Daugavas Vanagi (DV) kā "karā cietušo latviešu un viņu ģimenes locekļu kulturālās un saimnieciskās aprūpes biedrība " tika nodibināta Cēdelhēmas karagūstekņu nometnē Beļģijā 1945. gada 28. decembrī, to izveidoja latviešu kara veterāni. Bēgļu nometņu periodā Vācijā tika izveidotas 48 DV teritoriālās nodaļas, bet pirmā DV pilnsapulce Vācijā sanāca 1948. gada 2. jūnijā Straumēnu nometnē Hallendorfā. DV priekšsēdis 1946.–1969. gadā bija pulkvedis Vilis Janums. DV darbība koncentrējās trijos galvenajos virzienos: bijušo karavīru materiālā un kulturālā aprūpe, cīņa par bijušo karavīru un viņu piederīgo tiesībām, kā arī politiskā darbība. Sākot ar 1951. gadu DV darbojās pēc jauniem "globāliem " noteikumiem, ievērojot dažādās zemēs pārstāvēto DV nodaļu juridiskās īpatnības.

	Dibināmās atvaļināto karavīru aprūpības organizācijas pārstāvju sapulces protokols. 1945. gada 28. decembris. Latviešu centra "Bērzaine" arhīvs Freiburgā (Vācija).
	Dibināmās latviešu aprūpības biedrības "Daugavas Vanagi" delegātu pilnsapulces protokols. 1946. gada 3. janvāris. Latviešu centra "Bērzaine" arhīvs Freiburgā (Vācija).
	Latviešu aprūpības biedrības "Daugavas Vanagi" statūtu pieņemšanas sapulces protokols. 1946. gada 4. janvāris. Latviešu centra "Bērzaine" arhīvs Freiburgā (Vācija).
	Daugavas Vanagu valdes pārskats par 1947. gadu. LVA, 2322. f., 1v. apr., 22. l., 72., 72. o.p. lp.
	Pārskats par Daugavas Vanagu fonda darbību Lielbritānijā. 1948. gada 9. marts. LVA, 2322. f., 1v. apr., 22. l., 86., 86. o.p. lp.
	Apgāda "Daugavas Vanagi" Likvidācijas komisijas protokols Nr. 2. 1949. gada 17. decembris. LVA, 2322. f., 1v. apr., 22. l., 69. lp.