Trimdas gados latviešu sabiedriskā dzīve nebija domājama bez teātra spēlēšanas. Tas deva prieku un palīdzēja izdzīvot Vācijas bēgļu nometnēs. Kad sākās lielā izceļošana uz citām mītnes zemēm, teātra spēlēšanas prieks ceļoja līdzi. Tūdaļ gandrīz vai visos latviešu centros Lielbritānijā sāka veidoties teātra mīļotāju pulciņi. Dzīves apstākļi te bija diezgan smagi, un 50. gados sākās izceļošana uz ASV, Kanādu, Austrāliju. Aizceļoja daudzi teātra mākslas entuziasti, un ne viena vien teātra kopa beidza savu darbību. Tomēr bija teātra kopas, kas veiksmīgi turpināja darboties gadiem ilgi un ar iestudējumiem iepriecināja ne tikai savas pilsētas tautiešus, bet sniedza viesizrādes arī citos latviešu centros. Ap 80. gadu vidu teātra kopu darbība diemžēl apsīka.

Daugavas Vanagu drāma Londonā

Daugavas Vanagu Drāma darbību sāka 1950. gadā Elmāra Šķobes vadībā, un pirmais iestudējums bija Rūdolfa Blaumaņa “Trīnes grēki”. Izrādes veidošanā režisors palīgos pieaicināja bijušo Nacionālā teātra gaismu meistaru Jāni Auniņu, mūzikas jautājumos palīdzēja komponists Alberts Jērums. Pirmizrāde notika 1950. gada 16. aprīlī. Pēc tam londonieši ar šo izrādi viesojās Lesterā. Ilgus gadus šajā teātra kopā spēlēja Ligita Apine, Rūdolfs Lazdiņš, Biruta Arbeitere, Biruta Zariņa, Roderiks Pavasars, Arvīds Abiks, Paulis un Zenta Sotnieki u. c. 1951. gada jūlijā notika Anglijas latviešu Dziesmu diena. Lai programmu kuplinātu, DV Drāma iestudēja Mārtiņa Zīverta lugu “Cenzūra”. Režiju vadīt uzaicināja autoru, un pirmizrādē 1951. gada 28. jūlijā viņš arī tēloja galveno lomu. 1952. gadā Londonā ieradās režisors Jānis Zariņš un uzņēmās DV Drāmas un arī dramatisko kursu vadību. J. Zariņa vadībā iestudētas Blaumaņa lugas “Sestdienas vakars” un “Zelta kupris”, arī “No saldenās pudeles”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Jo pliks, jo traks”. Ar izrādi “No saldenās pudeles” kopa piedalījās Latviešu kultūras dienās 1952. gadā. Londonā. 1953. gadā ar Valdemāra Kārkliņa komēdijas “Sarkanvīns” iestudējumu J. Zariņš atzīmēja savu 60 gadu jubileju. 1953. gadā LNPL rīkotajā I Vispārējo dziesmu svētku 80 gadu atceres sarīkojumā kopa piedalījās ar Ferenca Molnāra komēdijas “Spēle pilī” izrādi. Nākamajos gados iestudētas R. Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls”, “Ļaunais gars” u. c. Viens no pēdējiem J. Zariņa iestudējumiem Londonā bija M. Zīverta luga “Cilvēks grib dzīvot”. 1962. gadā režisors J. Zariņš atgriezās Latvijā. Drāmas kopa vēl kādu laiku darbojās Arvīda Abika un Vitolda Folkmaņa vadībā, taču ievērojamu panākumu vairs nebija, un 80. gadu vidū DV Drāmas darbība apsīka pavisam.

Birminghamas dramatiskā kopa

Darbību sāka 1950. gadā un darbojās līdz 1959. gadam, iestudējot 11 lugas, nozīmīgākās izrādes: Mārtiņa Zīverta “Čūska”, “Cenzūra” un “Tīreļpurvs”. Režisors – Jānis Miezītis. Interesants sarīkojums notika 1954. gadā, kad vienā vakarā tika izrādīti trīs viencēlieni: igauņu rakstnieka Augusta Gailita “Sābas ķēniņiene”, krievu rakstnieka Antona Čehova “Lācis” un Tonijas Kalves “Ciemiņš”. Kritika atzinīgi novērtēja Annas Brigaderes lugas “Maija un Paija” iestudējumu J. Miezīša režijā (1955). Ar šo izrādi kopa vairākkārt devās viesizrādēs.

