1. Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. Fragments. LVVA, 1100. f., 13. apr., 726. l.

Savas dzīves laikā hercogs Gothards sastādīja vismaz trīs testamentus, kam bija juridiski jānodrošina hercoga troņa pārmantojamība. Šajā testamentā Gothards noteica, ka pēc nāves viņš jāapglabā bez liekas greznības Kuldīgas baznīcā. Hercogs piešķīra stipendijas sešiem audzēkņiem Kuldīgas, Jelgavas un Sēlpils skolās no latviešu vai nabadzīgu vāciešu ģimenēm, kuri prastu latviešu valodu, ar mērķi izskolot viņus par latviešu draudžu mācītājiem. Interesantākais ir tas, ka Gothards jau šajā testamentā noteica, ka pēc viņa nāves hercogistē varētu valdīt divi hercogi (bet ne vairāk), kaut gan tolaik no hercoga dēliem dzīvs bija tikai Frīdrihs, bet Vilhelms vēl nebija dzimis. Vecākajam dēlam tad pienāktos Kurzeme un daļa Zemgales ar Jelgavu, bet jaunākajam – pārējā Zemgale ar centriem Sēlpilī un Bauskā. Tomēr hercogisti nedrīkstēja sadalīt divās atsevišķās daļās un lēņa saņemšanai Polijas-Lietuvas galmā bija jābūt kopīgai. Šo testamentu Jelgavas pilī liecinieku klātbūtnē apstiprināja notārs Jeremijs Mīte (Miethe).

2. Cahārija Stopija (Zacharias Stopius) vēstule hercogam Gothardam. [Rīgā, 1577. g.]. LVVA, 1100. f., 13. apr., 722. l., I. sēj.

Tāpat kā citi tā laika valdnieki arī Gothards Ketlers interesējās par astroloģiju un dažādiem pareģojumiem. 1567. g. viņš savā dienestā pieņēma Rīgas pilsētas fiziķi (ārstu) Cahāriju Stopiju, kurš nodarbojās ne vien ar ārstēšanu, bet arī ar astronomiju un astroloģiju, kas tolaik bija vēl cieši saistītas. Stopijs ir autors pirmajam Latvijas kalendāram (Schreibcalender auf das Jahr .. 1565), ko izdeva Kēnigsbergā 1564. g., no viņa vārda cēlies Stopiņu nosaukums. Vēstulē Stopijs paziņo, ka pārsūta hercogam astroloģisko prognozi, ko sastādījis Lībekas fiziķis un astrologs, kurš pielietojis citādākas metodes nekā Stopijs. 1577. g. tika gaidīta draudīgas komētas parādīšanās, ko uzskatīja par lielu nelaimju vēstnesi, tādēļ šādas prognozes bija aktuālas. Savus komētas novērojumus Stopijs fiksējis 1578. g. manuskriptā "Judicium astrologicum vom Comet Sterne", kuru viņš veltīja Gotharda Ketlera sievai Kurzemes hercogienei Annai.

3. Adrese ar hercoga Gotharda vārdu un titulu. 1566. g. LVVA, 554. f., 1. apr., 26. l., I–III sēj.

Jaunais Gotharda Ketlera tituls skanēja – Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā (in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog ). Sākotnēji Gothardam bija piešķirts arī Vidzemes gubernatora un vietvalža amats (Gubernator und Statthalter über Lifflandt), taču to viņš zaudēja 1566. g. decembrī, kad, izveidojot t. s. Pārdaugavas hercogisti, karalis par vietvaldi iecēla Lietuvas maršalu Janu Hodkeviču.

4. Gotharda vēstule nezināmai amatpersonai par maksām un dāvanām Polijas-Lietuvas galmā. Ap 1572. g. LVVA, 554. f., 3. apr., 180. l.

Tā kā Kurzemes hercogiste bija vasaļatkarībā no Polijas-Lietuvas, hercogam no karaļa bija jāsaņem būtiskāko dokumentu apstiprinājums. Polijas-Lietuvas galmā tika risināti arī daudzi hercoga un viņa pavalstnieku savstarpējie konflikti. Jebkuras lietas iznākums galmā bija lielā mērā atkarīgs no amatpersonu labvēlības, kuru nebija iespējams panākt bez kukuļiem un dāvanām. Taču tolaik tā bija oficiāli izplatīta prakse, un makšajumi vajadzīgajiem cilvēkiem tika uzskatīti par pašsaprotamiem. Apskatāmajā dokumentā hercogs Gothards uzskaita sava sekretāra Varšavā Osvalda Grolla (Groll, arī Krull, Grull) piesūtīto informāciju par taksēm karaļa galmā. Tā, testamenta apstiprināšana hercogam izmaksātu 300 vai 400 dālderu, vicekancleram būtu jādod 200 dālderu honorārs, Polijas karalim jādāvā zirgs 600 ungāru guldeņu vērtībā un daži izcili suņi, lielkancleram un maršalam Radzivillam katram jādod labu zirgu, bet Frīdriham Zaleskim par atbalstu – zelta ķēdi 100 dālderu vērtībā. Bez tam Grolls ziņojis hercogam par dažiem ļaudīm, kuri interesējās par iespejām darboties hercogistē, piemēram, kāds ebrejs esot gatavs maksāt divreiz vairāk nekā jebkurš kristietis par meža izstrādes tiesībām. Jāpiezīmē, ka Kurzemes hercogistē atšķirībā no Polijas-Lietuvas ebreji oficiāli nebija tiesīgi apmesties uz dzīvi, taču praksē šo noteikumu tikpat kā neievēroja.

