Arhīvam piemērotu telpu trūkums kā pastāvīga problēma bija aktuāla jau no 20. gs. sākuma. Plānojot dokumentu saglabāšanas procesus Latvijas PSR, sākotnēji tika lemts par jaunas Centrālā valsts arhīva ēkas celtniecību, taču 50. gados, no jauna apspriežot telpu un ēkas jautājumu, tika uzsvērta nevis Centrālā valsts arhīva ēkas būvēšanas nepieciešamība, bet gan jaunas, īpaši arhīva vajadzībām piemērotas CVORA ēkas celtniecība. Neraugoties uz šādas ēkas akūtu nepieciešamību, CVORA telpu jautājums 1962. gadā joprojām nebija atrisināts, tāpēc bija nolemts, ka tas sākotnēji atradīsies Centrālā valsts arhīva telpās Slokas ielā 16 (mūsdienās Latvijas Valsts vēstures arhīva atrašanās vieta).
Gadu vēlāk CVORA pārņēma dažas telpas Rīgas pilsētas valsts arhīvā Šķūņu ielā 11 (mūsdienās Latvijas Nacionālā arhīva administrācijas atrašanās vieta), bet 1964. gadā arhīva pārziņā nonāca visa ēka. Kaut gan pēc likvidētā Rīgas pilsētas valsts arhīva glabātavu iegūšanas CVORA it kā bija sava, pastāvīga apmešanās vieta, tomēr telpu jautājums palika akūts, ko sekmēja arvien augošais arhīvā nododamo glabājamo vienību skaits, amata vienību komplektēšana u. c. faktori. Tādēļ LPSR Ministru padome 1964. gadā nosūtīja PSRS Ministru padomei ziņojumu par to, ka no 1966. līdz 1968. gadam paredzēts uzsākt CVORA ēkas celtniecību, pievienojot arī Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu Nr. 199 “Par atļauju projektēt Centrālā valsts arhīva ēku Bezdelīgu ielā”. Tur bija paredzēts izvietot Arhīvu pārvaldi, mikrofotolaboratoriju, kā arī restaurēšanas darbnīcu un speciālas dzelzsbetona telpas kinofotofonodokumentu uzglabāšanai. Taču jaunas ēkas celtniecības finansēšana tika atteikta, tās vietā piešķirot līdzekļus CVORA “pagaidu māju” Šķūņu ielā 11 remontam. Vēlāk, 1967. gadā, arhīvs pārcēlās uz citām telpām Ļeņina (tagad Brīvības) ielā 78. Ēka līdz mūsdienām vairs nav saglabājusies.
Rīga, 1970.gadi. Avots: LNA LVA privātais arhīvs.
Bieža atrašanās vietas maiņa un slikts materiālais nodrošinājums negatīvi ietekmēja arhīva ikdienas darbu un kavēja uzdevumu izpildi. Par to liecina arī darbinieku ziņojumi arhīva sapulcēs. Arhīva darbiniece Kjarika izteikusies, ka “darba apstākļi Rīgas pilsētas arhīvā ļoti slikti, telpas šauras, katram darbiniekam iznāk 50 cm2 uz darbavietu. Kad CVORA būs savas telpas?”. Darbiniece Toma teikusi, ka “darbiniekiem nav savu atsevišķu darba telpu, bet arhīva glabātavā telpas šauras, slikts apgaismojums, apkurināšana”.
Koncentrējot vienā vietā valsts dokumentus, arhīvs var nodrošināt to saglabāšanu, apstrādi un izmantošanu, atbilstoši arhīvu darba noteikumiem, un arhīvu apmeklētājiem tiek nodrošināta plaša dokumentu izmantošana.
20. gs. 70. gados beidzot tika sagaidīta specializētas un arhīva vajadzībām atbilstošas ēkas celtniecība Bezdelīgu ielā 1a, kur mūsdienās atrodas Latvijas Valsts arhīvs, Dokumentu preventīvās saglabāšanas departaments un Institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības departaments. Arhīva celtniecība norisinājās no 1979. līdz 1984. gadam. Mūsdienās bijušā CVORA ēka Bezdelīgu ielā 1a, lai gan laikmetam neatbilstoša un ar dažādām tehniskām nepilnībām, joprojām ir vienīgā specializētā un arhīva uzdevumiem piemērotākā ēka Latvijas teritorijā.
Arhīva ēkas Bezdelīgu ielā 1a būvniecības plāni
Avots: LNA LVA privātais arhīvs.
Atklāšanas dienā piedalījās LKP CK sekretārs J.Andersons un LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks V.Krūmiņš.