Boltonas dramatiskā kopa

Šī kopa no 1948. līdz 1969. gadam darbojās LBL paspārnē. Pirmais iestudējums bija Elīnas Zālītes luga “Maldu Mildas sapņojums” Georga Berga režijā 1948. gada 18. novembrī. Viņš šo teātra kopu vadīja vairākus gadus, pēc tam pārcēlās uz Bradfordu. Turpmākajos gados iestudēti Mārtiņa Zīverta, Vītauta Alanta, Lidijas Auzānes-Vītoliņas, Jāņa Akuratera, Konstances Miķelsones, Rūdolfa Blaumaņa, Edvarda Vulfa, Jāņa Lejiņa, Irmas Bračas, Eduarda Vildes darbi, kopskaitā 14 lugas. Kā režisori te darbojušies Jānis Joksts un Jānis Zaķis. 1954. gadā kopa ar E. Vulfa lugu “Svētki Skangalē” piedalījās 4. latviešu dziesmu dienās Mančesterā.

Teātra kopas Bradfordā

Pirmā teātra kopa nodibināta LBL paspārnē 1948. gadā. Pirmā izrāde – E. Zālītes lugas “Bīstamais vecums” iestudējums ‒ notika 1949. gada 26. martā. Lugu iestudēja Zelma Štūlmane. Ar šo izrādi kopa piedalījās pirmajās latviešu dziesmu dienās Londonā 1949. gadā. Viens no vērienīgākajiem iestudējumiem bija R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, pirmizrāde notika 1951. gada 24. februārī.

Vēlāk arī pie DVF Bradfordas nodaļas tika nodibināta dramatiskā kopa. Tagad grūti izšķirt, kura kopa ko iestudējusi. Zināms, ka kopumā iestudētas 30 lugas. Kā režisori darbojušies Valdemārs Pūlis, Zelma Štūlmane, Fēlikss Lintiņš, Mārtiņš Vētra, Jānis Joksts, Georgs Bergs, Roberts Duncis, Roberts Zuļģis. Iestudētas Evelīnas Grāmatnieces, Elīnas. Zālītes, Rūdolfa Blaumaņa, Konstances Miķelsones, Mārtiņa Zīverta, Voldemāra Richtera, Ladislava Fodora, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Raiņa, Hugo Krūmiņa, Rutku Tēva, Roberta Zuļģa, Valdemāra Kārkliņa, Lidijas Auzānes-Vītoliņas, Anšlava Eglīša u. c. lugas. 1960. gadā kopa ar J. Jaunsudrabiņa lugas “Jo pliks, jo traks” izrādi piedalījās Latviešu kultūras dienās Londonā. Pēdējā izrāde 1985. gada 8. aprīlī bija R. Zuļģa lugas “Paraduma spēks” iestudējums.

Korbijas dramatiskā kopa

Kopa pirmos mēģinājumus sāka 1952. gadā, un 1953.gada 11. aprīlī notika Brendona Tomasa (Brandon Thomas) lugas “Čārlija krustmāte” pirmizrāde. Iestudējuma režisors bija Andrejs Lēnmanis, bet padomus sniedza vecmeistars Jānis Zariņš. Pirmsākumi šai kopai meklējami Alseidžeras nometnē, kur darbu sāka teātra kopa Zentas un Paula Sotnieku vadībā, jo tur bija laba zāle ar skatuvi. Tika iestudētas septiņas lugas, tad nometni likvidēja, bet iekārtas un dekorācijas pārveda uz Korbiju. Jaunā teātra kopa darbojās DVF Korbijas nodaļas paspārnē. 1958. gadā kopa ar R. Blaumaņa lugas “Trīnes grēki” iestudējumu piedalījās 6. Anglijas latviešu dziesmu dienās Lesterā. Ilgus gadus kopu vadīja Elfrīda Sirmā. Latvijā viņa bija apmeklējusi Daugavpils dramatiskos kursus. E. Sirmās vadībā iestudētas sešas lugas: Ainas Neboisas “Notikums pie nama durvīm”, Rūdolfa Blaumaņa “Pamāte” u. c. Ar Jūlija Pētersona lugas “Pieklīdušais kaķēns” izrādi kopa svinēja savu 10 gadu jubileju. Šajos gados bija iestudētas deviņas lugas un sniegtas viesizrādes 11 vietās citos latviešu centros. Pēc E. Sirmās nāves 1964. gadā ar šo dramatisko kopu strādāja Indulis Ozols, Jānis Joksts, Arnolds Feldmanis. Pēdējā izrāde 1970. gadā bija V. Kārkliņa lugas “Indīgā efeja” iestudējums. Pēc tam kopa darbību izbeidza, jo vairāki kopas dalībnieki mainīja darba un dzīves vietu.

