VIDZEME
18. gs. beigas un 19. gs. sākums
Valdības mudināti, muižnieki landtāgos apsprieda zemnieku stāvokļa uzlabošanas jautājumus, bet viedokļi par to risināšanu atšķīrās.
Landrāts Frīdrihs Vilhelms fon Zīverss (Si(e)vers, 1748–1823)
No 1763. gada militārajā dienestā, karoja pret Poliju-Lietuvu un Osmaņu impēriju
1786. gadā atvaļinājās kā pulkvedis
1789. gadā iecelts par Valmieras apriņķa maršalu
1792. gadā iecelts par guberņas muižniecības maršalu
1797. gadā iecelts par Vidzemes landmaršalu, ģenerālmajors
Aktīvi piedalījās 1804. gada Vidzemes zemnieku likumu izstrādē
No 1811. līdz 1816. gadam Kurzemes gubernators
1812. gada kara laikā Vidzemes zemessardzes komandieris
1814. gadā iecelts par senatoru
Pieder Rencēnu un Eizu (Igaunijā) muižas
18. gs. beigās Vidzemes guberņā ir 944 muižas:
705 privātās,
5 bruņniecības,
31 pilsētu,
100 kroņa,
103 pastorāti
1804. gada zemnieku likums
Pamats skatīts landtāgos, pārtaisīts Vidzemes lietu komitejā Sanktpēterburgā:
- zemnieki dalās arājos (atbrīvoti no rekrutēšanas), kalpos un muižas ļaudīs;
- arāji un kalpi piesaistīti vietai;
- arājs var būt mājas īpašnieks vai mūža rentnieks, vietu nodod mantojumā kopā ar dzelzs inventāru, kas ir neatņemama saimniecības sastāvdaļa;
- klaušas stingri normētas un saskaņotas ar zemes lielumu un vērtību;
- miesas sodus (līdz 15 sitieniem) var piemērot tikai muižas darbos sūtītiem kalpiem vai muižas ļaudīm.
Lai ieviestu likumu, nodibināja 4 apriņķu revīzijas komisijas no 7 muižniecības pārstāvjiem, kurus vadīja ierēdnis. Darbu pārraudzīja Vidzemes lietu komiteja. Precīzai klaušu noteikšanai bija jāpārmēra un jānovērtē visa zemnieku zeme. Saskaņā ar mērījumiem revīzijas komisija saimniekiem sastādīja vaku grāmatu, norādot klaušas un nodevas. Muižniekiem mērīšanas darbi izmaksāja dārgi. Mērīšana virzījās lēnām, tādēļ nenomērītās muižās klaušas noteica, balstoties uz muižnieku sniegtām ziņām. Šajās muižās muižnieki parakstīja reversus – apņēmās 6 gadu laikā izmērīt zemi un atmaksāt zemniekiem, ja zemes vērtība izrādīsies zemāka.
Hronoloģija
1805. gadā Krievija iesaistās karā pret Napoleonu
1806. gadā landtāgs kritizē revīziju komisiju darbību
1806. gada decembrī Aleksandrs I pavēl izveidot zemessardzi, Baltijas guberņām jādod ap 10 000 karavīru (zemnieku)
1807. gadā lielāko daļu zemessargu ieskaita rekrūšos; Krievija pievienojas kontinentālai blokādei, kā rezultātā Baltijā būtiski pieaug sāls cenas; valdība likvidē apriņķu revīzijas komisijas
1806., 1807. un 1808. gadā neraža Vidzemē
1809. gadā iznāk papildu punkti pie 1804. gada zemnieku likuma:
- izveido Valkas zemes mērīšanas un revīzijas komisiju, 5 muižniecības pārstāvji;
- katrā muižā varēja nomērīt tikai dažas saimniecības un pēc to parauga noteikt klaušas un nodevas visiem citiem;
- pagastu un draudžu tiesām pakļauti arī tuvumā dzīvojošie brīvie iedzīvotāji;
- noteikts kalpu atalgojums, klaušu darba diena nedrīkst pārsniegt 12 stundas
1812. gadā Vidzemē kopā ir 793 muižas
KURZEME
Klaušas noteica muižnieki, saimniecību kustamais īpašums piederēja muižniekiem.
Karls Johans Frīdrihs fon Mēdems (Medem, 1762–1827)
1796. gadā Tukuma virspilskunga tiesas pārstāvis bruņniecības komitejā
1797. gadā Jelgavas apriņķa maršals
1797.–1801. gadā, no 1814. gada Kurzemes zemes pilnvarnieks
1799., 1803., 1807., 1813., 1814. gadā Kurzemes landtāgu vadītājs
1812. gadā Kurzemes pārvaldes vadītājs Napoleona karaspēka okupācijas laikā
1817. gadā Sanktpēterburgā prezentēja valdībai Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likuma projektu
Pieder Remte, Vecauce, Zante, Vītiņi, Dzelži, Lielauce, Ķēvele, Jaunauce un citas muižas Kurzemē un Lietuvas teritorijā
VALSTS PADOMNIEKAM HERMANIM FRĪDRIHAM FON BĒRAM PIEDEROŠĀ ĒDOLE 1795. GADĀ.
Ēdolei piederēja 4 pusmuižas, dzirnavas, 3 krogi, 120 zemnieku saimniecības, 6 pirtnieku mājas. 18. gs. beigās muižā dzīvoja 2 muižnieki, 67 brīvi cilvēki, 2012 dzimtļaudis, ieskaitot sievietes.
