrāde;
- aprakstīšana un kataloģizācija;
- uzziņu materiālu publicēšana;
- dokumentu krājumu, monogrāfiju u.c. zinātnisku darbu sagatavošana;
- dokumentu izsniegšana lasītavām un pagaidu izmantošanā pēc noteiktas kārtības;
- izziņu, kopiju un izrakstu izsniegšana ieinteresētajām organizācijām un interesentiem;
- kontrole un organizatoriski metodiskā palīdzība resoru arhīviem.
Latvijas PSR Ministru Padomes arhīvu pārvaldes priekšnieka A.Kadiķa apstiprinātais nolikums (latviskais tulkojums), 1962.gada 22.aprīlis:
1964. gada 31. janvārī, kad sāka nostabilizēties arhīva komplektēšanas profils un amata vienību skaits, Arhīvu pārvaldes lēmums noteica CVORA struktūru:
- Vadība (direktors, direktora vietnieks zinātniskajos jautājumos, sekretāre, mašīnrakstītāja);
- valsts vadības un pārvaldes, tiesas un prokuratūras orgānu fondu glabātava;
- tautsaimniecības nozaru fondu glabātava;
- zinātnes, literatūras, mākslas un sabiedrisko organizāciju fondu glabātava;
- kinofotodokumentu glabātava;
- slepeno fondu nodaļa;
- komplektēšana, uzskaites, izziņu nodaļa;
- zinātniski – publicistiskā, informacionālā nodaļa;
- administratīvi saimnieciskā nodaļa.
1965. gadā sāka funkcionēt arī resoru arhīvu komplektēšanas nodaļa, kuras uzdevums bija uzraudzīt un kontrolēt organizāciju un uzņēmumu arhīvu darbu, palīdzēt tiem metodiskajā un praktiskajā darbā, kontrolēt dokumentu pārvaldības stāvokli.
CVORA filiāles
Balstoties uz 1964. gada 17. janvāra LPSR Ministru padomes lēmumu Nr. 18 “Par LPSR valsts arhīvu tīkla reorganizāciju”, tika noteikts, ka no 1964. gada 1. aprīļa tiks likvidēti 28 rajonu un pilsētu valsts arhīvi un izveidotas desmit LPSR CVORA filiāles Alūksnē, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā un Cēsīs ar tiešo pakļautību LPSR Arhīvu pārvaldei. Ar LPSR Ministru padomes 1966. gada 12. septembra lēmumu Nr. 476 filiāle izveidota arī Siguldā. Filiāles uzkrāja attiecīgā reģiona (vidēji divu līdz trīs rajonu) dokumentus un veica sava reģiona iestāžu dokumentu pārvaldības procesu uzraudzību.
Filiāļu nodibināšana pēc citu savienības republiku valsts arhīvu parauga tika veikta, lai optimizētu LPSR valsts arhīvu tīklu, samazinātu līdzekļus to uzturēšanai, radītu nosacījumus filiāļu komplektēšanai ar kvalificētākiem darbiniekiem, centralizētu uzskaiti, komplektētu un izmantotu arhīva fonda materiālus. Šāda arhīvu sistēmas restrukturizācija pierādīja ilgtspējību, jo izveidotās filiāles turpina darboties arī mūsdienās kā Latvijas Nacionālā arhīva zonālie valsts arhīvi.
CVORA filiāles tika komplektētas ar PSRS Valsts arhīva fonda pastāvīgi glabājamiem attiecīgajā teritorijā uzkrātiem dokumentiem, sākot no 1944. gada. Arhīvi uzglabāja pamatā apriņķu, rajonu, pagastu un citu valsts varas orgānu iestāžu dokumentus, tiesas un prokuratūras dokumentus, sabiedrisko, kooperatīvo, rūpniecisko, lauksaimniecisko, ārstniecisko, arodbiedrību u. c. iestāžu, organizāciju un uzņēmumu dokumentus, avīžu un žurnālu redakciju dokumentus, kā arī dokumentus par kultūras un zinātnes darbiniekiem, ražošanas un tautsaimniecības pirmrindniekiem.
