Kurzemes un Zemgales hercogistes

450. dzimšanas dienas izstāde

NO HERCOGA GOTHARDA LĪDZ HERCOGAM JĒKABAM

Livonijas konfederācijas sabrukums un Kurzemes un Zemgales hercogistes nodibināšana bija viens no svarīgākajiem notikumiem, kas iezīmēja pāreju no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem Latvijas teritorijā. Hercogistes izveidošanu noteica Padošanās līgums (Pacta Subiectionis), ko 1561. gada 28. novembrī Viļņā noslēdza pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers un Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds II Augusts. Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas 1562. gada 5. martā Gothards Ketlers kļuva par pirmo Kurzemes hercogu un drīz vien nodibināja Ketleru dinastiju, kas valdīja hercogistē līdz 1737. gadam. Kurzemes hercogiste turpināja pastāvēt vēl līdz 1795. gadam, kad trešās Polijas dalīšanas rezultātā to pievienoja Krievijas impērijai. Var teikt, ka no 16. gadsimta otrās puses līdz 18. gadsimta beigām hercogiste reprezentēja valstiskumu latviešu apdzīvotajās zemēs, jo pārējās Latvijas teritorijas tolaik bija sadalītas un iekļautas citu valstu (Polijas-Lietuvas, Zviedrijas) sastāvā.

Pateicoties Kurzemes hercogu aktivitātēm, hercogistē ieplūda tā laika progresīvās tehnoloģijas, paplašinājās tirdznieciskie sakari, iedzīvotāji tika iepazīstināti ar jauninājumiem dažādās dzīves jomās. Hercogu dinastiskās un diplomātiskās saites aptvēra gandrīz visu Eiropu, bet tirdznieciskās intereses sniedzās līdz tālākajiem pasaules nostūriem. Uz dzīvi hercogistē pārcēlās daudzi ārvalstu amatnieki, tirgotāji, kā arī vienkārši bēgļi, kurus šeit uzņēma nešķirojot, pie kādas ticības viņi piederēja. Līdz ar to hercogistē ar laiku izveidojās savdabīga multikulturāla sabiedrība, kas gan nemainīja iedibināto stingro kārtu dalījumu un juridisko tiesību piešķiršanu vienīgi "vāciešiem", pilnībā nostumjot no politiskās dzīves skatuves "nevācus". Tomēr tieši "nevāci", kas, protams, pārsvarā bija latvieši, ar savu darbu nodrošināja hercogistes ekonomisko pamatu.

Līdz šim 19.–20. gadsimta vēstures pētnieku romantizētās pieejas iespaidā plašākai sabiedrībai Kurzemes hercogiste asociējas gandrīz vienīgi ar hercoga Jēkaba personību. Izceļot hercoga Jēkaba nopelnus, zinātnieki un rakstnieki nereti ignorēja viņa priekšteču darbību un bez kāda pamatojuma nopēla pēcnācējus. Izstādes autori vēlas zināmā mērā mainīt šādus vēsturiskos priekšstatus. Hronoloģiski izstāde aptver hercogistes pastāvēšanas pirmos 80 gadus jeb laika posmu no hercogistes dibināšanas 1561./1562. gadā līdz hercoga Jēkaba kāpšanai tronī 1642. gadā. Taču, tā kā hercoga Frīdriha laulātā draudzene Elizabete Magdalēna turpināja aktīvu darbību arī atraitnes statusā, piemēram, 1646. gadā atjaunojot poļu-zviedru karā panīkušo Jaunpilsētiņu kā Frīdrihštati (Jaunjelgavu), tad izstādīti arī daži hronoloģiski vēlāki dokumenti.