Nozīmīgu vietu trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē ieņēma dažādu svētku svinēšana un atceres dienu atzīmēšana. Kopīgajiem pasākumiem bija liela nozīme tautiešu vienotības un patriotisma uzturēšanā, latviskās izglītības veicināšanā.

Nozīmīgākie svētki bija Latvijas neatkarības pasludināšanas svētki 18. novembrī. Pirmo reizi Anglijā plašākai sabiedrībai tos sarīkoja Latvijas sūtniecība 1949. gada 18. novembrī. Dievkalpojums notika St. John baznīcā, bet svinīgais akts, koncerts un pieņemšana – Fulamtaunas (Fullham Town) zālē. Uzrunu teica sūtnis Kārlis Zariņš, bet koncertu sniedza Londonas latviešu koris Alberta Jēruma vadībā, solisti ‒ Lidija Maršalka un Edvīns Krūmiņš. Turpmāk šo svētku rīkošanā Londonā iesaistījās Daugavas Vanagu fonds (DVF) un pēc izveidošanās arī Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL). Valsts svētkus plaši atzīmēja arī lielākajos latviešu centros.

1947. gada 14. jūnijā Latvju biedrība Lielbritānijā (LBL) Londonā noorganizēja pirmo Aizvesto piemiņas dievkalpojumu, ko kuplināja ar piemērotām dziesmām un dzejām latviešu mākslinieku izpildījumā. Aizvesto piemiņas dienas sarīkojumi turpmāk notika ik gadu. Vēlāk to organizēšanu uzņēmās Baltiešu padome un mūzikas priekšnesumus sniedza visu triju Baltijas valstu mākslinieki.

Latviešu bēgļu saime turpināja Kārļa Ulmaņa savulaik rosināto Draudzīgā aicinājuma tradīciju, jo arī trimdā bija jārisina daudz kultūras un izglītības problēmu. Draudzīgā aicinājuma gadadienai veltītajos sarīkojumos parasti uzaicināja kādu referentu runāt par kultūrvēsturiskiem jautājumiem, pēc tam sekoja mūzikas priekšnesumi. Noslēgumā vakara dalībnieki kavējās pārrunās pie tējas vai kafijas tases un Daugavas vanadžu sarūpētiem cienastiem. Vakara ienākumus ziedoja kādam izglītības projektam, piem., “Latviešu mājas” Almelijā bērnu nometnēm vai vēlāk Minsteres latviešu ģimnāzijas atbalstam. Draudzīgā aicinājuma sarīkojumi tika rīkoti arī citviet Anglijā.

Anglijā mājvietu bija atraduši daudzi latviešu studentu un studenšu korporāciju pārstāvji, un vēlme atjaunot un turpināt korporāciju darbību bija liela. Jaunajos apstākļos veidojās korporāciju kopas (K!K!), jo daudzviet bija tikai daži atsevišķu korporāciju locekļi. 1950. gada 11. martā Anglijā dzīvojošie korporanti Bradfordā nodibināja Ziemeļanglijas K!K!, bet 1953. gada 7. novembrī – Londonas un Dienvidanglijas K!K!. Kopas regulāri tikās savos internajos sarīkojumos, svinēja savu korporāciju apaļās gadskārtas. Ik gadu Londonā septembra beigās vai oktobra sākumā tika svinēta Latvijas Universitātes (LU) dibināšanas atcere. Sākumā šo svētku rīkošanu bija uzņēmusies LNPL un LBL, vēlāk iesaistījās arī Londonas un Dienvidanglijas K!K! Sarīkojumos parasti uzrunu teica kāds sūtniecības (pēc 1992. g. – vēstniecības) pārstāvis, akadēmisko runu – kāds no korporantu saimes. Sarīkojumus vienmēr kuplināja mūzikas priekšnesumi. Par cienastu vakara izskaņā rūpējās studenšu korporāciju pārstāves. Izveidojās tradīcija vakara ienākumus ziedot Stipendiju fondam pie Latvijas sūtniecības, bet 70. gados atbalstīja Minsteres latviešu ģimnāziju. Londonā LU gadasvētkus svinēja līdz 1994. gadam, tad svinēšana apsīka. Domājams, tam par iemeslu bija latviešu trimdas skaitliskā samazināšanās, kā arī izveidojusies ciešā sadarbība ar dzimtenē atjaunotajām studentu un studenšu korporācijām. Tomēr 2018. gadā pēc K! Dzintra iniciatīvas LU gadskārtas atzīmēšana tika atjaunota.

Ik gadu DVF kopsapulču ietvaros tiek atzīmēta pulkveža Oskara Kalpaka, pirmā Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera, piemiņas diena.

Latvijas ev. lut. baznīca Lielbritānijā reizi gadā pēc Sinodes pulcēja tautiešus Draudžu dienā. Vietējo draudžu ietvaros allaž kopīgi svinēti Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki. Šie tradicionālie sarīkojumi notiek vēl joprojām.

1942. gadā LBL iedibināja tradīciju Jāņu laikā rīkot izbraukumu ārpus pilsētas. Pēc Otrā pasaules kara, kad Anglijā ieradās liels skaits bēgļu, Jāņu svinēšana kļuva par nozīmīgiem tautiešu pulcēšanās svētkiem. Par iecienītu mājvietu līgotājiem kļuva “Latviešu māja” Almelijā, arī Rofantas muiža. Vēlāk vairākus tūkstošus līgotāju spēja pulcēt Straumēni. Šos svētkos vienmēr ar priekšnesumiem kuplināja latviešu kori, deju kopas un folkloras ansambļi ar īpaši sagatavotām programmām. Kopš 2010. gada tūkstošiem tautiešu pulcējas Straumēnos, lai svinētu “Jāņu festivālu”, ko rīko asociācija “Bērzes Strazdi”

18. novembra Valsts svētkiem veltītais sarīkojums. 60. gadi

18. novembra Valsts svētkiem veltītais sarīkojums. 60. gadi. Jāņa Andrupa uzruna “Latvieši svešumā”. Andrejs Jurjāns. Kantāte “Tēvijai”. Soliste Marija Vintere, diriģents Helmers Pavasars, pie ērģelēm Alberts Jērums.

Latvijas Valsts svētku sarīkojums 1968. gada 18. novembrī. Jāņa Frišvalda uzruna.