Johans Kristofs Broce, VII, 60.
Hronoloģija
1795. gadā bijusī hercogiste iekļauta Krievijas impērijā, bijušās hercoga muižas kļūst par kroņa muižām, kroņa zemniekiem ir tiesības uz kustamo īpašumu, saimniecību mantošanu, klaušas nosaka pēc muižu inventārijiem
1796. gadā guberņai jādod rekrūši
1797. gadā iedzīvotājiem jāmaksā galvas naudas nodoklis, guberņā veikta pirmā revīzija kronim piederošās 190 muižās un 142 pusmuižās; saimnieku kopskaits 8054, dvēseļu kopskaits: 58 330 vīrieši, 55 223 sievietes
1807., 1808. gadā neraža Kurzemē
1809. gadā valdība izveido komisiju, kam jāizvērtē iespējas palielināt ienākumus no kroņa muižām. To vada Kurzemes gubernators Johans Vilhelms fon Ogers (Hogguer)
1812. gadā karadarbība guberņā, kontribūcijas
1814. gadā Aleksandrs I pavēl Kurzemes muižniekiem dibināt komisiju zemnieku klaušu un nodevu regulēšanas izstrādei, priekšlikums paredz:
- zemnieki paliek dzimtļaudis bez mantošanas tiesībām uz zemi;
- muižnieki un zemnieki slēdz savstarpējus “brīvus līgumus” klaušu un nodevu noteikšanai;
- brīvos līgumus slēdz ne mazāk kā uz 12 gadiem un apstiprina tiesa
1815. gadā kroņa zemnieki ir 32,7% no zemnieku kopskaita
1816. gadā Aleksandrs I atzīst, ka zemnieku klaušas un nodevas nevar noteikt bez zemes mērīšanas, rosina izvēlēties par paraugu Vidzemes 1804. gada likumu vai Igaunijas guberņas zemnieku brīvlaišanas likumu
1817. gadā landtāgs pieņem lēmumu par brīvlaišanas likuma izstrādi un izveido komisiju ar ģenerālgubernatoru priekšgalā
AVOTI
Igaunijas civilgubernatora Andreasa Langela ziņojums Rīgas kara gubernatoram Frīdriham Vilhelmam Bukshēvdenam. 1805. gada 6. septembris
Ziņojums skar vairāku Igaunijas muižu zemnieku atteikšanos pildīt klaušas, atsaucoties uz Vidzemes zemnieku likumu, ko uzskata par uzticamāku, jo to parakstījuši septiņi ģenerāļi, bet Igaunijas likumu izsludinājuši vietējie muižnieki.
LVVA, F1_2_1300, 1., 2. lp.
Iekšlietu ministra Viktora Kočubeja vēstule Rīgas kara gubernatoram Frīdriham Vilhelmam Bukshēvdenam.
Sanktpēterburga, 1806. gada 22. jūlijs
Vēstulē pausta imperatora Aleksandra I neapmierinātība ar to, ka Vidzemes landtāgā apspriests revīzijas komisiju jautājums. Revīzijas komisijas speciāli tikušas veidotas kā no muižniecības neatkarīgas institūcijas.
LVVA, F1_2_1300, 66.–70. lp.
Rīgas kara gubernatora Filipa Pauluči priekšlikums par Vidzemes guberņas zemnieku māju pārbūvi.
Rīga, 1815. gada 24. novembris. Kopija
Gubernators uzskata, ka galvenais zemnieku vājās veselības stāvokļa iemesls ir mitekļu kvalitāte. Tērbatas ekonomiskā biedrība brīdinājusi neieviest straujas pārmaiņas, bet ļaut zemniekiem pašiem pakāpeniski veikt uzlabojumus, veidojot piebūves. Vidzemes latviešu daļā šādas piebūves jau ir ieviesušās, tātad jāpamudina tās būvēt arī igauņu daļā. Ar naudas balvām jāmudina zemnieki būvēt gaišas istabas ar logiem un krāsni, uzturēt tās tīrībā un kārtībā. Pauluči pieļauj, ka, pateicoties jaunajiem zemnieku likumiem, viņu stāvoklis uzlabosies un līdz ar to parādīsies dabiska vēlēšanās pēc labākiem dzīves apstākļiem. No otras puses – zemniekiem ir tik pierasti turēties pie veciem paradumiem, ka labāk viņus stimulēt uz jauninājumiem ar rīkojumiem.
LVVA, F1_12_48, l., 2.–4. lp.
Landrāta Frīdriha Zīversa piezīmes pie 1804. gada Vidzemes zemnieku likuma un Vidzemes lietu komitejas komentāri.
1804. gads. Fragments
Apskatīts jautājums par zemnieku zemju mērīšanu un klaušu lieluma noteikšanu.
LVVA, F4_14_475, 4.–6. lp.
Pārdomas par Vidzemes zemnieku stāvokļa uzlabošanu pēc 1804. gada zemnieku likuma ieviešanas. Pārdomu autors nav zināms. Fragments
Pārdomās analizēts tā brīža zemnieku un muižnieku attiecību stāvoklis.
LVVA, F214_6_10.a, 4. lp. o. p., 5. lp.
Vidzemes landtāga 1809. gada 15. jūnija sēdes protokols.
Fragments par pagājušā landtāga lēmumu, ieskaitot muižu uzmērīšanu, izpildes kavēšanos.
LVVA, F214_6_276b, 8., 9. lpp.