Latviešu bēgļu organizācijas 1945. un 1946. gadā bija pret trimdinieku izklīšanu pasaulē, jo cerēja uz Latvijas atbrīvošanu un atgriešanos mājās. Taču redzot, ka "Aukstais karš " var turpināties gadiem ilgi un ilgāka uzturēšanās kara izpostītajā un bēgļiem pārpildītajā Vācijā nav perspektīva, bēgļu sabiedrība 1946.–1947. gada mijā sāka pārorientēties par labu emigrācijai.

Pirmais nozīmīgākais emigrācijas piedāvājums bēgļiem Vācijā nāca no Lielbritānijas. Atsaucoties Lielbritānijas Darba ministrijas piedāvājumam, apmēram 900 latviešu sieviešu 1946. un 1947. gadā aizbrauca strādāt tuberkulozes sanatorijās šajā valstī. Savukārt 1947.gada sākumā starp amerikāņu okupācijas varas iestādēm un Beļģijas valdību tika noslēgts līgums par 20 000 pārvietoto personu (galvenokārt baltiešu vīriešu) nodarbināšanu ogļraktuvēs Beļģijā. Šajā akcijā ar nosaukumu "Melnais dimants " uz Beļģiju aizbrauca ap 1000 latviešu, galvenokārt bijušie karavīri. Apmēram 16 000 latviešu 1947. gadā tika savervēti darbam Lielbritānijā, apmēram tūkstotis – Kanādā.

Masveida emigrācija sākās IRO darbības periodā, sākot ar 1948. gadu. 1948. gada oktobrī tika panākta vienošanās starp IRO un Austrālijas valdību par 100 000 bēgļu izvietošanu Austrālijā. Individuālu imigrāciju veicināja Kanādas valdība, arī ASV 1948. gadā pieņēma aktu par bēgļu ieceļošanu Savienotajās Valstīs. Ieceļošana pamatojas uz ASV pilsoņu izsniegtiem galvojumiem, ka ieceļojušajam bēglim nodrošināts dzīvoklis un darbs un ka viņš nebūs par nastu Savienoto Valstu sabiedrībai. Galvojumu iegūšana bēgļiem radīja lielas grūtības un tikai 1949. gada otrajā pusē latviešu izceļošana sāka noritēt straujāk.

Intensīvās emigrācijas apstākļos bēgļu organizāciju un kultūras institūciju darbs strauji sašaurinājās. Latvijas Centrālā padome faktiski izbeidza darbu 1950. gada novembrī, bet Latviešu Centrālās padomes vietā 1951. gada septembrī stājās Latviešu Centrālā padome Vācijā.

Bēgļu gaitas Vācijā bija beigušās, vairumam bijušo bēgļu sākās trimdinieku gaitas aizokeāna zemēs.

UNRRA apkārtraksts sakarā ar Baltijas valstu bēgļu sieviešu nodarbināšanas iespējām tuberkulozes sanatorijās Lielbritānijā. 1946. gada 19. jūlijs.

	Noraksts-tulkojums vēstulei par "Balt Cygnet" un "Westward Ho" akcijām. 1947. gada 16. jūnijs. LVA, 1971. f., 1. apr., 24. l., 6. lp.
	Latvijas bēgļi no DP nometnes "Tērvete" dodas darbā uz Angliju. Oldenburga, 1947. gada aprīlis. LVA, 2250. f., 25v. apr., 1. l., 7. lp.
	Latvijas bēgļi no DP nometnes "Tērvete" dodas darbā uz Angliju. Oldenburga, 1947. gada aprīlis. LVA, 2250. f., 25v. apr., 1. l., 8. lp.
	Identitātes karte. Lielbritānija. 1947. gads. LVA, 2250. f., 53v. apr., 30. l., 3. lp.
	Nepilsoņa pase. Vācija. LVA, 2250. f., 90v. apr., 2. l., 6., 7. lp.
	Austrālijas imigrācijas un informācijas ministra aicinājums. LVA, 2250. f., 29v. apr., 6. l., 2. lp.
	Latviešu Centrālās komitejas Informācijas nozares vadītāja pārskats. 1948. gads. LVA, 2176. f., 1v. apr., 172. l., 2. lp.
	Latviešu apvienības Čīlē valdes priekšsēža vēstule Latviešu Centrālās komitejas priekšsēdim. 1949. gada 29. janvāris. LVA, 2335. f., 1. apr., 221. l., 7. lp.

No Vācijas izceļojušo bijušo Latvijas pilsoņu skaits uz 31.12.1951. :

Kopā 86 922

As at 01.01.1952 there still remained 16 016 Latvians in Germany.