[22]
Notiesātā
Jāņa Kauliņa kasācijas sūdzība KPFSR Augstākajai
tiesai
KPFSR Augstākajai tiesaicaur Novosibirskas apgabala tiesu Novosibirska
1941. gada 29. decembrī |
1941. gada 25. decembrī pēc [Kriminālkodeksa] 58. panta 4. un 13. punkta Novosibirskas apgabala tiesā ar augstāko soda mēru nošaušanu
notiesātā Jāņa Miķeļa dēla Kauliņa
Sprieduma kopiju saņēmu 1941. g. 29. decembrī. Novosibirskas apgabala tiesas 1941.g. 25. decembra spriedumu manā lietā es uzskatu par pārāk bargu un mīkstināmu šādu iemeslu dēļ:
Novosibirskas apgabala tiesa neņēma vērā manu pierādījumu, ka es kā bijušais Latvijas demokrātiskās Republikas iekšlietu ministrs 1932./33. gadā nekādus noziegumus pret Padomju varu neesmu izdarījis. Ar 1920. gada 11. augusta starptautisko miera līgumu PSRS atzinusi Latvijas Republiku par patstāvīgu valsti ar saviem likumiem, kurus izveidoja tautas Saeima. Mans, kā iekšlietu ministra pienākums bija pildīt Latvijas Republikas likumus un es personīgi nekādu cīņu pret komunistisko strādnieku šķiru nevedu. Aizsargu organizācija un citas organizācijas bija atļautas un darbojās uz Latvijas Republikas likumu pamata. Es biju pasīvs Aizsargu biedrs un nekādus komandējošus amatus neieņēmu. Mans pienākums bija katru mēnesi maksāt biedra naudu. Sarkanā armija Latvijas Republikā ieradās 1940. gada 17. jūnijā. No šā laika es skaitījos PSRS pilsonis. No pievienošanas momenta 1940.g. 17. jūnijā līdz manam arestam 1941.g. 16. jūnijā es biju lojāls un bezpartijisks PSRS pilsonis un nepārtraukti atrados Valsts apdrošināšanas pārvaldes dienestā kā taksators.
Mana dienesta laikā, t.i.,
veselu gadu pēc LPSR sovjetizēšanas, nekādu sūdzību no cietušās komunistiskās
strādnieku šķiras puses pret mani nebija. Turklāt nav nevienas konkrētas
sūdzības par mani no strādnieku puses.1941.gada 16.jūnijā kā bijušais iekšlietu
ministrs 1932./33. gadā, es esmu ar manu ģimeni sievu un 3 bērniem izsūtīts
uz padomju Sibīriju.
Tiesas spriedums manā lietā
pēc 58. p[anta] 2.d[aļas] ir kļūdains tāpēc, ka es par iekšlietu ministru biju
1932./33. gadā un tad karastāvokļa nebija. Par Latvijas demokrātiskās
Republikas likumiem atbildu nevis es kā ministrs, bet parlaments ar Republikas
prezidentu. Pamatojoties uz iepriekšteikto, es lūdzu KPFSR Augstāko tiesu
mainīt Novosibirskas apgabala tiesas spriedumu un pēc Jūsu ieskatiem mīkstināt
manu stāvokli. *
.
_________________________
LVA, 1987.f., 1.apr., 7455.l., 47.-47. o.p.
lp. Oriģināls. Rokraksts. Tulkojums no krievu valodas.
Atzīmes dokumentā : Iesniegta 1941.g. 29.XII plkst.22.IeTK Novosibirskas apgabala pārvaldes
Vispārējā cietuma priekšnieka dežurējošais palīgs / paraksts nesalasāms /.
* KPFSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu
kolēģija 1941.gada 18.februārī izskatīja J.Kauliņa sūdzību un nolēma atstāt
spēkā Novosibirskas apgabala tiesas 1941. gada 25.decembra spriedumu. PSRS
Augstākās Padomes Prezidijs 1942. gada 20.aprīļa sēdē izskatīja lūgumu par
apžēlošanu, taču pieņēma lēmumu Novosibirskas apgabala tiesas spriedumu atstāt
spēkā. Jānis Kauliņš nošauts Novosibirskā 1942. gada 30. aprīlī.
(LVA, 1986.f., 7455.l., 50.-53.lp.)