DVF Ročdeilas drāmas kopa

Ilgāku laiku darbojusies DVF Ročdeilas (Rochdale) drāmas kopa. Darbību kopa sākusi ar M. Zīverta lugas “Divkauja” iestudējumu 1951. gadā. Kā režisori darbojušies J. Zariņš, E. Sirmā, A. Feldmanis, J. Joksts. Pēdējais iestudējums 1970. gadā – V. Kārkliņa “Indīgā efeja”. Kopumā iestudētas 13 lugas, to skaitā Raiņa “Uguns un nakts” un Jēkaba Janševska “Dzimtene”.

DVF Stokportas dramatiskā kopa

Atzīmējama Stokportas dramatiskā kopa, kas darbojās no 1953. līdz 1965. gadam režisoru Rūdolfa Arnīša, Paula Sotnieka, Lidijas Auzānes-Vītoliņas, Georga Berga, Valda Martinsona vadībā. Iestudētas 11 lugas.

DVF Volverhamptonas dramatiskā kopa

Kopa izveidota 1959. gadā un rosīgi darbojās līdz 1981. gadam režisoru Alekša Vanaga un Elvīras Zepas vadībā. Iestudētas Rūdolfa Blaumaņa, Mārtiņa Zīverta, Induļa Poruka, Mariannas Zīles, Anšlava Eglīša lugas, kopskaitā astoņas, kā arī trīs uzvedumi; notikušas 58 izrādes daudzos latviešu centros. 1971. gadā kopa tika uzaicināta iestudēt kādu lugu, ko izrādīt Anglijas latviešu dziesmu dienās Lesterā. Izvēle krita uz A. Eglīša komēdiju “Omartija kundze”, tās pirmizrāde notika 1971. gada 30. jūlijā, nākamajā dienā bija otra izrāde. Kopumā šo iestudējumu noskatījās ap 1000 skatītāju. Vēlāk sekoja uzaicinājums piedalīties 9. Anglijas latviešu dziesmu dienās Lesterā 1975. gadā ar M. Zīverta komēdijas “Zaļā krūze” iestudējumu. 1976. gadā bija ieplānotas 3. Globālās Daugavas Vanagu dienas Anglijā. Atkal uzaicināja Volverhamptonas dramatisko kopu un izvēlējās M. Zīverta lugu “Meli meklē meli”. Šis bija volverhamptoniešu pēdējais iestudējums. Dalībnieku skaits pamazām saruka, un 1981. gada 6. decembrī notika kopas pēdējā izrāde.

50. gadu sākumā teātra kopas darbojušās arī Alseidžerā , Birdingberijā, Bitervelā. Derbijā, Koventrijā, Līdsā, Notinghamā, Lesterā, Silsdenā, Vansfordā, Vestvelsā, Līdsā, taču to darbības laiks nebija ilgs ‒ divi trīs gadi.

80. gados teātra kopu darbība bija apsīkusi, taču 21. gadsimtā Lielbritānijas latviešu vidū ir atgriezies teātra spēlēšanas prieks. Nodibinātas vairākas amatierteātru kopas: Bradfordas teātra trupa “Saulespuķe” (vad. Gita Robalde), Burtonas amatierteātris “Strops” (vad. Aivita Skābarniece), Pīterboro amatierteātris “Saime” (vad. Mārīte Seņkova), Mansfīldas drāmas grupa “Klēts” (vad. Liene Feldmane), Latviešu amatierteātra kopa “Straumēni” (vad. Gita Luksa), Birminghamas Mazais teātris (vad. Ingmārs Čaklais).