Ievads

Vara un citādi domājošie

Protesti un cilvēktiesību prasības

Cilvēks un ideoloģija

Harta 77 -
ierosme Baltijas hartai


Ceļš uz neatkarību
   

Līdzīgi kā Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP), Latvijas Komunistiskā partija (LKP) ar satraukumu sekoja notikumiem Čehoslovākijā. Lai nepieļautu Čehoslovākijas notikumu atkārtošanos Latvijā un attaisnotu PSRS iejaukšanos ČSSR (Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas) iekšējās lietās, LKP vēl un vēlreiz rīkoja partijas biedru un darba kolektīvu sapulces. Tajās partijas “režisori” nosodīja reformas Čehoslovākijā. Ziņojumi par darbaļaužu atbalstu PSKP politikai Čehoslovākijā pēc sapulcēm ceļoja vispirms uz LKP CK, tad uz PSKP CK.

PSKP CK Politbiroja 1968. gada 19. augustā pieņemtais lēmums “Par PSKP CK Politbiroja paziņojumu” un paziņojums par iebrukuma uzsākšanu Čehoslovākijā.
Krievijas Valsts Jaunāko laiku vēstures arhīvs, 89. f., 38. apr., 59. l., 1.–3. lp. Kopijas.
PSKP CK Politbiroja 1968. gada 19. augustā pieņemtais lēmums “Par PSKP CK Politbiroja paziņojumu” un paziņojums par iebrukuma uzsākšanu Čehoslovākijā.
Tulkojums no krievu valodas.

1968. gada augustā arī Latvijas pilsoņus piespieda iesaistīties ČSSR okupācijā. Pēc 21. augusta iebrukuma Čehoslovākijā LKP organizēja masveidīgas darbaļaužu sapulces un mītiņus okupācijas atbalstam. Intensīva propaganda par PSRS “brālīgo palīdzību” sabiedrībai bija jāuzklausa vēl gandrīz visa 1969. gada garumā.

Oficiālajam viedoklim Čehoslovākijas jautājumā pretī stāvēt spēja tikai retais. Taču tādi cilvēki Latvijā atradās.

Totalitārās varas represijas visasāk skāra radikālāko protestu izteicējus pret Čehoslovākijas okupāciju – Iļju Ripu, Ivanu Jahimoviču un Aldi Cilinski.

Kopš 20. gs. 60. gadu beigām Padomju Savienībā pret režīma politiskajiem oponentiem plaši izmantoja piespiedu psihiatrisko ārstēšanos. Ar tiesas lēmumu šiem cilvēkiem tika piespriesta piespiedu ārstēšana psihiatriskajās slimnīcās.

