“Ne tikai Anglija, bet katrs anglis ir sevī noslēgta sala,” rakstīja 18. gs. dzejnieks un filozofs Novaliss, un latvieši, kas šai salu valstī ieradās pēc Otrā pasaules kara, veidoja savukārt savas salas un sāka dzīvi gandrīz pilnīgā nošķirtībā no ārpasaules nometnēs vai dzīvokļu māju īres istabās. Citu iespēju viņiem nebija, jo viņi bija iekļuvuši britu sabiedrības pašā zemākajā slānī. Taču savu atšķirto dzīvi latvieši varēja veidot paši pēc sava gara…”
Jānis Andrups. Latvieši Lielbritānijā, 1995

Liecības par sakariem starp Latviju un Lielbritāniju atrodamas arhīvos jau kopš 17. gadsimta. Anglijas karalis Džeimss I bija Hercoga Jēkaba krusttēvs. 19. gadsimtā Latvijā darbojās britu uzņēmēji un tirgotāji. Džordžs Armitsteds, britu izcelsmes inženieris un uzņēmējs 19. un 20. gadsimta mijā 12 gadus bija veiksmīgs Rīgas mērs. Savukārt latviešu jūrnieki regulāri uzturējās Lielbritānijas ostas pilsētās. Pirms Otrā pasaules kara Anglijā dzīvoja, studēja un darbojās vairāki simti latviešu, kas jau 1941. gada nogalē nodibināja Latvju biedrību Lielbritānijā (LBL). Pēc kara beigām Anglijā ieradās ap 16 000 latviešu bēgļi. Ar to sākās 46 gadus garais trimdas laiks.