5. Gotharda pēdējais testaments. Jelgavas pilī, 1587. g. 23. februārī. Pergaments. Sākumlapa. LVVA, 554. f., 1. apr., 39. l.

Šajā testamentā, kas sastādīts dažus mēnešus pirms hercoga nāves, Gothards lūdza viņu apglabāt jaunierīkotajās Jelgavas pils baznīcas kapenēs. Konkrētos norādījumus attiecībā uz baznīcām, skolām un hospitāļiem hercogs izdalīja atsevišķā pielikumā, kas diemžēl līdz mums nav nonācis. Hercoga varu Gothards atstāja abiem dēliem Frīdriham un Vilhelmam, atkārtojot noteikumu par hercogistes vienotības saglabāšanu un kopēju lēņa saņemšanu Polijas-Lietuvas galmā. Frīdriham hercogs piešķīra Zemgali ar centru Sēlpilī, bet Vilhelmam – Kurzemi ar centru Kuldīgā. Jelgavu un citus Zemgales īpašumus, kas bija hercogienes Annas atraitnes tiesā, Frīdrihs saņemtu pēc mātes nāves. Līdz Vilhelma pilngadībai jeb divdesmit gadu vecumam, kā to noteica Gothards, galmam bija jāuzturas pārmaiņus Kuldīgā un Sēlpilī. Tā kā testamenta sastādīšanas laikā arī hercoga vecākais dēls Frīdrihs bija nepilngadīgs – viņam bija tikai 17 gadu, Gothards nozīmēja desmit padomniekus, kam pirmajos gados bija jāpalīdz jaunajam hercogam pārvaldes lietās, t. i., faktiski izveidoja valdību.

6. Hercoga Gotharda parādzīme. Zaļeniekos, 1579. g. 26. martā. LVVA, 1100. f., 13. apr., 729. l.

Lai gan Livonijas karš hercogistes teritoriju tieši tikpat kā neskāra, hercogam un viņa pavalstniekiem nācās sniegt gan militāru, gan arī materiālu atbalstu savam senjoram kara vešanai Vidzemē. Arī valsts aparāta uzturēšana, braucieni pie karaļa un daudzi citi izdevumi ātri tukšoja hercoga kasi. Tāpēc hercogs nereti bija spiests aizņemties naudu vai saņemt preces uz parāda. To ilustrē arī šeit izstādītā Gotharda parādzīme, kurā hercogs solās 3 gadu laikā atmaksāt naudā vai ar precēm 600 dālderu Ventspils pilskungam Tomasam Kardinālam (Cardinal).

7. Gotharda raksts (memoriāls) sūtņiem uz Varšavu Georgam fon Tīzenhauzenam un Samuelam fon Volpenam, sauktam Aurifabers. Jelgavā, 1587. g. 20. maijā. Sākumlapa un beigu lapa. LVVA, 554. f., 1. apr., 26. l., XV sēj.

Šis dokuments papildina hercoga iepriekš izsniegto instrukciju par jautājumiem, kas sūtņiem bija jārisina Polijā-Lietuvā. Tomēr raksts ir interesants ne tikai satura dēļ. Saskaņā ar vispārpieņemtām ziņām, kuru avots ir vairākkārt publicētā Zalomona Heninga (Salomon Henning, 1528–1589) hronika (pirmizdevumi 1590., 1594. g.), hercogs nomira 1587. g. 17. maijā, taču Gotharda pašrocīgi parakstītais dokuments ir datēts ar 20. maiju (sk. dokumenta beigu lp.). Līdz ar to rodas jautājums, kā tas iespējams? Vai nu rakstvedis ierakstījis kļūdainu datumu (instrukcija, kam sekoja papildinājums, bija datēta ar 12. maiju), vai nu datums ierakstīts vēlāk, vai arī hronikas pirmajā izdevumā ieviesusies drukas kļūda, un hercogs miris vēlāk, piemēram, 27. maijā. Skaidrību nesniedz arī hercoga Frīdriha izsūtītie paziņojumi par tēva nāvi, jo tajos norādīts vien bēru datums – 2. jūlijs. Kurš atminēs šo mīklu?