Līdzko bēgļu dzīve nometnēs daudzmaz normalizējās, pamodās dziņa uz garīgu darbošanos dažādās kultūras nozarēs. Šī rosība bija tik liela, ka tā apvienoja visus latviešus Rietumvācijā vienā kopībā, kas ieguva "Mazās Latvijas" vārdu. Pēc viņu domām kultūra ir viena no iespējām, kā saglabāt savu nacionālo identitāti.

1946.gada sākumā Latviešu Centrālās komitejas Mākslas aģentūra apzināja bēgļu radošo potenciālu, konstatējot, ka bēgļu gaitās atrodas 750 mākslinieki (142 gleznotāji, tēlnieki, grafiķi, 143 aktieri un režisori utt.) un 174 rakstnieki un žurnālisti.

Vācijā darbojās divi latviešu profesionālie teātri – Eslingenā un Mērbekā, pastāvēja 19 pusprofesionālas un amatierteātru trupas un kopas.

Bēgļu nometnēs Vācijā atradās arī 152 dziedātāji, 197 instrumentālisti, 71 komponists, diriģents. Bruno Skultes vadībā nodibinājās Oldenburgas opera, bet Osvalda Lēmaņa vadībā Latviešu balets. Izcilus panākumus guva Arvīda Norīša stīgu kvartets, kas sarīkoja 121 koncertu, kā arī slavenais vīru dubultkvartets "Tēvija". Nodibinājās 48 jauktie un 5 vīru kori, 14 vokālie ansambļi. 1946.gada vasarā Fišbahā, Baireitā, Ansbergā un citur notika pirmie latviešu trimdas Dziesmu svētki (Dziesmu dienas).

Jau 1945. gadā Rāvensburgā tika atklāta pirmā latviešu glezniecības izstāde, kurai sekoja daudzas citas, arīdzan personālizstādes. Nodibinājās Latviešu mākslinieku savienība (priekšsēdētājs prof. A. Annuss), Eslingenā prof. J. Kugas pārraudzībā strādāja mākslas skola, citās nometnēs – mākslas studijas un pulciņi.

Plašu darbību uzsāka daiļamatnieki, kuri 1946. gadā apvienojās Daiļamatnieku savienībā ar Hugo Mercu priekšgalā. Tajā pašā laikā darbu uzsāka UNRRA's mākslas skola Minhenē, atvēra mākslas salonus un darbnīcas.

Sākot ar 1945. gadu gandrīz katra nometne vai organizācija izdeva laikrakstus, žurnālus, biļetenus un apkārtrakstus, kopumā 232 periodiskos izdevumus. Viena pēc otras izveidojās izdevniecības, laižot klajā 907 izdevumus/grāmatas: mācību grāmatas, daiļliteratūru un speciālo literatūru.

	Mākslas aģentūras pārskats. 1946. gada 21. maijs. LVA, 1971. f., 1. apr., 7. l., 2. lp.
	Orķestra koncerta programmiņa. 1946. gada 30. jūnijs. LVA, 2123. f., 4v. apr., 3. l., 6. lp.
	Franku novada latviešu DP Dziesmu diena. 1946. gada 30. jūnijs. LVA, 2335. f., 1. apr., 175. l., 1. lp.
	Dziesmu dienas Ansbahā. 1946.gada 4. augusts. LVA, 2250. f., 18v. apr., 1. l., 7. lp.
	Dziesmu dienas Ansbahā. 1946.gada 4. augusts. LVA, 2250. f., 18v. apr., 1. l., 10. lp.
	Latviešu koris. Mērbekas DP nometnē. 1947. gada aprīlis. LVA, 2250. f., 2v. apr., 4. l., 5. lp.
	Eslingenas latviešu koris. 1947. gada 25.maijs. LVA, 2250. f., 51v. apr., 1. l., 23. lp.
	Latviešu Dziesmu diena. Hānava. 1947. gads. LVA, 2335. f., 1. apr., 397. l., 16. lp.
	Latviešu Dziesmu dienas rīcības komitejas sēdes dalībnieki. 1948. gada 21. februāris. LVA, 2335. f., 1. apr., 180. l., 5. lp.
	Glāzenbahas nometnes kora vēsturiskais apraksts. 1948. gada 1. novembris. LVA, 2335. f., 1. apr., 172. l., 96. lp.
	Latvijas Sarkanā Krusta sertifikāts par atbalstu Latviešu teātrim Ambergā. 1945. gads. LVA, 2176. f., 2v. apr., 8. l., 88. lp.
	Latviešu teātris Eslingenā. LVA, 2123. f., 4v. apr., 4. l., 3. lp.
	Kārļa Skalbes piemiņas vakars Glāzenbahas nometnē. 1946. gada 7. marts. LVA, 2335. f., 1. apr., 174. l., 11. lp.
	Latviešu karavīru laikrakstu apgāda "Burtnieks" vadītāja A. Apses pateicība. 1946. gada 1. marts. LVA, 2176. f., 2v. apr., 206. l., 55. lp.
	Ziemassvētki sabraukuši. Tautas dziesmas.Pētera Mantnieka apgāds, Edgara Ķiploka apgāds, 1946. LNA LVA bibliotēka
	Latvija skatos un dzejās. Izdevis S.Skara Štutgartē, 1946. LNA LVA bibliotēka
	Jānis Poruks. Ubagi gada tirgū.Grāmatu apgāds Gauja, 1947. LNA LVA bibliotēka
	Basketbola spēle. LVA, 2250. f., 2v. apr., 76. l., 10. lp.
	Manheimas ģimnāzijas zēnu un meiteņu volejbola komandas Eslingenas nometnē. 1946. gads. LVA, 2250. f., 18v. apr., 1. l., 2. lp.
	Latviešu futbola komanda. LVA, 2250. f., 18v. apr., 1. l., 13. lp.