Iļja Rips. 1969. gada 13. aprīlī, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju, Latvijas Valsts universitātes students Iļja Rips mēģināja pašaizdedzināties pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Foto no I. Ripa LPSR VDK krimināllietas.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 1. sēj.,18. lp.
Iļja Rips 1969. gada 13. aprīlī, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju, mēģināja pašaizdedzināties pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Latvijas PSR VDK 1969. gada 13. jūnija lēmums par ierosinātās krimināllietas pret I. Ripu nosūtīšanu tiesai, lai viņam tiktu piespriesta piespiedu psihiatriskā ārstēšana. VDK krimināllietu ierosināja pēc I. Ripa pašaizdedzināšanās mēģinājuma, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju. Informācija par pašaizdedzināšanos bija nonākusi arī Rietumu masu informācijas līdzekļos. Lai politiskais process pret Ripu neizraisītu rezonansi sabiedrībā, I. Ripu piespiedu kārtā ievietoja psihiatriskajā slimnīcā.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45165. l., 2. sēj., 200., 213. lp.
Latvijas PSR VDK 1969. gada 13. jūnija lēmums par ierosinātās krimināllietas pret Iļju Ripu nosūtīšanu tiesai, lai viņam tiktu piespriesta piespiedu psihiatriskā ārstēšana.
Ivans Jahimovičs – Latvijas disidents, kas protestēja pret Čehoslovākijas okupāciju. Vēsturnieks, kuru par brīvdomību atstādināja no kolektīvās saimniecības priekšsēdētāja amata un piespiedu kārtā ievietoja psihiatriskajā slimnīcā.
Priežmales pamatskolas muzeja foto (fragments).
Ivans Jahimovičs – Latvijas disidents, kas protestēja pret Čehoslovākijas okupāciju. Vēsturnieks, kuru par brīvdomību atstādināja no kolektīvās saimniecības priekšsēdētāja amata un piespiedu kārtā ievietoja psihiatriskajā slimnīcā.
Rīgas Ļeņina rajona prokuratūras izmeklētāja Eižena Kaķīša 1969. gada 18. jūlija lēmums par Ivanu Jahimoviča krimināllietas nodošanu tiesai, lai tā viņam piespriestu piespiedu psihiatrisku ārstēšanu. 1969. gada 28. februārī I. Jahimovičs kopīgā paziņojumā ar pazīstamo PSRS disidentu Pjotru Grigorenko (1907–1987) protestēja pret Čehoslovākijas okupāciju. 1969. gada 24. martā I. Jahimoviču arestēja. Prokurors viņa darbību definēja par apzināti melīgu izdomājumu izplatīšanu, lai “nomelnotu padomju valsts un sabiedrisko iekārtu”. Lai tiesā nebūtu jāizskata politiskais process, kurš iegūtu rezonansi arī ārvalstīs, par psihiski slimu atzīto I. Jahimoviču nodeva tiesai – piespiedu ārstēšanas lēmuma pieņemšanai.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., 10997. l., 235., 241. lp.
Rīgas Ļeņina rajona prokuratūras izmeklētāja Eižena Kaķīša 1969. gada 18. jūlija lēmums par Ivanu Jahimoviča krimināllietas nodošanu tiesai.
Aldis Cilinskis – tipogrāfijas strādnieks, kurš protestēja pret PSRS veikto Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju.
Jaunieti A. Cilinski arestēja 1969. gada 16. jūnijā. LPSR VDK konstatēja, ka A. Cilinskis no 1968. gada 31. augusta līdz 1969. gada maijam Rīgā un Siguldā publiskās vietās rakstīja pret Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju vērstus uzsaukumus. Foto no A. Cilinska LPSR VDK krimināllietas.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45172. l, 1.sēj., 37. lp.
Aldis Cilinskis – tipogrāfijas strādnieks, kurš protestēja pret PSRS veikto Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju. A. Cilinski arestēja 1969. gada 16. jūnijā.
LPSR VDK 1969. gada 12. augusta lēmums par A. Cilinska krimināllietas nodošanu tiesai, lai tā viņam piespriestu piespiedu psihiatrisko ārstēšanu. LPSR VDK A. Cilinska darbību definēja kā pretpadomju aģitāciju un propagandu. Lai nenotiktu politisks process, A. Cilinski atzina par “psihiski slimu”, un VDK viņu nodeva tiesai piespiedu ārstēšanas lēmuma pieņemšanai.
Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 1. apr., 45172. l, 216., 221. lp.
LPSR VDK lēmums par A. Cilinska krimināllietas nodošanu tiesai, lai tā viņam piespriestu piespiedu psihiatrisko ārstēšanu. LPSR VDK A. Cilinska darbību definēja kā pretpadomju aģitāciju un propagandu.
LPSR VDK izmeklēšanas izolatora kamera. Šādā kamerā bija ieslodzīti I. Rips, I. Jahimovičs un A. Cilinskis. Vēlāk viņus pārveda uz līdzīgi iekārtotu telpu psihiatriskajās slimnīcās.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 127527N. B. Koļesņikova foto.
LPSR VDK izmeklēšanas izolatora kamera. Šādā kamerā bija ieslodzīti I. Rips, I. Jahimovičs un A. Cilinskis. Vēlāk viņus pārveda uz līdzīgi iekārtotu telpu psihiatriskajās slimnīcās.

