Knuts Valdemārs Orions Lesiņš (28.03.1909-01.01.2000) – latviešu rakstnieks, komponists, pianists un mūzikas vēsturnieks.
Knuts Lesiņš audzis muzikālā ģimenē, arī kopš skolas laika bijis cieši saistīts ar mūziku. Studiju laikā un pēc konservatorijas beigšanas 1932. gadā viņš aktīvi iesaistās Latvijas mūzikas dzīvē – publicē kritikas un rakstus par mūzikas vēsturi, strādā par dramaturgu Nacionālajā operā, Vīgnera Fonoloģiskajā institūtā, pasniedz klavierstundas, kā arī komponē, zināšanas šajā laukā papildinot pie Jāņa Ivanova.
No 1929. gada Knuts Lesiņš pievēršas arī daiļliteratūrai, publicē noveles, humoreskas, dzeju un romānus, arī operas libretu. Īpaši aktīvs rakstnieks ir tieši trimdas periodā, regulāri publicējoties trimdas latviešu presē, izdodot grāmatas un sarakstoties ar citiem latviešu literātiem. Knuta Lesiņa noveles un stāsti tulkoti arī angļu valodā.
Esot trimdā, Knuts Lesiņš turpina darbību arī mūzikas laukā – komponē, kopā ar sievu Valdu vada mūzikas privātstudiju bērniem un jauniešiem, pelna iztiku arī ar klavierstundu pasniegšanu. Kā pats ironiski rakstījis, tieši šī iemesla dēļ bija spiests iegādāties māju, jo “īrētos dzīvokļos kaimiņi, varbūt, reizēm labprāt klausās mūziku, bet nav pārāk iecietīgi, ja kāds mazāks gariņš, liekot pirmās reizes pirkstus uz klavieŗu taustiņiem, nevar un nevar ar reizi trāpīt kādu melno taustiņu.”
Aicinām iepazīties ar Latvijas Valsts arhīvā glabātajām fotogrāfijām un dokumentiem, kas atspoguļo viņa dzīvi un darbu Latvijā un trimdā.