VIDZEME
PRIVĀTO MUIŽU ZEMNIEKIEM
Galma tiesas zemnieku lietu daļa
SASTĀVS: 5 muižnieki
Lēmumu nevar pārsūdzēt, bet var sūdzēties ģenerālgubernatoram vai Valdošajā senātā
Apriņķa tiesa
SASTĀVS: 1 priekšsēdētājs, 2 tiesneši no muižniekiem, 2 piesēdētāji no zemniekiem, ko ievēl draudzes tiesu piesēdētāji
Draudzes tiesa
SASTĀVS: 1 priekšsēdētājs no muižniekiem, 3 piesēdētāji no saimniekiem, ko ievēl pagastu tiesneši
Pagasta tiesa
SASTĀVS: pagastos līdz 750 vīriešu dvēselēm 1 priekšsēdētājs no saimnieku vidus un vismaz 2 piesēdētāji no pagasta locekļiem, pagastos no 750 līdz 1000 vīriešu dvēselēm 3 piesēdētāji
Pagasta tiesa Kurzemē sadala kalpus pa saimniecībām un ir atbildīga par saimniecību inventāru saglabāšanu
KURZEME
PRIVĀTO MUIŽU ZEMNIEKIEM
Galma virstiesa
SASTĀVS: 6 muižnieki
Lēmumu nevar pārsūdzēt, bet var sūdzēties ģenerālgubernatoram vai Valdošajā senātā
Pilskunga tiesas otrā nodaļa
Pirmā instance zemnieku strīdiem ar muižnieku
SASTĀVS: 1 apriņķa tiesnesis un 1 asesors no muižniekiem, 1 piesēdētājs no zemniekiem (ievēl pagastu deputāti speciālās vēlēšanās, apstiprina guberņas valde) un 1 sekretārs
Pagasta tiesa
SASTĀVS: pagastos līdz 400 vīriešu dvēseļu 3 tiesneši (priekšsēdētājs no saimnieku vidus, piesēdētāji no kopienas)
Pagastos no 400 līdz 750 vīriešu dvēselēm 5 tiesneši,
pagastos virs 750 dvēselēm 7 tiesneši,
pagasti, kas mazāki par 100 vīriešu dvēselēm, var pievienoties citam pagastam tiesnešu vēlēšanās.
Pagasta sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl 3 kandidātus katram tiesneša amatam, muižas policija apstiprina vienu no tiem, neskatoties uz balsošanas rezultātiem.
KAMERĀLVALDE ABĀS GUBERŅĀS
izskata strīdus starp kroņa muižu nomniekiem un zemniekiem, kā arī zemnieku izlikšanu no mājām
Pagasta tiesas abās guberņās:
- izskata kalpu pirmstermiņa līguma uzteikumus, zemnieku savstarpējās sūdzības;
- uzrauga mieru un kārtību pagastā, vai pagastā nav bezpasinieku;
- organizē ceļu labošanu, šķūtis, ugunsgrēku dzēšanu, lopu sērgu apkarošanu utt.;
- ievāc kroņa nodokļus, mācītāja un skolotāja tiesu no pagasta locekļiem;
- sastāda rekrūšu sarakstu, ko apstiprina muiža
Pagastam – pagasta tiesnešiem un 2 (Vidzemē) vai 3 (Kurzemē) ievēlētiem pagasta vecākajiem:
- solidāra atbildība par nodokļiem un publisko klaušu izpildi;
- jārūpējas par nabagiem un nespējniekiem;
- jāuztur pagasta lāde un labības magazīna (uzkrājumi neražas gadiem);
- jāgādā par pagasta skolu
AVOTI
Rīgas landfogtejas tiesas lieta par Piņķu muižas zemnieka Jāņa prasību pret muižas nomnieku Gotlību Krīgeru.
Rīga, no 1804. gada 8. novembra līdz 1805. gada 30. oktobrim
Jānis pieprasa sava tēva sētu Benčus, lai gan ir jaunākais dēls. Vecākais dēls Mārtiņš ir cietis negadījumā un nevar veikt smagus darbus, un Jānis uzņemas Mārtiņu aprūpēt. Sētā saimnieko Jāņa pamāte Anna un viņas dēls no iepriekšējās laulības Juris. Krīgers norāda, ka Jānis izsaimniekojis mirušā tēva kustamo mantu un nav pierādījis, ka var būt labs saimnieks. Tiesa lemj par labu Jānim.
LVVA, F749_5_670 (vāks)
Rīgas rātes Zemnieku lietu departamenta vēstule patrimoniālā apgabala draudzes tiesai par draudzes tiesneša rātskunga Eberharda Langes un viņa vietnieka Kristofa Drakenhauera ievēlēšanu. 1823. gada 3. februāris. Noraksts
LVVA, F749_6_2457, 2. lp.
Pulkārtnes un Doles muižas (Rīgas apriņķis) zemnieku sūdzības Rīgas kara gubernatoram Filipam Pauluči par pagasta tiesneša Ernsta Dīces vardarbīgu rīcību. Rīga, 1819. gada 13. augusts
Skujāņu Pēteris sūdzas, ka Dīce ielauzies viņa mājā, vardarbīgi izturējies pret Skujāņa sievu. Lietā pieejama arī Vaivadu Jēkaba, Skujāņu Edes, Dzēršu Trīnes un Šogu Lēnes sūdzības. Viņu vīri sūdzējušies par Dīci, tāpēc muižā izsaukti zaldāti, sūdzētāji sisti un viens aizvests uz Rīgu. Sievas apgalvo, ka viņu vīri nekādā gadījumā nav tautas musinātāji un tikai vēlējušies saprast likumu par zemes mērīšanu.