Neapmierinātie ar PSRS politiku Čehoslovākijā atradās arī Latvijas Komunistiskās partijas rindās. Līdztekus klusai neapmierinātībai partijas biedri Vilens Tolpežņikovs, Vladimirs Slušnijs, Nikolajs Akulovs partijas sapulcēs atklāti pauda savu nostāju, ka PSRS iebrukums Čehoslovākijā nav bijis nepieciešams un ir pat nosaucams par okupāciju. No komunistu partijas izslēgtais Ivans Jahimovičs aicināja izvest PSRS karaspēku no Čehoslovākijas.

1968. gada augusta beigās ārsts Vilens Tolpežņikovs prasīja sasaukt pat īpašu savas darbavietas – Rīgas 1. slimnīcas – komunistiskās partijas pirmorganizācijas sapulci, lai tiktu izskatīts viņa viedoklis par Čehoslovākijas okupāciju. Baltijas dzelzceļa Jelgavas signalizācijas un sakaru distances komunistiskās partijas pirmorganizācijas vadītājs Vladimirs Slušnijs 1968. gada 5. septembrī pirmorganizācijas sanāksmē kritizēja militārā spēka lietošanu ČSSR.

Vilens Tolpežņikovs – Rīgas 1. slimnīcas ārsts, kurš PSRS rīcību Čehoslovākijā partijas sapulcēs nosauca par okupāciju.
Fotogrāfijā V. Tolpežņikovs redzams 20. gs. 60. gados.
Vilena Tolpežņikova personīgais foto.
Vilens Tolpežņikovs – Rīgas 1. slimnīcas ārsts, kurš PSRS rīcību Čehoslovākijā partijas sapulcēs nosauca par okupāciju.
Izraksts no LKP Rīgas komitejas 1969. gada 14. februāra sēdes protokola, sēdē tika izskatīta Vilena Tolpežņikova – Rīgas 1. slimnīcas rentgenoloģijas stacijas vadītāja – apelācija sakarā ar viņa izslēgšanu no PSKP.
Čehoslovākijas notikumu laikā V. Tolpežņikovs kritizēja PSKP CK un PSRS valdības politiku un par to uzrakstīja vēstuli PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājam Aleksejam Kosiginam. Karaspēka ievešanu Čehoslovākijā V. Tolpežņikovs vērtēja kā suverēnas valsts okupāciju. 1968. gada 9. septembrī viņu izslēdza no komunistiskās partijas par PSKP apmelošanu un PSKP statūtu neievērošanu – t. i., par neuzticības izteikšanu PSKP CK un valdības ārpolitikai.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-109. f., 43. apr., 813. l., 37. lp.
Izraksts no LKP Rīgas komitejas sēdes protokola, kurā tika izskatīta Vilena Tolpežņikova apelācija sakarā ar viņa izslēgšanu no PSKP.

Minētos komunistus par “politiski kaitīgu” nostāju no kompartijas izslēdza. Līdz ar to savā profesionālajā darbībā viņi vairs izvirzīties nevarēja. Ivanam Jahimovičam ar vēsturnieka izglītību un kolektīvās saimniecības priekšsēdētāja darba pieredzi līdz arestam bija jāstrādā par kurinātāju.

No neapmierinātajiem par Čehoslovākijas okupāciju vara iztīrīja arī valsts iestādes. 1969. gadā no darba Kultūras ministrijā atlaida Lidiju Lasmani (Doroņinu).

Viņu 1970. gadā notiesāja par “apzināti melīgu izdomājumu izplatīšanu, lai nomelnotu padomju valsts un sabiedrisko iekārtu”.

Lidija Lasmane (Doroņina). Vienīgā Latvijas sieviete, kas par pretpadomju darbību notiesāta trīs reizes. 1969. gadā par protestēšanu pret Čehoslovākijas okupāciju sarunā savā darbavietā – LPSR Kultūras ministrijā – atlaista no darba.
Lidijas Lasmanes personīgais foto.
Lidija Lasmane (Doroņina).
Vienīgā Latvijas sieviete, kas par pretpadomju darbību notiesāta trīs reizes.
LPSR Kultūras ministrijas darbinieku 1970. gada 15. oktobra apspriedes protokols. Apspriedē kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs nosodīja Lidijas Lasmanes (Doroņinas) ministrijā paustos komentārus par notikumiem Čehoslovākijā. Pēc sarunas ar V. Kaupužu L. Lasmanei 1969. gadā bija jāaiziet no darba Kultūras ministrijā.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-798. f., 1. apr., 40. l., 112. lp.
LPSR Kultūras ministrijas darbinieku apspriedes protokols. Apspriedē kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs nosodīja Lidijas Lasmanes ministrijā paustos komentārus par notikumiem Čehoslovākijā.

