Maijas Frīdenbergas vēstule Annai Miķelsonei ar lūgumu palīdzēt atgriezties Latvijā

1945. gada 19. martā

Dārgā tante !

Rakstu tev jau 5. vēstuli un nevaru sagaidīt atbildi. Mīļā tantīt, nemaz nevaru aprakstīt un izteikt savu prieku, kad saņēmu no Tevis telegrammu, ka esi dzīva un vesela. Mīļā tante, naudu – 1000 rubļus es saņēmu, liels Tev paldies! Pēc tam es tūdaļ Tev nosūtīju zibenstelegrammu un tagad ar nepacietību gaidu atbildi. Mīļā tante, par Mārīti, tētiņu un māmiņu es jau tev rakstīju, bet, ko lai dara, māmiņa nomira jau pirms diviem gadiem, bet tētiņš jau pirmajā gadā, kad atbraucām. Mīļā tantīt, izkārto man lūdzu izsaukumu, lai es pavasarī varētu aizbraukt pie Tevis, jo es esmu viena un man nav neviena radinieka. Es, tante, dzīvoju internātā un mācos. Mani pieņēma valsts apgādībā. Mācos es labi, uz 5 un 4. Mīļā tante, izkārto man izsaukumu, lai es pavasarī varētu aizbraukt pie Tevis, man vienai ir garlaicīgi. Sīkāk visu uzrakstīšu, kad saņemšu atbildi.
Stipri, stipri skūpstu.
Maija

___________________

LVA, 1987.f., 1.apr., 14924. l., 30.lp. Rokraksts. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Maija Frīdenberga dzimusi 1931. gadā, izsūtīta no Rīgas apriņķa Babītes pagasta Mētrām. Tēva Andreja Frīdenberga aresta pamatojums: no 1920. līdz 1921. gadam bijis Rīgas pilsētas galva, Demokrātiskā centra partijas biedrs. A. Frīdenbergs tika ieslodzīts PSRS IeTK Labošanas darbu un koloniju pārvaldes Krasnojarskas labošanas darbu nometnē (Kraslagā), miris 1941. gada 31. decembrī. M. Frīdenbergas māte Marta (dz.1894) mirusi izsūtījumā 1943. gada 26. aprīlī. Māsa Māra (dz. 1920) mirusi izsūtījumā 1943. gada otrajā pusē. Pēc mātes un māsas nāves brālis Varnesis (dz. 1922) tika nosūtīts uz Noriļsku, Maija – uz Ustjjeņisejas rajona Karaulas ciemata internātu. Maija Frīdenberga 1946.gada 15. novembrī ar bērnu – bāreņu grupu tika pārvesta uz Latviju.

(LVA, 1987.f., 1.apr., 14924. l.)