LVVA, F1_3_65, 3. lp.
Kurzemes zemnieku likuma ieviešanas komisijas vēstule Rīgas kara gubernatoram Filipam Pauluči par atpazīšanas zīmēm pagasta tiesu locekļiem. Jelgava, 1819. gada 17. oktobris
Vairāku tiesu pārstāvji izsaka vēlēšanos saņemt atšķirības zīmes, kas vajadzības gadījumā apliecinātu viņu autoritāti un palīdzētu pildīt kārtības uzturētāju funkciju ārpus tiesas telpām. Bārbeles pagasta tiesa 11. septembrī saņēmusi uzdevumu līdz vakaram sagādāt no trim muižām 65 zirgus un 10 ratus, bet visās trīs muižās tiesas pārstāvis saņēmis atbildi, ka viņu neviens nepazīst. Kamēr pārpratums noskaidrots, zirgi un rati piegādāti dienu vēlāk. Komisija rosina izveidot krūšu kreisajā pusē nēsājamu metāla nozīmi ar imperatora Aleksandra I monogrammu un “1818” kā zemnieku likuma spēkā stāšanās gadu. Pauluči priekšlikumu atbalstīja un ieteica zīmju izgatavošanu apmaksāt no pagastu lādēm.
LVVA, F1_3_88, 1., 2. lp.
Grenču pagasta tiesas (Tukuma apriņķis) amatpersonu vēlēšanu kandidātu saraksti un balsošanas rezultāti. Grenči, 1831. gada 25. aprīlis
LVVA, F640_3_381, 106. lp.
Vestienas draudzes tiesas sēdes protokols par parādu piedziņu no Skujenes kroņa muižas (Cēsu apriņķis) zemnieka Vīceņu Jāņa. 1822. gada 2. janvāris. Kopija
Tiesa pieņem lēmumu izsolē pārdot Jānim piederošos lopus, lai dzēstu daļu parādu magazīnai, muižai un kalpu algām. Tā kā Jānis noteiktā termiņā nevarēja atdot atlikušo parādu, tiesa nolemj viņu izlikt no mājām. Par draudēšanu tiesnešiem un lamāšanos tiesas zālē Jānis vairākkārt saņēma miesas sodus.
LVVA, F157_1_2, 4. lp.
Irlavas muižas (Tukuma apriņķis) nomnieka Karla fon Štromberga ziņojums Kurzemes bruņniecības komitejai par Lekmaņu saimniecības stāvokli. Irlava, 1823. gada 9. aprīlis
Saimniecībā īsā laikā nomainījušies septiņi saimnieki, un neviens nav varējis to sakārtot, neviens arī nevēlas to uzņemties, jo trūkst pļavu un zirgi ir sliktā stāvoklī. Saimniecība nebūs spējīga izpildīt saistības ar muižu, jo pašreizējais saimnieks Mačs atsakās no saimniecības slimības un trūkuma dēļ. Komiteja uzskatīja, ka pagasta tiesai bija cītīgāk jāuzrauga, lai saimniecība tik tālu netiktu novesta. Pagasta tiesai bija arī jāparūpējas, lai saimniecības saistības ar muižu tiktu izpildītas. Ar pierunāšanu Lekmaņus pārņēma kalps Krišs, bet pēc gada viņu atzina par garīgi slimu, un saimniecība atkal palika bez saimnieka uz ilgāku laiku.
LVVA, F640_3_349, 40. lp.
Tukuma apriņķa tiesneša Aleksandra fon Kleista ziņojums Kurzemes zemnieku likuma ieviešanas komisijai par pagasta tiesu rakstvežu instrukcijas gatavošanu. Tukums, 1826. gada 5. marts
Instrukcijas mērķi:
1) palīdzēt sakārtot pagasta tiesām deleģēto administratīvo un juridisko funkciju izpildi;
2) dot tiesai iespēju kontrolēt rakstvedi;
3) novērst iespējas ietekmēt rakstvedi.
Kleists šaubās par sekmīgu mērķu izpildi, jo pagasta tiesu locekļi:
- ievēlēti no zemākām sabiedrības grupām, viņiem nav pamatzināšanu un izglītības, lai pildītu amata pienākumus,
- reti kurš prot lasīt un rakstīt,
- nevar atbrīvoties no aizspriedumiem un maldīgiem priekšstatiem,
- saimnieku pārstāvji uzskata, ka viņiem jāaizstāv saimnieku intereses, bet kalpu pārstāvji – kalpu intereses.
Par rakstvežiem iecelti cilvēki, kuri prot uzrakstīt burtus, bet nevar sakārtot un pierakstīt savu viedokli, lai kāds pēc tam rakstīto saprastu. Pagasta tiesu darbība tiek novesta nekurienē un bieži kļūst smieklīga. Pat ja instrukcija būs pieejama un izsmeļoša, tā lielākai daļai pagasta tiesu personāla nebūs saprotama un izpildāma. Apriņķa tiesām bieži jāizpilda pagasta tiesu funkcijas.
Ar agrāko Kurzemes dzimtzemnieku apgājās kā ar nepilngadīgu un dzimtkungam pakļautu. Tagadējais zemnieks nav mainījies uzskatu ziņā. Tukuma draudzes novadā ir 14 pagasttiesas ar 60 tiesnešiem un 11 rakstvežiem. No rakstvežiem, pēc Kleista domām, tikai viens ir spējīgs pildīt pienākumus.
Ar līdzīga rakstura problēmām saskārās citu apriņķu tiesneši.
LVVA, F2514_1_2, 15.–19. lp.
©Latvijas Nacionālais arhīvs