1968. gada 5. septembrī Baltijas dzelzceļa Jelgavas signalizācijas un sakaru distances komunistiskās partijas pirmorganizācijas sēdē Vladimirs Slušnijs, būdams pirmorganizācijas sekretārs, saviem partijas biedriem nolasīja PSKP CK vēstuli par notikumiem Čehoslovākijā un kritizēja militārā spēka lietošanu pret neatkarīgu valsti. Viņš uzskatīja, ka neapmierinātību ČSSR sabiedrībā izraisījusi nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, kura radās PSKP ekonomiskās politikas dēļ.
V. Slušnijs apsūdzēja PSKP par Čehoslovākijas Komunistiskās partijas XIV kongresa pilnvaru neatzīšanu un ČSSR vadītāju piespiedu izolēšanu. Kaut gan visa partijas pirmorganizācija balsoja par PSKP CK politiku atbalstošu rezolūciju, V. Slušnijs atturējās.

LKP Jelgavas komitejas biedri spriež par ideoloģiskā darba uzlabošanu.
Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, inv. nr. 434.
LKP Jelgavas komitejas biedri spriež par ideoloģiskā darba uzlabošanu.
LKP CK partijas komisijas lēmums sakarā ar Vladimira Slušnija izslēgšanu no PSKP. Vladimirs Slušnijs pauda PSKP ārpolitikai pretējus uzskatus.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 46. l., 228.–229. lp.
LKP CK partijas komisijas lēmums sakarā ar Vladimira Slušnija izslēgšanu no PSKP. Vladimirs Slušnijs pauda PSKP ārpolitikai pretējus uzskatus.
LPSR IeM militarizētā ugunsdzēsēju vienība 1968. gadā. Šādā vienībā dienēja arī Nikolajs Akulovs.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 43192N, J. Glagoļeva foto.
LPSR IeM militarizētā ugunsdzēsēju vienība 1968. gadā. Šādā vienībā dienēja arī Nikolajs Akulovs.
LKP CK Biroja 1971. gada 25. maija atzinums par Nikolaju Akulovu sakarā ar viņa apelāciju PSKP XXIV kongresam. LKP CK birojs atzina, ka nav pamatojuma N. Akulova atjaunošanai partijā. Nikolaju Akulovu – LPSR Iekšlietu ministrijas (IeM) militarizētās ugunsdzēsības sardzes priekšnieku Ventspils naftas bāzē – no komunistiskās partijas izslēdza 1968. gada 22. oktobrī “par marksisma-ļeņinisma tendenciozu interpretēšanu, revizionismu, demagoģiju un apmelošanu, par PSRS iebrukuma Čehoslovākijā nosodījumu”. N. Akulovs uzsvēra: ”Es uzskatu, ka situācija valstī [Čehoslovākijā] nav kontrrevolucionāras darbības rezultāts. Sociālistisko valstu akcija izraisīs problēmas starptautiskajā komunistiskajā kustībā.” N. Akulovs arī iestājās par opozicionāras partijas izveidošanu PSRS.
Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 35. apr., 57. l., 472. lp.
LKP CK Biroja atzinums par Nikolaju Akulovu sakarā ar viņa apelāciju PSKP XXIV kongresam: "...Nav pamatojuma N. Akulova atjaunošanai partijā". Nikolaju Akulovu – no komunistiskās partijas izslēdza “par marksisma-ļeņinisma tendenciozu interpretēšanu, revizionismu, demagoģiju un apmelošanu, par PSRS iebrukuma Čehoslovākijā nosodījumu”.