Rīga, 1985.gada 27.jūnijs. Foto: Aleksandrs Belovs. Avots: LNA Kinofotofonodokumentu arhīvs.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arhīva rīcībā 1991. gadā saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumu nonāca Latvijas Komunistiskās partijas arhīva ēka Raiņa bulvārī 15, kurā izveidoja Sociālpolitisko dokumentu daļu. Tajā glabājās svarīgākie pēckara laika dokumenti, kam bija ļoti liela vēsturiska, juridiska, politiska un tautsaimnieciska nozīme. Šī ēka LVA lietošanā bija līdz 2001. gadam, kad dokumentus un personālu pārcēla uz jauniegūto ēku Rīgā, Kurzemes prospektā 5.
Otra ēka atradās Ludzas ielā 2, kur tika izvietotas Dienesta dokumentu un Iestāžu dokumentu aprakstīšanas nodaļas, kā arī bijušā VDK arhīva daļa. Arī šo ēku LVA saņēma 1991. gadā. Ēkā glabājās filtrācijas lietas, krimināllietas un citas VDK dokumentu grupas, kas tika ļoti aktīvi izmantotas politiski represēto pilsoņu reabilitācijas jautājumos. Ēka bija LVA lietošanā līdz 1999. gadam, kad dokumentus un personālu pārcēla uz jauniegūto ēku Kurzemes prospektā 5.
1994. gadā LVA lūdza izskatīt jautājumu par papildu zemes platības piešķiršanu LVA jaunu arhīva dokumentu glabātavu celtniecībai. Valsts reorganizācijas periodā arhīvam nācās pieņemt ļoti lielu dokumentu apjomu, kā rezultātā arhīva glabātavu noslogojums jau bija 90 %, tas nozīmēja, ka aptuveni pusotru līdz divus gadus arhīvs vēl varēja veikt dokumentu komplektēšanu un tad tā bija jāpārtrauc telpu trūkuma dēļ. 1995. gadā telpas Bezdelīgu ielā 1a bija piepildītas 94 % apmērā. Tobrīd notika ļoti straujš privatizācijas process, kā rezultātā daudzi uzņēmumi tika privatizēti vai likvidēti. Dokumentiem pēc likuma “Par arhīviem” bija jānonāk Latvijas Valsts arhīvā.
1995. gadā sāka risināt telpu jautājumu Kurzemes prospektā 5 (pašlaik Skandu iela 14), kur iepriekš atradās likvidētā Valsts Rīgas eksperimentālās funkcionālās mikroelektronikas rūpnīca “Elmīra”. Telpu piemērotība arhīva glabātavu vajadzībām bija optimālākā no pēdējos divos gados piedāvātajām. Ar 1996. gada 28. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 96 LVA piešķīra minētās rūpnīcas telpas. Ceļš līdz šo telpu pilnīgai pārņemšanai prasīja vēl dažus gadus, jo bijušajai rūpnīcai bija lielas parādsaistības, ko arhīvs nevēlējās uzņemties, kā arī bija jāveic telpu remontdarbi un to pielāgošana. Saistībā ar glabātavu pārslogojumu Bezdelīgu ielā 1a 2000. gadā notika lietu pārvietošana uz jaunizveidotajām glabātavām Kurzemes prospektā 5.
Pašlaik Skandu ielā 14 galvenokārt glabājas Latvijas Sociāldemokrātijas, Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti par represētajām personām, LPSR VDK aģentūras kartotēka, zinātniski tehniskā dokumentācija, kā arī liels daudzums lietvedības dokumentu.
Mūsdienās LVA pārziņā ir divas glabātavas Bezdelīgu ielā 1a un Skandu ielā 14, taču LVA joprojām saskaras ar dažādām grūtībām un izaicinājumiem dokumentu uzglabāšanā.
Kopš 2020. gada Skandu ielā 14 norit vērienīgi renovācijas darbi, lai nodrošinātu arhīva funkcijas energoefektīvās telpās un veiktu ēkas estētiskā stāvokļa uzlabojumus. Līgums par būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu 2019. gadā tika noslēgts ar SIA “LC būve” par 2,8 miljoniem eiro (bez PVN).
“Energoefektivitātes paaugstināšana Nacionālā arhīva ēkā Skandu ielā ir nozīmīgs pirmais solis ēkas attīstībai un pilnvērtīgai izmantošanai arhīva vajadzībām. Tas palīdzēs uzlabot dokumentu saglabāšanas apstākļus un ilgtermiņā samazināt uzturēšanas izdevumus. Ēkas pilnvērtīgai izmantošanai pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas nepieciešams turpināt darbu, veidojot jaunas, modernas dokumentu glabātavas un darba kabinetus, lai varētu nodrošināt dokumentu pieņemšanu no institūcijām un to saglabāšanu nākamajām paaudzēm.”
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža
